Krišjānis Kariņš. Foto: Thierry Monasse/Flickr

Premjera Krišjāņa Kariņa lēmums uz pusotru nedēļu doties atvaļinājumā laikā, kad valdības liktenis turpina karāties mata galā, ir, maigi sakot, nepārdomāts. Vēl jo vairāk tādēļ, ka valdību sašūpoja tieši Kariņa vēlme par katru cenu paplašināt koalīciju. Ja Kariņš cer, ka viņa atvaļinājuma laikā visa politiskā šūmēšanās pāries pati no sevis, tā nenotiks. Nav jau iesnas, kuras, ārstētas vai neārstētas, izbeidzas nedēļas laikā.

Protams, arī ministru prezidents ir tikai cilvēks, un atpūta viņam ir nepieciešama. Tomēr atbildīgs valstsvīrs būtu izvēlējies tam piemērotāku laiku, kad  valdība strādā saskaņoti kā pulkstenis un virs galvas, līdzīgi Damokla zobenam, nekarājas Valsts prezidenta noteiktais termiņš skaidrības rašanai par valdības turpmāko darbu. Edgara Rinkēviča prokuratūrai veltītā kritika un tās rezultātā vērojamā Tieslietu padomes sasparošanās saistībā ar sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās, nepārprotami liek noprast, ka jaunievēlētais Valsts prezidents ar vārdiem nemētājas. Tāpēc nebūs lieki atgādināt par Rinkēviča solīto “potenciālo pārsteigumu”, ja līdz augusta vidum, kad jāsāk strādāt pie 2024.gada valsts budžeta projekta, nebūs skaidrības par  to, kādā sastāvā  valdība turpinās darbu.

Tikmēr Kariņš par paša ievārīto putru un koalīcijas partneru neapmierinātību, šķiet, īpaši nesatraucas un arī sabiedrību kopumā (ja neskaita politikas vērotājus) norises valdībā vismaz pagaidām īpaši neinteresē.

Tomēr  valdības neatrisinātie jautājumi nekur nepaliek un vistiešākajā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Kur ņemt veselības nozarei joprojām trūkstošos 27 miljonus eiro? Ko darīt, lai gada beigās medicīnas pakalpojumu sniegšanai netiktu norauts stopkrāns? Kā un vai tiks reformēta izglītības sistēma? Valsts kapitālsabiedrības tiks atdotas privatizācijai vai tomēr nē? Būs vai nebūs banku virspeļņas nodoklis, kuru politiķi solīja apspriest saistībā ar nodokļu sistēmas izmaiņām? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kuru atrisināšanai nepieciešams vienots valdošās koalīcijas darbs un valsts nākotnes redzējums. Uz čemodāniem sēdošiem ministriem vai koalīcijas paplašināšanas intrigās ierautiem politiķiem tam vienkārši nepietiek ne spēka, ne laika. Taču valdības vadītājs tikmēr mierīgi dodas atvaļinājumā, gan piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas. Bet, Kariņa kungs! Šis “nepieciešamības gadījums” ir iestājies jau kopš brīža, kad valdības stabilitāte jūsu pašu rokām tika sašūpota!  Turklāt neaizmirsīsim, ka Krišjānis Kariņš pilda ne vien premjera, bet arī ārlietu ministra pienākumus, un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti būtiski, lai neviens no šiem posteņiem pat ne uz mirkli nepaliek bez stūrmaņa.

Lasiet arī: Dagdas pusē  izsolē pārdotas mājas saimnieks sašauj jaunos īpašniekus

Tādēļ jājautā – vai tomēr tā nav liela bezatbildība, vienai no valsts augstākajām amatpersonām doties brīvdienās, kamēr nav atrisinātas paša radītās problēmas?