Foto: Pexels
Vasaras laikā palielinās risks ādai zaudēt mitrumu un kļūt dehidratētai. Dehidratētu ādu bieži vien sasaista un jauc ar sausu ādu, bet tas nav viens un tas pats.
“Dehidratētai ādai trūkst ūdens, kamēr sausai ādai trūkst dabīgo eļļu jeb sebuma. Turklāt, sausa āda ir ādas tips, bet dehidratēta āda ir ādas stāvoklis. Dehidratēta āda var šķist sausa, niezoša un arī nespodra. Kopējais ādas tonis un krāsa var šķist nevienmērīga, āda var būt mazāk elastīga un grumbiņas var būt labāk saskatāmas. Kā arī pēc mazgāšanās ādai var būt velkoša sajūta,” skaidro “BENU Aptiekas” farmaceite Liene Graudiņa.
Vasara ir laiks, kad ne vien varam iegūt dažādus vitamīnus no vasaras ogām, dārzeņiem un zaļumiem, bet arī laikapstākļu, tai skaitā spēcīgo saules staru ietekmē, varam pakļaut savu ādu dehidratācijas riskiem. Karstais un saulainais laiks ir galvenais faktors, kāpēc ādai ir lielāks risks kļūt dehidratētai, jo tiek zaudēts ādas mitrums. Pārāk daudz uzturoties saulē, tā var “izžāvēt” ādu, kā arī siltā laikā, pastiprināti notiekot svīšanai, no ādas izdalās pārāk liels mitruma daudzums, kas veicina dehidratāciju, skaidro farmaceite. Vēl viens svarīgs faktors dehidratācijas riskam ir nepietiekama ūdens dzeršana.
Lai pasargātu ādas no dehidratācijas, ir jāparūpējas, lai āda ir labi mitrināta, jo īpaši vasaras laikā. Jāatceras ādu mitrināt ne vien no ārpuses, bet arī no iekšpuses – dzerot pietiekoši daudz ūdens. Lai ādu mitrinātu no ārpuses, jālieto mitrinoši krēmi, serumi un maskas. Nevajag aizmirst arī par ādas aizsardzību no saules, lai novērstu saules veicināto ādas mitruma zudumu, atgādina Graudiņa.
Lai ādu aizsargātu no saules, jālieto kvalitatīvi saules aizsargkrēmi ar SPF 50 aizsargfiltru un aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Saules aizsargkrēms jāuzklāj ādai 15-30 minūtes pirms atrašanās saulē, turklāt to nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām, kā arī pēc pastiprinātas svīšanas un peldēšanās. Taču jāpatur prātā, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tādēļ nevajadzētu atrasties atklātā saulē, īpaši, kad saule ir visaktīvākā.
Lai pēc iespējas izvairītos no ādas dehidratācijas, jāatceras arī par sabalansētu uzturu, pietiekamu šķidruma daudzumu ikdienā un veselīgu un aktīvu dzīves veidu, jo tas ietekmē ādas stāvokli un veselību. Īpašs uzsvars jāliek uz sabalansētu uzturu, jo tas palīdzēs nodrošināt ādas šūnas ar tām nepieciešamajām barības vielām, lai āda spētu veikt savas funkcijas un izskatītos veselīga un mirdzoša.
Pareiza ādas mitrināšana
Ādas mitrināšana ir ne vien galvenais veids, kā izvairīties no ādas dehidratācijas, bet tas ir arī ādas kopšanas stūrakmens, uzsver farmaceite. Sejas serums un/vai krēms ir jāuzklāj gan no rīta, gan vakarā, bet mitrinošo masku var uzklāt divas reizes nedēļā. Pēc dušas vai vannas noteikti uzklājiet ķermenim mitrinošu losjonu, kā arī ļoti ieteicams intensīvi mitrināt ādu pēc ilgstošas atrašanās saulē. Nevajag aizmirst arī par pietiekoša ūdens daudzuma dzeršanu ikdienā, lai nodrošinātu ādu ar tai vajadzīgo mitruma daudzumu.
Vasaras laikā, tāpat kā jebkurā gadalaikā, lai mitrinātu ādu, jāizvēlas līdzekļi, kuru sastāvā ir kāda no mitrinošajām vielām, piemēram, hialuronskābe, termālais ūdens, alveja, pantenols, šī sviests, urea un glicerīns, stāsta farmaceite Graudiņa.
Hialuronskābe. Tas ir viens no iedarbīgākajiem ādas mitrinātājiem, kas piesaista ūdeni no apkārtējās vides un palīdz noturēt mitrumu gan ādas dziļākajos slāņos, gan tās virskārtā. To dabiski izstrādā arī mūsu āda, lai noturētu vajadzīgo mitruma daudzumu. Galvenie faktori, kas samazina dabisko hialuronskābes produkciju, ir novecošanās un ilgstoša ādas pakļaušana UV stariem.
Termālais ūdens. Termālais ūdens stimulē šūnu atjaunošanos, paaugstina ādas aizsargspējas, mitrina to un atjauno hidrolipīdo līdzsvaru. Šāda kompleksa iedarbība labvēlīgi ietekmē arī ādas izskatu – seja kļūst mirdzoša, izlīdzinās ādas krāsa un reljefs, tā kļūst gludāka.
Alveja. Alveja ir mīksts augs, kas sastāv no 85% sulas, kurā ir daudz minerālu, aminoskābju un vitamīnu. Alveja ir lielisks ādas mitrinātājs ikdienai. Tās nodrošinātā mitrināšana, barošana un mīkstināšana ir piemērota gan sausai, gan taukainai āda. Alveja mitrina ādu, neradot ādas pārslodzi, kā arī tā neatstās taukainu slāni uz ādas.
Pantenols. Tas stimulē epidermas augšanu, mitrina un aizkavē novecošanās procesus.
Šī sviests. Tas ir ādu mīkstinošs produkts, kas izlīdzina ādas virskārtu un palīdz noturēt mitrumu ādā. Aizpildot mikroplaisas ādā, tas palīdz dziedēt bojātu ādas barjeru un maskēt ādas nepilnības, līdz ar to palīdzot ādai izskatīties jaunākai.
Urea. Tā ir mitrinošo līdzekļu papildinošā sastāvdaļa, jo ne vien mitrina ādu, bet arī to mīkstina un palielina ādas raga slāņa elastību.
Glicerīns. Tas ir viens no dabiskajiem mitrinātājiem. Tam piemīt izteiktas ūdeni piesaistošas īpašības – tas gan uzsūc, gan uztur to ādā.
Izvēlies atbilstoši ādas tipam
Lai āda saglabātu mitrumu, jāatceras izvēlēties tieši jūsu ādas tipam piemērotus līdzekļus, kā arī tie pareizi jālieto:
Sausa ādā īpaši ātri zaudē mitrumu, jo ādas dabiskā aizsargbarjera ir bojāta un mitrums iztvaiko no ādas ātrāk. Tāpēc cilvēkiem ar sausu ādu ir svarīgi ne vien mitrināt ādu, bet arī izvēlēties krēmu, kas palīdzēs atjaunot vajadzīgo ādas lipīdu slāni. Sausai ādai īpaši patiks mitrinošie krēmi ar šī sviestu vai urea.
Taukainas un kombinētas ādas gadījumā jāizvēlas pēc iespējas vieglākas konsistences mitrinošie līdzekļi, lai neradītu papildu smagumu ādai. Sastāvdaļas, no kā būtu jāizvairās taukainas ādas gadījumā, ir šī sviestu un urea saturošie produkti, jo tie var nosprostot poras.
Lasiet arī: Izplata baumas par krievvalodīgo pašnāvībām nenokārtotu valodas prasmju pārbaužu dēļ
Jutīgas ādas gadījumā jāizvēlas mitrinošie krēmi ar sastāvu, kas pēc iespējas mazāk varētu kairināt jau tā jutīgo ādu. Mitrinošo līdzekļu sastāvā varētu būt tādas aktīvās vielas, kas papildus nomierina sakairināto un apsārtušo ādu, piemēram, alveja, šī sviests un termālais ūdens.