Publicitātes foto

Senie maiji bija prasmīgi celtnieki, inženieri un izgudrotāji, radot dažādas lietas un atklājumus, kurus izmantojam vēl pēc šīs civilizācijas pilnīgas sabrukšanas pirms vairāk nekā 500 gadiem.  

Maiji uzplauka Mezoamerikas lietus mežos pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras, un civilizācija sasniedza savu kulmināciju no 250. p.m.ē. līdz 900. p.m.ē. Maiji bija ievērojami ar rakstību, matemātikas, astronomijas, lauksaimniecības un inženierijas zināšanām, kā arī mākslu un arhitektūru, vēsta “National Geographic”.

Tomēr daudz viņu prasmju noslēpumi vēl nav atklāti vai izskaidroti. Zinātnieki laiku pa laikam atrod aizvien jaunus pierādījumus tam, cik neticami vērienīga ir bijusi šī kultūra. Tā 2020. gadā starptautiskā arheologu komanda Meksikā, netālu no robežas ar Gvatemalu, arheoloģisko izrakumu vietā “Aguada Fenix” atklāja aptuveni 3  000 gadus vecu, 1400 metrus garu un 10-15 metrus augstu būvi. Tā ir vecākā monumentālā celtne, kas jebkad atrasta maiju apdzīvotajā teritorijā, un lielākā visa reģiona vēsturē, uzcelta vēl pirms spāņu kolonizācijas.

Kanalizācijas sistēma pilsētās

Maiji attīstīja augsti organizētu kanalizācijas sistēmu, kas novadīja ūdeni no pilsētām. Tas šķiet neticami, taču Gvatemalā ir atrasti pierādījumi tam, ka pirms 2 000 gadu maiji izmantoja tehnoloģiju, lai sakrātu un attīrītu ūdeni pilsētu iedzīvotājiem. Šādiem risinājumiem ir liela nozīme arī mūsdienu pilsētu infrastruktūrā un ūdensapgādes sistēmās.

Viņu arhitektūrā izmantoti izcili  risinājumi, piemēram, būvju stiprināšanu ar cietu apmetumu, kas nodrošināja izturību pret šajā reģionā biežajām zemestrīcēm. Līdzīgi risinājumi tiek izmantoti mūsdienu būvniecībā, lai palielinātu celtņu izturību pret dabas katastrofām.

Iespējams, pirmā gumija?

Mezoamerikas civilizācijas, tostarp maiji, bija pirmie, kas izgudroja gumijas bumbiņas jeb viņu dzimtajā valodā – “ōllamaloni”. Lai gan tiek uzskatīts, ka gumija netika izmantota līdz vulkanizācijas procesa atklāšanai, ko 1839. gadā izstrādāja un patentēja Čārlzs Gudjērs, šķiet, maiji bija izgudrojuši gumijas bumbas rituālu spēlēm jau pirms 3 000 gadiem.

Kalendārs

Lai arī rakstība un kalendārs nebija pašu maiju izgudrojumi, viņi  tos attīstīja līdz tā brīža augstākajam punktam. Šis kalendārs joprojām ir būtisks daudzās kultūrās, un dažas no tā komponentēm tiek izmantotas mūsdienu laika rēķināšanas sistēmās.

Maiju kalendārs nebija tik vienkāršs, kā varētu šķist, tā bija trīs savstarpēji saistītu kalendāru un almanahu sistēma, ko izmantoja gan maiji, gan citas kultūras Centrālamerikā. Kalendārs sastāvēja no trim atsevišķiem kalendāriem: ilgā kalendāra, “Tzolkin” jeb dievišķā kalendāra un “Haab” –  civilā jeb personiskā kalendāra.

“Haab” bija ļoti tuvs Saules cikla kalendāram un, kā jau vēsta tā nosaukums, bija paredzēts cilvēku personisko darbu plānošanai – sējai, pļaujai, sagatavošanās noteiktām sezonām, kamēr dievišķais kalendārs – reliģiskajām ceremonijām un rituāliem.

Tikmēr tā dēvētais “ilgais kalendārs” sekoja līdzi garākiem periodiem, ko senie maiji dēvēja arī par “universālo ciklu”. Katrā šādā ciklā bija 2 800 000 dienu (aptuveni 7 885 Saules gadi). Maiji uzskatīja, ka katra Visums universālā cikla sākumā tiek iznīcināts un pēc tam atjaunots. Iespējams, ka šis pieņēmums savulaik izraisīja ažiotāžu ap 2012. gadu un joprojām iedvesmo neskaitāmus pareģojumus par pasaules galu.

Šokolāde

Maiji bija apguvuši prasmi pārvērst kakao pupiņas šokolādes dzērienā, ko viņi dēvēja “xocolatl”, kas tulkojumā nozīmē “rūgtais ūdens”. Seno maiju laikā kakao pupiņas bija tik vērtīgas, ka tās izmantoja kā norēķinu veidu. Taču mūsdienās tās ir mums iecienītā produkta – šokolādes – pamatā.

Matemātika un astronomija

Maiji bija pirmie, kas savā skaitīšanas sistēmā iekļāva nulli, pat 1 000 gadus ātrāk nekā tā parādījās Eiropā. Taču maijiem nulle nebija skaitlis bez vērtības, drīzāk pretēji – tai bija vērtība, kas simbolizēja pārpilnību. Nulli mēdza attēlot, kā ovālu savijušos čūsku vai gliemežvāku, tā simbolizēja viena cikla beigas un jauna sākumu.

Skaitīšanas sistēmā visu ciparu attēlošanai seno maiju civilizācijā izmantoja tikai trīs simbolus: punkta skaitliskā vērtība ir 1, līnijas vērtība – 5, bet gliemežvāka – 0. Turklāt maiji ciparus pierakstīja vertikālās, nevis horizontālās rindās.

Maiji bija spējīgi aprēķināt Saules un Mēness aptumsumus, kā arī Venēras, Jupitera, Marsa un Merkura ciklus un tādas zvaigžņu kopas kā Plejādes (jeb kā viņi to dēvēja “Tzah”) pārvietošanos. Daži no maiju veiktajiem aprēķiniem bija precīzāki nekā mūsdienu, lietojot Gregora kalendāru.

Pat civilizācijas norietā maiji turpināja attīstīt astronomiju, ne velti vienā no zināmākajām maiju pilsētām – Čičenicā – atrodama observatorija, kas celta no mūsu ēras 9. līdz 10.gadsimtam. Protams, tā nestāv līdzās mūsdienu jaudīgajiem teleskopiem uz Zemes vai kosmosā, taču varam būt droši, maiji mūs ir iedvesmojuši raudzīties zvaigznēs.

Kāpēc sabruka maiju civilizācija? 

Pēc vēsturnieku novērojumiem, maiju civilizācija sabruka pakāpeniski, sākot no vēlīna 8. vai 9. gadsimta sākuma. Spāņu iekarotāji ieradās ap 1500. gadu, un pēdējā brīvā maiju pilsēta Nojpetena (tagadējā Gvatemalas teritorijā) krita 1697.gadā.

Taču kā dēļ sākās šīs senās kultūras bojāeja joprojām nav zināms, pastāv vairākas teorijas, kas piedāvā dažādus skaidrojumus.

Reģionu, kuru apdzīvoja maiji, bieži ietekmēja smagas zemestrīces un dabas katastrofas. Šādas parādības varēja atstāt postošas sekas uz viņu infrastruktūru un lauksaimniecību. Nokrišņu trūkums izraisīja krīzi lauksaimniecībā, kas bija vitāli svarīga pilsētu izdzīvošanai un, visticamāk, sākās bads un savstarpēji konflikti, kas noveda pie savulaik varenās civilizācijas bojāejas.

Daži pētnieki norāda, ka maiju civilizācijas sabrukumu varēja izraisīt arī iekšējie konflikti un kari. Pastāv pierādījumi par vardarbību, kas bija vērojama dažādās maiju pilsētās, iekšējie nemieri varēja kalpot par vienu šīs varenas civilizācijas gala iemesliem.

Kāda no teorijām norāda, ka maiju civilizācijas sabrukums varēja būt saistīts ar kultūras izmaiņām un sociālajiem pārveidojumiem. Mainoties sabiedrības struktūrai, vērtībām un reliģiskai piederībai, senie maiji vairs nevarēja uzturēt tradicionālo sabiedrības iekārtu.

Arvien jauni atklājumi

Šā gada jūnija beigās arheologi Meksikas džungļos atrada senās maiju civilizācijas pilsētas paliekas. Tostarp ir atklātas vairākas piramīdām līdzīgas akmens būvju struktūras, kuru augstums pārsniedz 15 metrus. Arheologi ir devuši šai vietai nosaukumu, kas maiju valodā nozīmē “Akmens kolonna”.

Lasiet arī: Kā kaķi iekaroja pasauli – no Tuvajiem austrumiem līdz internetam

Atrastās ēku paliekas atrodas ekoloģiskajā dabas rezervātā Meksikas Kampečes štatā. Šai vietai ir diezgan grūti piekļūt blīvās veģetācijas dēļ, ar to ir izskaidrojums arī tas, ka tā tik ilgi nebija atklāta.