Foto: Pexels

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm, tuvāko gadu laikā būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs. 2030. gadā augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums var pārsniegt 9000 darbinieku.

Tāpat jāuzsver, ka darbaspēka nepietiekamība ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt gandrīz 70 tūkstošus darbinieku. Īpaši izteikts darbaspēka trūkums var veidoties pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos, informē Ekonomikas ministrija.

Savukārt, grūtības atrast darbu varētu būt cilvēkiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. ”Prognozējam, ka līdz 2030. gadam šādas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums varētu sasniegt gandrīz 96 tūkstošos. Tāpat problēmas atrast darbu varētu būt augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārās zinātnēs,” informē ministrija.

Attiecīgi būtiskākais jauno darbavietu pieaugums līdz 2030. gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.

Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040. gadam visvairāk jaunas darbavietas varētu būt profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, kā arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās atstājuši redzamas “pēdas” darba tirgū, jo nodarbināto skaits un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa jeb laika pirms pandēmijas un kara Ukrainā. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamība. Lai arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau šogad tas varētu samazināties zem 7% atzīmes, informē ministrija.

Lasiet arī: No 0,2 līdz 31,6 grādiem – izpētīts, kāds laiks ir kalendārā rudens pirmajā dienā

“Šobrīd atrodamies straujas zinātnes sasniegumu attīstības un augsto tehnoloģiju laikmetā. Tas prasa arvien jaunas zināšanas, rada jaunas profesijas un dod iespēju strādāt gudrāk. Tāpēc svarīgi ir pielāgot izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.