Gunārs Kūtris. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Sociālajā vietnē X (“Twitter”) spraigas diskusijas izraisījusi ziņa, ka kultūras ministra amatu jaunajā valdībā varētu ieņemt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Vietnes lietotāji bažījas, vai Kūtris spēs pārvaldīt nozari, pieļaujot, ka vienīgās zināšanas kultūras jomā viņam ir par puķkopību un gladiolu kolekcionēšanu, ar ko politiķis ir aizrāvies.

Kā liecina internetā pieejamā informācija, Kūtris ir precējies, viņam ir divi bērni. Pārvalda latviešu, latgaliešu, angļu un krievu valodu, brīvajā laikā nodarbojas ar puķkopību, jo sevišķi ar gladiolu šķirņu kolekcionēšanu.

“Gunāram Kūtrim, potenciālajam kultūras ministram, nav pieredzes nozarē, ir Ģenerālprokuratūrā, kandidējis Satversmes tiesneša amatam un kolekcionē gladiolas. Ja tu nejūties kā gladiola, tas ir skaļi jāsaka, nevis pēc tam jāsamierinās ar (ie)likteni. #esneesmugladiola,” komentē X lietotāja Una Rozenbauma.

Arī Ralfs Vīlands pauž viedokli, ka “kultūras ministra amata kandidāts, ja avoti precīzi, protams, izraisa vismaz skumjas.”

Viedokli par notiekošo paudusi arī politoloģe Iveta Kažoka:   “Tas brīdis WhatsApp čatos, kad, ieraugot kultūras ministra kandidātu, pat Pro un JV vēlētāji sāk aizdomāties par ārkārtas vēlēšanām … Ja nopietni, potenciālo ministru vārdi pagaidām neliecina par jaunu dinamiku. Vēl ir cerība, ka kkas mainīsies valdības darba organizēšanā.”

Arī Krista Burāne domā, ka “Latvijas kultūra, ziniet, nav kaut kāds štrunts, kuru jums iegrūž rokās lielveikala kasē, ja esat iztērējis pietiekami daudz naudas citiem pirkumiem.”

Atsaucoties uz preses konferencē sniegto informāciju, kur premjerminstres kandidāte Evika Siliņa informēja par potenciālās koalīcijas kopīgajām vērtībām, paužot: “Visi vēlamies redzēt Latviju kā latvisku, labklājīgu un iekļaujošu Eiropas valsti, kas spēj attīstīties klimata un tehnoloģiju pārmaiņu laikā”, kā arī citos medijos izskanējušo informāciju par potenciālo Kultūras ministra kandidātiem, Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija izplatījusi paziņojumu, kurā aicina kultūras ministra kandidātu izvēlēties ar vislielāko atbildību un rūpību.

“Šobrīd medijos izskanējušās potenciālo kultūras ministru kandidatūras vieš bažas, ka potenciālās koalīcijas veidošanā kultūras jomai tiek piešķirta pakārtota un otršķirīga loma, kuras pārraudzību šķietami var uzticēt jebkuram politiķim. Kultūras ministrijas pārziņā ir sabiedrības integrācija, mediju nozares politika, kā arī kultūras un mākslas nozaru pārraudzība, un tā tiešā veidā būs atbildīga par valdības vīzijas īstenošanu, veicinot latviskas un iekļaujošas Latvijas attīstību. Šajā sarežģītajā laikā, kad ievērojami pieaugusi sabiedrības šķelšanās, krītas uzticēšanās demokrātiskām vērtībām, kā arī aktīvi turpinās Krievijas centieni ietekmēt un kontrolēt informatīvo telpu savās agrākās ietekmes zonās, kultūras ministram ir izšķiroša loma. Tāpēc aicinām šai pozīcijai virzīt kandidātu, kam ir profesionāla izpratne par kultūras jomu, reāla pieredze nozares politikas veidošanā un kurš spēj piedāvāt pragmatisku stratēģiju tās īstenošanai. Latvijas kultūras jomas pārstāvji joprojām atceras 2011. – 2013.gadu, kad kultūras joma nonāca Žanetes Jaunzemes-Grendes pārziņā. Šīs ministres karjera beidzās ar Jaunzemes-Grendes demisijas pieprasījumu no toreizējā ministru prezidenta Valda Dombrovska, par pamatu minot ministres nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari,” teikts vēstulē.

Tās autori aicina “neveikt vēl kādu neveiksmīgu eksperimentu Covid laikā daudz cietušas un novājinātas nozares vadībā. Ir būtiski apzināties, ka Kultūras ministrijas loma sabalsojas ar virkni citiem sabiedrības mērķiem (veselība, izglītība, sociālā integrācija u.c.), kā arī ir atvērtas un demokrātiskas sabiedrības veidošanas pamats, tādēļ aicinām ar vislielāko atbildību izvēlēties nākotnes atbildīgos par Kultūras ministriju.”

Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, Kūtris jaunajā valdībā varētu ieņemt kultūras ministra amatu.

Lai arī vēl oficiāli nav zināms nākamās valdības sastāvs, premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) atklājusi, ka JV varētu būt septiņi ministru posteņi, ZZS pārziņā – četri un Saeimas priekšsēdētāja amats, bet “Progresīvajiem” varētu pienākties trīs ministru posteņi, vēsta lsm.

Latvijas Televīzijai arī zināms, kuri varētu būt ministru amatu kandidāti.

JV – Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (saglabā amatu), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (saglabā amatu), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (saglabā amatu), klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (saglabā amatu), ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš; iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

ZZS – ekonomikas ministrs Kaspars Melnis, labklājības ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Armands Krauze, kultūras ministrs Gunārs Kūtris. Plānots, ka ZZS Saeimas priekšsēdētāja amatam virzītu tagadējo ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, ziņo lsm.

Lasiet arī: «PSRS 2.0, tikai citā iepakojumā» – astroloģe prognozē jaunu pasaules kārtību līdz 2030. gadam

“Progresīvajiem” tiktu šādi amati: satiksmes ministrs (Kaspars Briškens), aizsardzības ministrs (Andris Sprūds) un veselības ministrs (Edgars Labsvīrs).

Saistītās tēmas: gladiolasGunārs Kūtriskultūras ministrs

youtube icon
Abonēt youtube