Foto: Pexels

Ideālajā pasaulē visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus būtu jāuzņem ar pilnvērtīgu uzturu. Bet cik daudzi mūsdienās patiešām dzīvo šādā pasaulē?

“Atrodamies platuma grādos, kur saule nespīd 365 dienas gadā, tumšā un vēsā laika periods ir gana garš, bērni periodiski slimo un, izvērtējot ikdienas ēdienkarti, reti kurš no uztura speciālista saņemtu vērtējumu “10 balles”, tāpēc periodiski jādomā, kā savu veselību stiprināt,” saka aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Laila Zālīte un stāsta par trīs bieži sastopamām situācijām, kad bērniem ieteicams papildus uzņemt vitamīnus.

1.situācija: Pēc slimošanas C vitamīna kurss

Ja organismā būs radies C vitamīna trūkums, organisma aizsargspējas kritīsies un sāksies arī sērijveida slimošana. “Ja uzturā tiek lietoti dārzeņi, augļi un ogas pietiekamā daudzumā, tad C vitamīna deficīts mūsdienās kopumā veseliem bērniem mēdz būt reti, tomēr pēc slimošanas periodiem imunitātes stiprināšanai var lietot C vitamīnu. Šis ir vitamīns, kas organismā neuzkrājas, un tas ir svarīgs ne tikai imunitātei, bet arī veselām smaganām, zobiem, kauliem, ādai, kā arī veicina labāku dzelzs uzsūkšanos organismā. Ja bērnam ir mazasinība vai pazemināts hemoglobīna līmenis, ēdot, piemēram, gaļu vai citu produktu, kas uzskatāms par labu dzelzs avotu, jādomā arī par C vitamīna uzņemšanu, lai veicinātu dzelzs labāku uzsūkšanos,” teic farmaceite Laila Zālīte.

2.situācija: Veģetāriešiem mēdz būt B grupas vitamīnu deficīts

Visbiežāk sastopamais iemesls, kas bērniem rada vitamīnu trūkumu organismā, ir ne tikai slimošana, bet arī straujš augšanas process un ikdienā lietots nesabalansēts uzturs. Ja bērns sāk sūdzēties par to, ka mācību stundās grūti koncentrēties, par nogurumu un miegainību, vērts izvērtēt, vai organismam netrūkst B grupas vitamīnu – tie gādā par bērna emocionālo un neiroloģisko veselību. “Tā kā B vitamīna avoti ir arī gaļa un piena produkti, šī vitamīna nepietiekamība mēdz būt raksturīga ģimenēs, kas izvēlas veģetāru izturu,” saka Laila Zālīte.

B grupas vitamīnus arī pats organisms spēj sintezēt, šis process norisinās zarnās. Ja gadījies saslimt un ārstēšanās periodā bija jālieto antibiotikas, B vitamīna sintēze var tikt traucēta.

“Līdz ar infekcijas ierosinātāju antibiotikas būs iznīcinājušas arī labās baktērijas, kas līdz šim palīdzēja B grupas vitamīnus ražot. Tad ģimenes ārsts var ieteikt papildus uzņemt gan probiotikas, kas palīdz atkal atjaunot normālu zarnu mikrofloru, gan arī B vitamīnu,” stāsta farmaceite.

3. situācija: Gada tumšajā periodā D vitamīns ir imunitātes draugs

Bērni, kuriem trūkst D vitamīna, sūdzas par nogurumu, apetītes zudumu, ir bāli, bieži slimo ar vīrusu ierosinātām slimībām. Jau daudzos pētījumos pierādīts, ka pietiekams D vitamīna līmenis asinīs nepieciešams gan normālai imūnsistēmas darbībai, gan stipriem kauliem. No pārtikas produktiem D vitamīns sastopams olās, lasī, tuncī, pienā, bet primāri tas tiek sintezēts ādā saules gaismas ietekmē, ja tiešos saules staros bez saules aizsargkrēma atrodas no plkst.11.00 līdz 15.00 ilgāk nekā 30 minūtes. “Tomēr te vienmēr ir koks ar diviem galiem – no vienas puses saulē var tikt pie D vitamīna, kura mums tik ļoti trūkst, no otras – lai samazinātu risku saslimt ar ādas vēzi, iesaka izvairīties no sauļošanās, lietot saules aizsargkrēmus. Taču, ņemot vērā, ka dzīvojam platuma grādos, kur saulaino dienu ir salīdzinoši maz, kā arī bērni ne vienmēr visu brīvo laiku pavada ārā, risinājums ir papildus uzturam uzņemt D vitamīnu visu gadu vai vismaz no oktobra līdz maijam, kad saules mums ir ievērojami mazāk,” norāda farmaceite Laila Zālīte. Jāuzsver, ka ar uzturu uzņemtais D vitamīns organismā uzsūcas tikai par aptuveni 10%, tātad – maz!

Ārsts ieteiks piemērotākās D vitamīna devas bērnam, bet te būtu jāatceras arī teiciens – kas par daudz, tas par skādi: pārdozējot D vitamīnu, bērnam var parādīties tādi simptomi kā vemšana, aizcietējumi, mazinās apetīte, var paaugstināties asinsspiediens. “Ja pareizās devās uzņemts D vitamīns stiprina kaulus, tad pārdozējot var panākt pretēju efektu un kaulu struktūras tiek novājinātas,” brīdina farmaceite. Rudenī, kad saulaino dienu kļūst ievērojami mazāk, ieteicams bērniem dot arī zivju eļļu, jo arī labās taukskābes palīdz organismam ražot D vitamīnu, nāk par labu imunitātei un uzlabo koncentrēšanās spējas, kas skolēniem nav mazsvarīgi.

Pa vienam atsevišķi vai multivitamīnus?

“Ja uzturs ir krāsains kā varavīksne, visticamāk bērnam nav nepieciešams papildus lietot vitamīnus,” saka farmaceite. Bieži dzirdēts arī apgalvojums, ka aizrauties ar polivitamīnu jeb komplekso vitamīnu lietošanu neesot nepieciešams – labāk mērķtiecīgi uzņemt trūkstošos vitamīnus pa vienam un mērķtiecīgi: C, E, D u.c. “Tajā pat laikā, lietojot vitamīnus pa vienam, pastāv risks, ka, nepareizās devās uzņemti, tie organismā “nesadzīvos”, piemēram, pārāk lielas uzņemtā A vitamīna devas var samazināt C vitamīna daudzumu organismā, bet polivitamīnos vienā tabletē vai dražejā parasti ir salikti kopā vairāki vitamīni un minerālvielas tādās kombinācijās, lai tie, nonākot organismā, nevis traucētu viens otram, bet viens otram palīdzētu uzsūkties un sniegt maksimālo labumu veselībai. Tāpēc, ja pēc sarunas ar ārstu kompleksie vitamīni tiek rekomendēti, nepieciešamību tos lietot nevajadzētu apšaubīt. Lielākoties polivitamīni ir paredzēti profilaksei pirms gripas sezonas vai arī tad, ja ir jāstiprina organisms pēc slimošanas,” saka farmaceite. Parasti multivitamīnus lieto kursa veidā vienu mēnesi, tad nepieciešama pauze.

Svarīgi – lietot, bet nepārspīlēt!

Lai gan vitamīni nav zāles, arī tos svarīgi lietot saskaņā ar ārsta rekomendācijām un nepārdozēt. Lietojot vitamīnus pārāk lielos daudzumos, bērniem tie var būt arī toksiski, it īpaši tas attiecas uz taukos šķīstošajiem vitamīniem: K, E, D, A.

Padoms bērnu vecākiem – glabājiet vitamīnus bērniem nepieejamā vietā! Šobrīd bērniem paredzētie vitamīni vizuāli ļoti atgādina saldumus – gumijas lācīšus, dražejas. Tas atvieglo preparātu uzņemšanu, bet, ja vitamīnus glabā bērniem viegli pieejamā vietā, palielinās pārdozēšanas risks. Ja bērnam ir nosliece uz alerģijām, uzmanīgi jāizvērtē arī citas komplekso vitamīnu sastāvā esošās vielas, piemēram, ksilīts, aspartāms, kas mēdz izraisīt alerģijas paasināšanos.

Kādos gadījumos bērnam noteikti nepieciešams vitamīnus uzņemt papildus?

Par nepieciešamību uzņemt vitamīnus papildus uzturam jautājiet savam ģimenes ārstam vai farmaceitam aptiekā. Visbiežāk vitamīnus iesaka uzņemt papildus, ja: konstatēts zems D vitamīna līmenis asinīs; ir augšanas un attīstības traucējumi; diagnosticēta kāda hroniska slimība; ierobežota, strikta diēta, vegānisms, pārtikas nepanesība, laktozes nepanesība; nepietiekams ķermeņa svars.

Lasiet arī: Raimonda Zommera receptes viegli un ātri pagatavojamām maltītēm tomātu sezonā