Foto: LVceli lv/Flickr

Naktī uz otrdienu, 3. oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu, informē “Latvijas Valsts ceļi”.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas  veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos.

Tā jau darbojas uz: Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);  Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km); Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km); Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km); reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km), kā arī no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km). Tāpat arī uz  Daugavpils šoseja (A6):  aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km); no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km), kā arī Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km).

Vēl ieviesīs šādās vietās: uz Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km), kā arī Liepājas šosejas (A9): no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km) un no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km). Tāpat arī uz  Ventspils šosejas (A10): no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km); no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km), kā arī  no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km). Tāpat arī uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km).

Lasiet arī: Latvijā uzstāsies itāļu rokmūzikas leģenda Zucchero 

Katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām.