Jānis Reirs. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

Hipotekāro kredītu līgumiem uz vienu gadu par 50 procentiem plānots samazināt aizņēmuma likmi, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 4.oktobrī, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

“Samazināto likmi esam plānojuši noteikt uz vienu gadu, kas būtu kā šībrīža krīzes risinājums. Pēc tam vērtēsim, vai nevajadzēs to pagarināt. Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un būtiski, ka tas nekādā veida nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju,” pauž Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30.septembrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro, informē Saeimas Preses centrs.

Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniedz kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums.

Komisija sagatavos attiecīgus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumprojektu iesniegs izskatīšanai Saeimā, informē Reirs.

“EURIBOR likmes pēdējos gadus ir bijušas negatīvas, bet pēdējā gada laikā EURIBOR ir būtiski pieaudzis, tādejādi būtiski pieaugot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumiem. Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā,” informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

“Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3- 5 gadi), ir būtiski augstākas, tādejādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzskatot, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādejādi vairāk aizsargājamā puse. Īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība.

Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: turpināt, tai skaitā proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem vai noteiktām kredītņēmēju grupām piedāvāt iespēju vienoties par samazinātu kreditora pievienoto likmi, kā arī atteikties vai būtiski samazināt komisiju par līguma noteikumu pārskatīšanu saistībā ar šo situāciju, kā arī komisijas maksas par refinansēšanu vai pārkreditēšanu, kuru lielums nereti attur patērētājus no lēmuma par sev izdevīgu izmaiņu veikšanu. Tāpat PTAC aicina attiecībā uz individuālu līgumu izpildi un grozījumu slēgšanu nepiemērot vispār vai samazinātā apmērā piemērot līgumsodus vai nokavējuma procentus par īslaicīgi pieļautajiem saistību pārkāpumiem.

PTAC aicina arī patērētājus vērsties kredītiestādēs, kas izsniegušas kredītu, lai meklētu abpusēji pieņemamu, konkrētā situācijā piemērotu un izdevīgu risinājumu ikmēneša maksājumu samazināšanai.

Vienlaikus PTAC atgādina, ka saistībā ar līgumu un vienošanās grozījumiem: piemērojami normatīvie akti, kas ir spēkā darījuma slēgšanas dienā (Civillikuma 3.pants); kreditēšanas līgumu grozījumu slēgšanas gadījumā patērētāja spēja atmaksāt kredītu atkārtoti nav jāvērtē, ja ar grozījumiem tiek panākts ikmēneša maksājumu apmēra samazinājums.

Papildus PTAC uzskata, ka būtu nepieciešams strādāt pie risinājumiem, lai veicinātu patērētāju mobilitāti, kā to norādījusi arī Latvijas Banka, – mazināt juridiskos un ekonomiskos šķēršļus pārkreditācijai pie citas kredītiestādes (piemēram, novēršot atkārtotas darbības, kur jāmaksā valsts nodevas, jāapmaksā notāra pakalpojumi, jāveic nekustamā īpašuma pārvērtēšana).

Tāpat būtu nepieciešams strādāt pie jaunām metodēm kredītu procentu likmju noteikšanai, kas būtu taisnīgāki pret patērētājiem un neuzliktu visu procentu likmju risku patērētājiem, informē PTAC.

Kā zināms, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14.septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes. No 20.septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001.gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem), komentē SEB bankas pārstāvis Andris Lāriņš.

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

“Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu,” norāda Lāriņš.

Lasiet arī: VIDEO | Ārzemju pielūdzējs piedāvā Magonei iemūžināt viņu gultas priekus kameru priekšā

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.