Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

Saeima ceturtdien, 5.oktobrī, noraidīja lēmuma projektu, kas aicinātu Ministru kabinetu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par valsts nodomu nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijai).

Par lēmuma virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols iepriekš norādīja, ka ir notikušas plašas, padziļinātas diskusijas par Saeimā iesniegto 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” un ir uzklausīti gan ekspertu, gan pilsoniskās sabiedrības viedokļi un argumentācija. Komisija aicināja atbalstīt iesniegumā pausto iedzīvotāju iniciatīvu, informē Saeimas Preses dienests.

“Atzīstot un apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, jāatzīst, ka Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties papildus uzliek valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu, pieprasot pamatos pārveidot sabiedrības struktūru visās tās dzīves jomās – kultūrā, izglītībā, sociālajās normās, paradumos un tradīcijās, tai skaitā pārņemot kontroli pār cilvēku privātās dzīves telpu un ģimenes dzīvi. Šis bija pamatiemesls, kādēļ Lietuvas Seima Etniskās kultūras aizsardzības padome 2013.gadā iesniedza aicinājumu Lietuvas valdībai un prezidentei neparakstīt un neratificēt Stambulas konvenciju. Šis bija arī viens no iemesliem, kādēļ Polijas Tiesību institūts «Ordo Iuris» 2014.gadā aicināja Polijas parlamentu neratificēt Stambulas konvenciju. Stambulas konvencijā ir iekļauti instrumenti, kas paver ceļu pārāk plašām jēdziena “gender” jeb “sociālais dzimums” interpretācijām, apdraudot ne tikai Latvijas tradicionālo kultūru un ģimeniskās vērtības, bet arī veselīgas sabiedrības pastāvēšanu ilgtermiņā. Tas nedrīkst būt plānotais sasniedzamais mērķis, Latvijai pievienojoties kādam starptautiskam dokumentam. Šādas izpratnes uzspiešana bērniem un pusaudžiem ir pretrunā ar starptautiski un konstitucionāli atzītām tiesībām vecākiem izglītot savus bērnus atbilstoši savai pārliecībai un vērtībām,” teikts iniciatīvā, iebilstot pret Stambulas konvenciju, ko parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs iepriekš skaidroja, ka “Eiropas Padomes ģenerālsekretāra informēšana par valsts nodomu nepievienoties konvencijai faktiski nozīmē paraksta atsaukšanu. Lēmuma projekts izstrādāts atbilstoši Vīnes konvencijai – juridiski korektā formā Saeima kā likumdevējs, pieņemot šo lēmumu, pauž savu nostāju, atbilstošā veidā paziņojot par savu nodomu nepievienoties starptautiskajam līgumam.”

Iepriekš komisija lēma konceptuāli atbalstīt iesniegumā pausto iedzīvotāju iniciatīvu ¬- neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju. Taču par nepievienošanos konvencijai jālemj Saeimai.

Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai.

Proti, Stambulas konvencijas uzdevums mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem, informē biedrība “Centrs MARTA”.

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Lasiet arī: 3255 Krievijas pilsoņiem izsūtīts aicinājums pamest Latviju

Stambulas konvenciju ir ratificējušas 37 Eiropas valstis. Līdztekus Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Lietuvai un Slovākijai Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kur šī konvencijai aizvien nav ratificēta.