Ainārs Šlesers.  Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Pie kādiem nosacījumiem šodien ir iespējams atsaukt Saeimu? Domāju, ka tā norma, kuru pirms kāda laika valdošās partijas ir iestrādājušas, nav visai korekta, jo principā šodien, lai savāktu 155 tūkstošus parakstu, kas ir viena desmitā daļa no visiem pilsoņiem, ir praktiski neiespējamā misija,” ceturtdien, 5. oktobrī, Saeimas sēdes debatēs norādījis deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.

“Es zinu, ka 1. novembrī partija “Latvija pirmajā vietā” nāks ar iniciatīvu un mēs rosināsim priekšlikumu par Saeimas atlaišanu, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie 155 000 parakstu tiks savākti, lai varētu notikt referendums. Bet, ja mēs gribam sakārtot šo sistēmu, tad vajadzētu atrast kompromisu, lai tas būtu godīgs pret valdošajām partijām un vienlaicīgi nediskriminētu opozīcijas partijas,” Saeimas sēdē izteicies Šlesers.

Tas, ko mēs piedāvājam priekšlikumā, nav populisms. Es domāju, ka tas ir ļoti pārdomāts risinājums, pie kā strādā arī profesors Ringolds Balodis. Un tā doma ir tāda, ka šodien ir nepieciešami 155 000 parakstu, kas izriet no šiem 10 procentiem visu vēlētāju, bet mēs zinām, ka ļoti daudz vēlētāju ir aizbraukuši prom no Latvijas, ir tādi, kas vispār nebalso. Mēs piedāvājam jaunu redakciju, kur mēs atstājam šos 10 procentus, bet precizējam, ka tie nav 10 procenti no visiem pilsoņiem, bet no tiem, kuri ir piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās. Tātad, ja iepriekšējās vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 900 tūkstoši pilsoņu, tad runa būtu par 90 tūkstošiem. Ieklausieties – 90 tūkstošus ir grūti savākt. Tad, kad bija iniciatīva no “Latvijas vīru biedrības” vākt parakstus par atbalstu dabiskai ģimenei, tika savākti apmēram 58 tūkstoši parakstu. 90 tūkstošus nav tik viegli savākt,” skaidrojis politiķis.

“Līdz ar to es piedāvātu atbalstīt šādu iniciatīvu, jo tad arī politiķiem būtu bažas: ja viņi strādā slikti, viņus var atsaukt sabiedrība. Mēs dodam iespēju. Bet 90 tūkstošus nevar savākt neviena partija tā vienkārši uz sitiena. Tas nav populisms, tur ir jābūt tiešām sabiedrībai kaut kādam sašutumam, lai viņa tā darītu,” uzsvēris Šlesers, domājot, ka “tas būtu ļoti labs stimuls politiķiem strādāt, nevis tā vienkārši vienu gadu neko nedarīt.”

“Un es šodien nepiedāvāju šo risinājumu, balstoties uz to, ka mūsu partija atrodas opozīcijā, es izeju no tā, lai šis princips būtu godīgs pret partijām un politiķiem neatkarīgi no tā, kur partija atrodas – pozīcijā vai opozīcijā. Un, kā jau es teicu, šie konkrētie griesti – 10 procenti – tie paliek, vienkārši tiek precizēts, vai tie ir visi pilsoņi, vai tie ir tie, kas ir piedalījušies vēlēšanās,” uzsvēris Šlesers.

Jāpiebilst, ka Šlesers vairākkārt rīkojis dažādas protesta akcijas, taču nav spējis tām piesaistīt lielu cilvēku pūli. Arī sociālo tīkliu lietotāji internetā komentē, ka, lai arī pašreizējā valdība neesot laba, Šlesera laikā arī nekas labs nav bijis.

Tāpat Šlesers vairākkārt paudis gatavību ganuzņemties atbildību par jauno valdību bez “Jaunās vienotības”, gan  piedalīties ārkārtas vēlēšanās un pārņemt varu Rīgā, reaģējot uz Mārtiņa Staķa paziņojumu par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.

Politiķa ieraksti izraisījis neviennozīmīgu reakciju sociālajos tīklos. Tā, piemēram, kāds “Twitter” lietotājs, reaģējot uz Šlesera paziņojumu, komentējis:  “Dievs sargi mūs no kara un Šlesera  kā Rīgas mēra!”. Vietnē “Facebook” kāds komentējis, ka “Aināriņš ir gatavs visu pārņemt… Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja Buldozers kļūtu par premjeru…”.

Jāpiebilst, ka pēc premjera Krišjāņa Kariņa paziņojuma par demisionēšanu, internetu “uzspridzinājuši” joki, kuros apspēlēts, ka tagad, kad nav nedz kovida un sejas masku, nedz Egila Levita prezidenta amatā un nebūs arī Kariņa kā premjera, Šlesers vairs nevar izdomāt pret ko protestēt.

Lasiet arī: Didrihsone: Tieši pirms kāzām atturoties, sapratām, ka esam viens otram īstie