Foto: Ekrānšāviņš

“Studentu karcera ideja nav radusies Latvijā – tā radusies krietni sen, Vācijā, viduslaikos, kad universitātes ar savu spēcīgo autonomiju varēja studentus ieslēgt cellēs par izdarītajiem iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) Muzeja LU vēstures kolekciju krājuma glabātājs, Mg. hist. Rūdolfs Rubenis, iepazīstinot ar vēsturisko studentu karceri Raiņa bulvārī 19.

Pēc viņa teiktā, toreiz “princips “valsts valstī” bija daudz spēcīgāks un tajā laikā studentu disciplinēšana bija leģitīma. Mūsdienās tas nebūtu leģitīmi.”

“Runājot par iemesliem un termiņiem, kas ieslēgtiem studentiem bija jāpavada studentu karcerī, iemesli bija dažādi. Smēķēšana, atrašanās alkohola reibumā, necieņas izrādīšana pret mācībspēku, citiem vārdiem runājot, tā ir runāšana pretī mācībspēkam, un arī studentu korporāciju biedru starpā menzūras ciršana. Menzūra ir uzasināto rapieru divkauja, kas ir dzīvībai ļoti bistams sporta veids, un par šādu pasākumu organizēšanu, ja pieķēra, varēja piemērot augstāko soda mēru  – piecas diennaktis, kas ir 120 stundas. Minimums varēja būt 12 stundas. Minimālo soda termiņu varēja uzlikt, ja uzsmēķē vai kaut ko nosmērē,” stāsta Rubenis.

“Ļoti svarīga studentu karcera vēstures daļa ir paša studenta ikdiena studentu karcerī. Pret studentiem izturējās saudzīgi, viņiem deva ēst un dzert, viņi varēja apmeklēt lekcijas, bet stingrā studentu karcera uzrauga pavadībā. Karcerī studenti varēja atstāt ziņas par sevi. Svarīgākie avoti, ko studenti ir atstājuši par sevi, ir paraksts, vārds un uzvārds, ieslēgšanas datums, stundas, cik ilgi karcerī pavadīts un studentu korporācijas nosaukums,” turpina eksperts.

“Studentu karceris nebija mūžīgs, 1905. gada revolūcija Krievijā ienesa radikālas pārmaiņas sabiedrībā, līdz ar to mainījās priekšstats par to, kā ir studenti jādisciplinē. Studentu karceris 1905, gada revolūcijas ietvaros tika slēgts un kopš 1905. gada tas vairs netiek izmantots studentu disciplinēšanai.  PSRS okupācijas laikā studentu karceri saudzēja, tomēr to ideoloģizēja. Studentu karcera vēsture tika interpretēta atbilstoši tā laika padomju varas ideoloģijai un tajā laikā studentu karceris bija “progresīvo studentu ieslodzījuma vieta”. Tika pārspīlēts arī studentu ieslodzījuma termiņš: divas līdz trīs nedēļas. Tika radīts mīts, ka studentu karceris ir cietums nevis disciplinēšanas vieta. Padomju vara apzināti mēģinaja atsvešināt Latviju no visas Eiropas kultūras telpas, tādējādi atsvešinot arī pašu studentu karceri no Eiropas kā kultūrvēsturisku vērtību,” uzsver Rubenis.

20. gadsimta 80.gados, kad Latvija vēl bija PSRS okupēta, studentu karcerī bija plūdi, bet tie nebija tik postoši, lai nodarītu postījumus kultūrvēsturiskajam mantojumam. No 2007. līdz 2013. gadam notika studntu karcera restaurācija, ko veica poļu restauratori. Kopš 2013. gada studentu karceris ir brīvi pieejams ikvienam interesantam, kurš grib pieteikt vizīti uz Latvijas Universitātes muzeja apmeklējumu.

Lasiet arī: Latvijas dabas takas iekļautas prestižajā Lonely planet ceļvedī

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!