Foto: Oleksandr Ratushniak/UNDP Ukraine/Flickr

Ukrainas teritoriju piesārņojums ar mīnām un šāviņiem ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Lai attīrītu Ukrainas teritoriju, izmantojot parastās metodes un resursus, būs nepieciešami 757 gadi, raksta Time.

Tiek atzīmēts, ka vairāk nekā 600 dienu laikā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, šī valsts ir kļuvusi par visvairāk mīnēto valsti pasaulē, apsteidzot Afganistānu un Sīriju. Tiek uzskatīts, ka trešā daļa Ukrainas teritorijas ir nosēta ar miljoniem nesprāgušu mīnu un kasešbumbu, kā arī vadiem, mīnām -slazdiem un čaulu fragmentiem.

“Milzīgie mīnu lauki ne tikai bremzējuši Ukrainas militāro pretuzbrukumu, bet arī apdraud sešu miljonu civiliedzīvotāju dzīvību un padara par nederīgu daļu no valsts vērtīgākajām lauksaimniecības zemēm, ietekmējot gan Ukrainas ekonomiku, gan globālo pārtikas piegādi,” teikts rakstā.

Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko uzsver, ka Ukrainas piesārņojuma apmērs ar mīnām un nesprāgušu munīciju ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Saskaņā ar Slovākijas domnīcas GLOBSEC publicēto aprēķinu, Ukrainai būs nepieciešami 757 gadi, lai novērstu šo apdraudējumu, izmantojot parastās metodes un pieejamos resursus.

Līdz 1. novembrim, sprāgstot mīnām, gājuši bojā vismaz 264 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 830 tika sakropļoti vai ievainoti, liecina Ukrainas Ekonomikas ministrijas dati. Šajos skaitļos nav ņemtas vērā teritorijas, kuras joprojām atrodas Krievijas okupācijā vai kurās turpinās smagas kaujas.

Amatpersonas norāda, ka mīnu detonācijās bojāgājušo skaits līdz 2030. gadam varētu sasniegt 9000, ja problēma netiks efektīvi risināta.

“Bez atmīnēšanas mēs nevarēsim pilnībā iedarbināt savu ekonomiku,” uzsver Sviridenko.

ANO Attīstības programmas Ukrainā Pretmīnu nodaļas vadītājs Pols Heslops stāsta, ka pēdējo 30 gadu laikā ir strādājis gandrīz visās ar mīnām piesārņotajās valstīs. Pēc viņa domām, Ukrainas pieredze nesīs daudz izmaiņu šo draudu apkarošanā. “Nākamo trīs gadu laikā mēs redzēsim būtiskas izmaiņas humānās atmīnēšanas jomā Ukrainā, kas ietekmēs pretmīnu darbību visā pasaulē,” norāda viņš.

Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma mīnu piesārņojuma problēma Ukrainas teritorijās ir kļuvusi aktuālāka nekā jebkad agrāk. Deokupētajās teritorijās reģistrēti desmitiem gadījumu, kad mīnas uzspridzinājušas civiliedzīvotājus. Līdzīgas traģēdijas notiek reģionos, kas atrodas tuvu frontei.

15.oktobrī Nikolajevas apgabalā mīna uzspridzināja divus bērnus. Bojā gājis 14 gadus vecs zēns, bet ievainots viņa 12 gadus vecais draugs. Tajā pašā dienā līdzīgs traģisks incidents noticis arī Čerņigovas apgabalā – meža joslā mīna uzspridzinājusi divus cilvēkus. Viens no viņiem nomiris.

Lasiet arī: Aprit 54 gadi kopš otras spēcīgākās vētras Latvijas novērojumu vēsturē

Turklāt ar mīnām ir piesārņotas ne tikai sauszemes teritorijas, bet arī Melnās jūras ūdeņi. Oktobra vidū pie Rumānijas krastiem naftas tankkuģis uztriecies virsū mīnai, kas notika otro reizi mēneša laikā.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!