Foto: Valsts policija/Flickr

Latvijas Televīzijā (LTV) 11.novembrī, par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā, kā arī 12.novembrī gaidāma īpaša programma, godinot tos, kuri ticēja neatkarīgai Latvijai un cīnījās par mūsu valsts brīvību, kā arī esot kopā ar ukraiņu tautu, kura turpina cīņu par savas zemes atbrīvošanu un nākotni.

11.novembra ieskaņā plkst.9.00 LTV1 un REplay.lv būs skatāms Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums no Doma baznīcas.

“Lāčplēša dienā ne tikai sasildīsim Latviju ar savām domām un aizdegtajām svecīšu liesmām, bet arī paudīsim solidaritāti un atbalstu ukraiņu tautai, kura turpina cīnīties par savas valsts brīvību. Plkst.17.30 gaidāma pirmizrāde LTV dokumentālajai filmai “Hersonas Lāčplēši”, kuru veidojis žurnālists Gints Amoliņš, operators Aigars Kovaļevskis un režisore Dace Kokle. Pirms gada stundās, kad Latvijā Lāčplēša dienā godināja mūsu valsts brīvības cīnītājus, Ukrainas karavīri atbrīvoja Hersonu – pilsētā viņus sagaidīja ar gavilēm un svinībām centrālajā laukumā. Tā bija ukraiņu Hersonas pretuzbrukuma kulminācija. Un trieciens Kremlim – tā bija vienīgā apgabala galvaspilsēta, ko Krievijas armijai bija izdevies sagrābt kopš pilnapmēra invāzijas sākuma. Tomēr Hersonas atbrīvošanai no okupācijas pamatā bija mēnešiem ilgs Ukrainas aizstāvju darbs. Un jau Krievijas iebrukuma sākumā notika izšķirošas kaujas – ja ukraiņi tajās nebūtu uzvarējuši, arī Odesai būtu draudējis Mariupoles nežēlīgais liktenis. Uzbrucējus apturēja ne tikai armijas, bet arī teritoriālās aizsardzības – būtībā zemessargu vienību – cīnītāji. Daudzi no viņiem tagad karo citās frontēs, turpinot cīņu par savas zemes atbrīvošanu. LTV Ziņu dienesta Ukrainā viedotajā dokumentālajā stāstā būs iespēja tikties ar tiem, kuri ieguldīja savu darbu Hersonas atbrīvošanā 2022.gada 11.novembrī un piedalījās Ukrainas nākotnei izšķirošās kaujās, kā arī tiem, kuri turpina to darīt citās cīņu frontēs,” informē LTV.

Uzreiz pēc filmas plkst.18.00 – īpašs Lāčplēša dienas ziņu speciālizlaidums ar tiešraidi no Rīgas Brāļu kapiem, kur, klātesot Valsts prezidentam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim, notiks Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru godināšana.

Plkst.21.10 LTV pieslēgsies 11.novembra krastmalai, kur pie Rīga pils sienas aizdegsies tūkstošiem svecīšu liesmu. Tiešraides vadīs LTV žurnālisti Jānis Geste un Gundars Rēders.

Vakara turpinājumā plkst.21.30 gaidāma īpaša rokoperas “Lāčplēsis” televīzijas pirmizrāde. Atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kā arī Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas 35. gadskārtu, šovasar Lielvārdē krāšņi notika jaunais rokoperas iestudējums. Radošās komandas vadībā režisore Rēzija Kalniņa atklāj vēl neredzētas šķautnes eposa varoņos, kas kļuvuši par mūsu nācijas simboliem un pielīdzināmi mums pašiem. Ikviens no mums ir atradies savas dzīves krustcelēs, gluži kā Kangars vai Lāčplēsis, Līkcepure vai Koknesis, un šie simboli atdzimst mūsos caur mūsu izvēlēm. Lāčplēša loma uzticēta dziedātājam Atim Zviedrim, kura balss tembru un diapazonu par piemērotu atzinis pats komponists. Savukārt Laimdotu atveido dziedātāja Beāte Zviedre. Kangars ir dziedātājs Marts Kristians Kalniņš, un, kā norāda režisore, tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības ir jaunā rokoperas uzveduma centrā.

Lielvārda lomā iejūtas operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu atveido Atis Ieviņš, Līkcepures lomā – aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdzied Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā – dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā – dziedātāja Anmary, savukārt Teicējas lomā iejūtas aktrise Zane Jančevska. Nozīmīgas lomas izrādē atveido “a capella” grupa “Latvian Voices”. Ne mazāk krāšņs ir pavadošo mūziķu sastāvs. Pie taustiņinstrumentiem – pats mūzikas autors Zigmars Liepiņš, viņam līdzās – Uldis Marhilevičs. Ģitāru spēlē Mārcis Auziņš, basģitāru – Valters Sprūdžs, savukārt pie sitaminstrumentiem – Gundars Lintiņš, informē LTV.

Lāčplēša dienas noslēgumā plkst.23.35 būs skatāma vēsturiskā drāma “Dvēseļu putenis” (2019), režisors Dzintars Dreibergs. Filma veidota pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem un vēsta par 100 gadu seniem notikumiem pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs devās strēlniekos cīnīties par Latvijas brīvību.

Sestdien, 12.novembrī, plkst.21.05 gaidāma LTV dokumentālās filmas “Hroza. Pēdējais negaiss” pirmizrāde. Filmu veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda: žurnāliste Ina Strazdiņa, operators Maksims Peņko un režisore Dace Kokle. Hrozas ciems atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas apgabalā, Kupjanskas rajonā, 40 kilometrus no frontes. Tas bija ceturtdien, 5.oktobrī, nedaudz pāri vieniem dienā, kad ciema iedzīvotāji, pārapbedījuši vietējo karavīru, kopā ar viņa ģimeni ciema kafejnīcā sēdās pie mielasta galda. Un tad nogranda sprādziens. Krievijas armijas raķetes tiešā trāpījumā bojā gāja 59 cilvēki. Daudzus no viņiem atpazina pēc ilgāka laika no ķermeņa fragmentiem un DNS analīzēm. Nedēļām ilgi Hrozas kapsētā notiek bēres. Pusi savas ģimenes zaudēja arī 23 gadus vecais Aleksandrs, kurš tagad kļuvis par tēvu savai 14 gadus vecajai māsai. Vēlāk nācis gaismā, ka ciema koordinātas Krievijas armijai nodevuši viņa paša bērnības draugi. “Hroza” ukraiņu valodā nozīmē “pērkona negaiss”. Teju trešajai daļai ciema iedzīvotāju pēdējo cirtienu no debesīm atnesa ienaidnieks.

Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv 11.novembrī būs lasāms garstāsts par Ulmaņa režīma izveidoto paraugciemu Uzvaras Līdums Olaines purvos, kur uzcēla 16 vienādas jaunsaimniecības brīvības cīnītajiem.

Garstāstā pētīta unikālas vietas vēsture un sekots līdzi cilvēku likteņiem, tostarp pirmajai Uzvaras Līdumā dzimušajai meitenei, kurai šogad apritējuši 85 gadi. Kundze kā lielu dārgumu joprojām glabā īpašu jaku – padomju gados tā paršūta no Latvijas karoga, ko par godu viņas dzimšanai kopā ar 100 latiem dāvājis Kārlis Ulmanis.

LSM vecāku sadaļā ir iespēja izzināt Latvijas vēstures notikumus un simbolus, izdrukāt galda spēli visai ģimenei, kā arī lasīt padomus sarunām ar bērniem par varonību senatnē un mūsdienās. LSM Bērnistabā savukārt pieejama virkne Latvijas iepazīšanas materiālu bērniem – krāsojami zīmējumi par Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, pilsētām un to ģērboņiem, kā arī izziņas materiāls par Lāčplēša ordeni un Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” pārstāsts bērniem.

Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls

Latvijas Valsts svētku gaisotnē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu izlasi, kas bez maksas būs pieejama no 11.novembra jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Festivāla programmā ir gan pavisam jaunas Latvijas spēlfilmas, gan kino klasika, gan Simtgades filmas, dokumentālais kino un bērniem domāta animācija; skatītājiem filmas būs pieejamas no 11.novembra līdz 19.novembrim, bet trīs visjaunākās spēlfilmas – pašā svētku kulminācijā, 18.-19.novembrī.

Patriotu nedēļas piedāvājumā ir septiņas pilnmetrāžas spēlfilmas, viena pilnmetrāžas animācijas filma, divas dokumentālās filmas un piecas animācijas īsfilmas vismazākajiem skatītājiem. Patriotu nedēļas festivāla visjaunākās filmas šobrīd vēl ir aktīvā apritē pasaules festivālos un citos izplatīšanas pasākumos, tāpēc portāla filmas.lv bezmaksas piedāvājumā ietvertas tikai uz divām dienām svētku nedēļas nogalē – 18. un 19.novembrī. Šajās dienās jāieplāno noskatīties trīs spēlfilmas, un viena no tām ir režisora Viestura Kairiša jaunākais darbs “Janvāris” (2022), kas stāsta par jaunu cilvēku izjūtām Latvijai svarīgā vēstures brīdī un saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā spēlfilma. Nedēļas nogalē būs pieejama arī režisores Lindas Oltes sociālā drāma “Māsas” (2022), kuru ievēro un apbalvo arī starptautiskos kinofestivālos, – stāsts par divu bērnu namā augušu māsu izmisīgo vēlēšanos atrast mammas mīlestību. Trešā svētku nedēļas nogales filma ir režisora Dzintara Dreiberga “Dvēseļu putenis” (2021) – patriotiski uzlādēta kara drāma, kas Latvijas kinoteātros jau izpelnījusies rekordlielu skatītāju interesi un arī vairākas Nacionālās kino balvas.

Pārējās programmas filmas skatītājiem būs pieejamas visa festivāla garumā – deviņas diennaktis visur pasaulē. Šajā festivāla sadaļā ietilpst vēl viena skatītāju jau iemīļota spēlfilma – režisora Jāņa Ābeles “Jelgava ’94” (2019), kas balstīta rakstnieka Jāņa Joņeva populārajā un starptautiski apbalvotajā romānā, gandrīz autobiogrāfiskā stāstā par 90.gadu jauniešiem Latvijā.

Svētku programmā iekļautas arī trīs filmas no NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kas valsts simtās jubilejas gadā izpelnījās lielu ievērību un atjaunoja Latvijas kinoskatītāju interesi par nacionālo kino. Režisora Gata Šmita spēlfilma “1906” (2019) ir spriedzes un jauneklīgas pārgalvības piesātināts stāsts par revolūcijas atplūdu laika pēdējām cīņām; pavisam atšķirīgu gaisotni piedāvā Latvijas zīmētās animācijas ciltsmātes Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filma ”Saule brauca debesīs” (2018) – folkloras motīvos balstīts ceļojums, meklējot nozagto Saules meitu; pārsteidzoši laikmetīgu skanējumu šim piedzīvojumam piešķir Jauno Jāņu orķestra oriģinālmūzika.

Trešā Simtgades filma festivāla programmā ir dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka filma ”Turpinājums” (2018) – sirsnīgs un iejūtīgs vēstījums par pieciem ļoti dažādiem Latvijas bērniem, kas sāk skolas dzīvi un ceļu pretī nākotnei. Savukārt Ivara Selecka pirms 35 gadiem uzņemtā un pasaulē slavenā dokumentālā filma ”Šķērsiela” (1988) par mazās Iļģuciema nomales ieliņas iedzīvotājiem skatāma festivāla “klasikas sadaļā”, kur šoreiz atlasītas restaurētas filmas ar līdzīgi pusapaļām jubilejām, pieskaņojoties Latvijas valsts 105. dzimšanas dienai, –  55 gadi šogad aprit brāļu Kaudzīšu plaši pazīstamā romāna “Mērnieku laiki” ekranizācijai (1968, režisors Voldemārs Pūce), bet 45 gadi – izcilās aktrises Vijas Artmanes beneficei Jāņa Streiča divsēriju filmā ”Teātris” (1978).

Animācijas filmu programmā bērniem ietilpst divas vispopulārākās no klasiskajām Rozes Stiebras muzikālajām filmām, kas balstītas latviešu literatūras zelta fondā, – “Zaķīšu pirtiņa” (1979), ko sacerējis Vilis Plūdons, un “Zelta sietiņš” (1975) ar Raiņa dzeju; abu filmu mūzikas autors ir Imants Kalniņš.

Lasiet arī: Savākta teju ceturtā daļa vajadzīgo parakstu, lai par himnu rosinātu noteikt dziesmu Saule, pērkons, Daugava

Piedāvājumu bērniem papildina mūsdienu autoru leļļu īsfilmas, divas no tām veidotas tradīcijām bagātajā studijā “Animācijas Brigāde” – Ēvalda Lāča starptautiski populārā filma ”Eži un lielpilsēta” (2013) piedāvā iedomāties, kā būtu, ja pilsētā iemitinātos meža dzīvnieki, bet Māra Brinkmaņa “Vaikiki” (2017) izspēlē konditorejā dzimušu mīlasstāstu starp baltu zefīrmeiteni un brūno kakao bumbuli. Trešā jauno laiku filma šajā izlasē ir Nila Skapāna plastilīna animācija “Es gribu redzēt rūķīšus” (2012) – stāsts par neredzīgu meiteni Vanesu, kura tomēr var laisties jautrā piedzīvojumā pie pirātu kuģa stūres, informē  Nacionālais Kino centrs.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!

youtube icon
Abonēt youtube