Publicitātes foto

Trešdien, 29. maijā,  svinīgā pasākumā ielikts pamatakmens “Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim “Linda”. Šis modernais multimodālais transporta mezgls nodrošinās tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, “Rail Baltic Estonia” vadītājs Anvars Salomets, “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” vadītājs Marko Kivila, “Zaha Hadid Architects” pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, “Merko Ehitus Eesti” vadītājs Jāns Mē un “KMG Infra” vadītājs Indreks Pappels.

“Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem,” atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. “Šis gads ir nozīmīgs “Rail Baltica” būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometros trases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi,” viņš izcēla progresu. “Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai.”

“”Rail Baltica” ir Eiropas, Baltijas valstu un Igaunijas kopīgs projekts. Baltijas valstīm jābūt savienotām ar Eiropas dzelzceļa tīklu – kravu drošībai, ērtai ceļošanai, ekonomiskajai attīstībai un, visbeidzot, mūsu kopējai Eiropas drošībai. Eiropas Komisija ir bijusi un paliks spēcīgs “Rail Baltica” atbalstītājs,” sacīja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore Magda Kopčinska.

“Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets atzina, ka sasniegt šo projekta īstenošanas punktu nav bijis viegli: “Vēl pavisam nesen mēs nevarējām noticēt, ka kopā ar tik daudziem topošā dzelzceļa savienojuma atbalstītājiem svinēsim Ūlemiste termināļa pamatakmens ielikšanu. Tomēr “Rail Baltica” projekta īstenošana Igaunijā līdz šim ir parādījusi, ka, tiklīdz uzsākam būvniecību, iespējams rīkoties efektīvi un uz rezultātu vērsti. Ne vēlāk kā četru gadu laikā mēs ceram aicināt visus uz “Rail Baltica” Ūlemiste termināļa atklāšanu.”

“Pirms nedēļas tika paziņots, ka “Rail Baltica” pamattrases būvniecības darbi sākas arī Latvijā, kam sekoja būvniecības progresa ziņojums Lietuvā, apsekojot būvniecībā esošos pamattrases posmus. Šodien mēs liekam pamatus nākamajiem redzamajiem soļiem “Rail Baltica” Ūlemiste termināļa turpināšanā, kas ir neatņemama “Rail Baltica” pamattrases daļa Igaunijā. Mums ir jāpaātrina būvniecības darbi, un esmu pārliecināts, ka izvēlētā pieeja projekta turpmākajai realizācijai ļaus mums to izdarīt. Šogad tiks uzbūvēti vairāk nekā 150 kilometri no “Rail Baltica” galvenās līnijas, un mēs sagaidām ciešu sadarbību ar mūsu projekta partneriem un būvniekiem, lai kopīgi panāktu ātrāku progresu,” sacīja “RB Rail” AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

“Merko Ehitus Eesti” valdes priekšsēdētājs Jāns Mē ”Merko Ehitus Eesti” un “KMG Infra” būvnieku vārdā sacīja: “Ir liels gods vārda tiešā nozīmē likt pamatus nākotnei. “Rail Baltica” Igaunijā ievedīs jaunu laikmetu, un daudzi būvinženieri, nozares eksperti un partneri dos savu ieguldījumu “Rail Baltica” tapšanā. Sirsnīgi pateicos visiem, kas ir bijuši iesaistīti Ülemiste termināļa pirmā būvdarbu posma īstenošanā. Termināļa apakšzemes būvniecība strauji turpinās, lai viss noritētu un tiktu pabeigts pēc plāna.”

Ülemiste pasažieru termināļa arhitektonisko dizainu izveidoja starptautisku atzinību guvušais “Zaha Hadid Architects” sadarbībā ar Igaunijas projektēšanas uzņēmumu “Esplan”.

Pašlaik notiek termināļa būvniecības pirmā kārta ar līguma vērtību 45 miljoni eiro, un to veic būvnieki “Merko Ehitus Eesti AS” un “KMG Infra OÜ”. Pirmajā kārtā tiks uzbūvētas pazemes atbalsta konstrukcijas, tehniskās telpas un tuneļi gājējiem un vieglā transporta satiksmei.

Turpmākajās kārtās tiks izveidotas publiskās zonas ap ēku, ceļi, ielas, stāvlaukumi un tramvaja līnija, kuras risinājumi pašlaik tiek projektēti, kā arī pati termināļa ēka. Papildus tam Igaunijā jau tiek būvēta gan dzelzceļa pamattrase, gan daudzi citi objekti, piemēram, viadukti un ekodukti.

Lasiet arī: «Uzvāriet roltonus, Rinkēviča kungs!» – soctīklu lietotāji sajūsmā, ka prezidents nakšņo kojās