Publicitātes foto

Krokodilāda ir visdārgākā āda pasaulē tāpēc, ka tikai dažas no 24 krokodilu sugām tiek izmantotas tās izgatavošanai, kas padara to par pieprasītu luksusa priekšmetu miljoniem cilvēku visā pasaulē, vēsta  “National Geographic”.

Mūsdienās itāļu augstās modes nami, tādi, kā “IsuiT”, “Kiton” un “Zilli”, joprojām atzīst, ka krokodilāda ir vispieprasītākā luksusa āda. Taču krokodilu mazā skaita, uzticamu audzētavu un tehnoloģisko iekārtu trūkuma dēļ, sagatavot produktu tirgum ir ļoti dārgi. Tas savukārt paver durvis krāpniekiem, kas tirgo viltojumus.

Savvaļā krokodilus ķer aizvien retāk. Tā vietā rāpuļi tiek audzēti īpašās fermās. Tiek lēsts, ka katru gadu visā pasaulē nebrīvē tiek izaudzēti ap 800 miljoniem krokodilu tikai to ādas dēļ! Luiziānas štatā vien krokodilu audzēšana uzņēmējiem nes ap 70 miljonu ASV dolāru (ap 65 miljonu eiro) peļņu.

Tomēr tā tas nav bijis vienmēr. Līdz 1970. gadiem, kad tika pieņemta Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas faunas un floras sugām (CITES), kas ierobežoja vai aizliedza krokodilu produktu tirdzniecību, lielākā daļa krokodilu sugu bija kļuvušas apdraudētas to pārmērīgo medību dēļ.

19. un 20. gadsimtā krokodilu medības bija populāra nodarbe. Ne velti zinām par slaveniem krokodilu ķērājiem. Par viņiem uzņemtas pat vairākas filmas, no kurām populārākā ir 1986. gada ASV un Austrālijas kopražojuma komēdija “Krokodils Dandijs” (“Crocodile Dundee”).

Lai atgādinātu par krokodilu apdraudējumu un mudinātu cilvēkus uzzināt vairāk par šiem apbrīnojamajiem rāpuļiem, katru gadu 17. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules krokodiliu diena. Godinot to, iepazīsti leģendārākos krokodilu medniekus!

Viena dzeloņraja izrādījās nāvējošāka par simtiem krokodilu

Savvaļas dabas entuziasts, populārā raidījuma “Krokodilu mednieks” (“The Crocodile Hunter”) vadītājs Stīvens (Stīvs) Roberts Ērvins piedzima 1962. gada 22. februārī Esendonā, Melburnā, Austrālijā. Viņš uzauga vecākiem piederošā savvaļas parkā. Tur arī aizsākās viņa aizraušanās ar krokodiliem.

Ērvins visai ātri iemantoja pasaules slavu, būdams daļēji savvaļas dabas eksperts, daļēji – izklaidētājs. Viņš kļuva par televīzijas personību, kas ne vien vadīja savu dokumentālo raidījumu, bet arī piedalījās populāros sarunu šovos.

Kaut arī viņam nebija zinātniskā grāda, Ērvins praksē tēva parkā bija apguvis, kā apieties ar “mīlīgajiem” rāpuļiem. Reiz viņš kā dzimšanas dienas dāvanu saņēma milzīgu pitonu! Tagad viņa ģimenes savvaļas parks ir pazīstams kā Austrālijas zoodārzs.

Skatītājus apbūra Ērvina bīstamās tikšanās ar eksotiskajiem dzīvniekiem šovā “Krokodilu mednieks”, kuru viņš sāka filmēt 1991. gadā.  Jāpiebilst, ka tolaik viņš bija tikko iepazinies ar savu topošo sievu Teriju Reinsu, kas bija atbraukusi uz Austrāliju atvaļinājumā. Drīz vien abi apprecējās un medusmēnesi pavadīja, filmējot krokodilus. Šie kadri redzami raidījumā. Savas popularitātes virsotnē šovs tika rādīts vairāk nekā 200 valstīs.

Par slaveno piedzīvojumu meklētāju ir tapušas arī vairākas parodijas un joki – viņš attēlots gan filmā “Simpsoni” (“The Simpsons Movie”), gan “Dienvidparka” (“South Park”) sērijās. Viņš arī pats labprāt pasmējās par sevi. 2001. gadā Ērvins iejutās pats savā lomā aizraujošajā komēdijā “Doktors Dūlitls 2” (“Dr. Dolittle 2”) ar Ediju Mērfiju.

Dažkārt skatītāji Ērvinu sauca arī par pārgalvīgu. Piemēram, 2004. gadā sašutumu raisīja kadrs, kurā viņš baro krokodilu, turot rokās savu jaundzimušo dēlu Robertu. Viņu apsūdzēja bērnu apdraudēšanā, bet līdz atbildīgajām institūcijām lieta nekad nenonāca.

2006. gada jūlijā Stīvs un Terija izstrādāja desmit gadu biznesa plānu savam mīļajam zoodārzam. Traģiski, tomēr divus mēnešus vēlāk, 2006. gada 4. septembrī, Portduglasas piekrastē Kvīnslendā, Austrālijā, kur Stīvs filmēja jaunu raidījumu, viņu nogalināja dzeloņraja, iedurot tieši krūtīs un skarot sirdi.

Cilvēki visā pasaulē sēroja par Ērvina pēkšņo nāvi, daudzi atstāja ziedus un zīmītes pie Austrālijas zoodārza, citi dalījās ar līdzjūtības ziņām internetā. Jāatzīmē, ka viņa ģimene, sieva Terija un bērni Roberts un Bindi, turpina Stīva iesākto, un ikviens var apciemot viņu izloloto zoodārzu Kvīnslendā, Austrālijā.

Džungļu karalis no Dundagas

“Viņš nebūt nebija muskuļots tarzāns bez smadzenēm – viņš daudz lasīja vairākās valodās, rakstīja dienasgrāmatas un publicēja divas grāmatas. Viņa dzīve būtu viena bieza romāna vērta,” tā par leģendāro latviešu Krokodilu Dandiju rakstīja Rimants Ziedonis.

Arvīds Blūmentāls piedzima 1925. gada 19. martā Dundagas pagasta Būdenu mājās. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas brīvprātīgi iestājās armijā, vēlāk Latviešu leģionā, tad nonāca Berlīnē. Pēc kara cerība atgriezties Latvijā pamazām izplēnēja un 1951. gadā viņš pārvācās uz dzīvi Austrālijā.

Tur viņš iemācījās vietējo valodu un iepazinās ar austrāliešu jaunkundzi vārdā Vanda. Lai nopelnītu naudu un iekarotu daiļavas sirdi, Blūmentāls sāka džungļos medīt krokodilus. Kaut arī mīlestību noķert neizdevās, dzima leģenda par Krokodilu Hariju. Tā viņu dēvēja Austrālijas kontinentā.

Ir ziņas, ka savā mūžā Blūmentāls nomedījis ap 40 tūkstošiem krokodilu. Savus piedzīvojumus, pētot Austrālijas dabu un ķerot džungļu rāpuļus, viņš aprakstīja grāmatās “Latvietis-krokodilu mednieks Austrālijā” un “Ilgas pēc saules”. Tiek arī uzskatīts, ka viņa dēkaiņa piedzīvojumi iedvesmojuši filmas “Krokodils Dandijs” veidotājus.

“Traka drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants. Krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks. Un mūžīgais mīlētājs. Meitenes pēc viņa ilgojās Latvijā un visās plašās pasaules malās. Krokodilu Harijs patiesi bija dzimis brīvībai,” rakstīja viņa māsīca Anita Bormane.

Blūmentāls ir slavens arī ar citiem saviem veikumiem. Piemēram, viņš apprecējās ar īstu vācu baronesi. Viņš arī bija pirmais latvietis, kurš kopā ar aborigēniem svinējis Līgo svētkus. Viņa vaska figūra ir atrodama Tiso kundzes vaska figūru muzejā Londonā. Turklāt par Arvīdu Blūmentālu uzņemtas vismaz 30 dokumentālās filmas un televīzijas sižeti.

Krokodilu Harijs aizgāja mūžībā 2006. gada 13. oktobrī Dievidaustrālijā un ir apbedīts vietējā kapsētā. Līdz šim gan leģendārā dēkaiņa atdusas vieta bija pavisam necila, bez vārda, uzvārda, bez dzimšanas un miršanas gada. Bet pavisam nesen, šā gada 16. jūnijā, pateicoties Austrālijā dzīvojošās rakstnieces Ināras Strungas un Blūmentāla tuvinieku atbalstam, tika uzstādīts jauns kapakmens.

Cilvēks no krūmiem

Blūmentāla galvenais konkurents cīņā uz titulu par oriģinālo Pola Hogana iedvesmas avotu Krokodila Dandija tēlam ir austrālietis Rods Ansels jeb, kā viņu sauc Austrālijā, “bušmens”. Tulkojot no angļu valodas, “bushman” nozīmē “krūmcilvēks” vai “cilvēks no krūmiem”.

Arī Ansels bija piedzīvojumu meklētājs, kuru nebiedēja savvaļas bīstamie izaicinājumi. Viņš piedzima 1954. gada 1. oktobrī Kvīnslendā, Austrālijā. Jau agrā bērnībā tapa skaidrs, ka Rods nebūs nekāds paraugpuisēns. Viņam piemita neslāpējama piedzīvojumu kāre un vēlme dzīvot “uz robežas”.

1977. gadā Ansels devās savā līdz tam vērienīgākajā solo ekspedīcijā dziļi Ziemeļaustrālijas krūmājos, lai medītu un makšķerētu. Vienīgie ceļabiedri, kas viņam bija vajadzīgi, – sava uzticamā šautene, divi bulterjeri un alkas pēc piedzīvojumiem brīvā dabā. Viņš medīja galvenokārt krokodilus un mežacūkas.

Taču pavisam negaidīti viņa bezrūpīgais solo ceļojums pārvērtās īstā izdzīvošanas mācībstundā. Airējot pa Viktorijas upi, viņa laiva apgāzās, un Ansels iestrēga nepielūdzamajā tuksnesī. Vēlāk atklājās, ka viņš esot cietis badu un pat bijis par upuri krokodila uzbrukumā. Runā, ka viņš to esot nogalinājis un krokodila galvu paturējis sev par suvenīru.

Viņš tuksnesī izdzīvoja 56 dienas, medījot savvaļas bifeļus un citus liellopus, reizēm dzerot asinis, lai neatūdeņotos. Tad viņu atrada divi lopkopji. Ansels esot lūdzis par notikušo neko neteikt viņa mātei, lai viņa lieki nesatrauktos.

Protams, varoņdarbs Anselam atnesa gan slavu, gan bagātību. Te arī radās pieņēmums, ka stāsts pievērsis Holivudas meistara Pola Hogana uzmanību. Ansels nomira 1999. gada 3. augustā 44 gadu vecumā.

Čabulītis, Krokse un citi eksotiskie rīdzinieki

Visplašāk izplatītā krokodilu suga ir Nīlas krokodili, tie dzīvo visā Āfrikas teritorijā. Savukārt Kubas un Siāmas krokodili ir divas visvairāk apdraudētās sugas pasaulē. Tikmēr sālsūdens krokodili ieguvuši slavu kā visnāvējošākie rāpuļi.

Parasti krokodili apzināti cilvēkus nemedī, bet uzbrūk, ja tiek izprovocēti vai jūtas apdraudēti. Šādus gadījumus vēl asiņainākus padara fakts, ka krokodili parasti dzīvo, proti, arī aizstāvas, grupās.

Ik gadu krokodilu uzbrukumos visā pasaulē iet bojā ap 1000 cilvēku. Visbīstamākā valsts ir Indonēzija, kur no aptuveni 1000 sālsūdens krokodilu uzbrukumiem katru gadu 450 ir atņēmuši dzīvības. Antarktīda un Eiropa ir vienīgie kontinenti, kuros krokodili nav sastopami savvaļā.

Latvijā slavenākais krokodils bija Misisipi aligators Čabulītis, kurš uz Rīgas zooloģisko dārzu atceļoja jau 1935. gadā, pats būdams vien trīs gadus vecs. Čabulītis zoodārza viesus priecēja varenus 72 gadus. Viņš nomira 2007. gadā, tā kļūstot par jebkad vecāko zoodārza iemītnieku.

Viņam sekoja Nīlas krokodiliene Krokse, kura bija pazīstama ar savu temperamentīgo raksturu. Kroksei patika izlēkt no ūdens un pabiedēt pārgalvīgākos apmeklētājus, kas bija drosmīgi pārkārušies pāri margām. Par agresīvo uzvedību viņa bieži nopelnīja mājas arestu un bija spiesta dienas pavadīt dienesta iekštelpās.

Pēc gadījuma, kad krokodiliene izbēga un vēlāk tika atrasta Pierīgas grāvi, viņa tika aizsūtīta uz Somiju. Kroksi nomainīja bariņš Rietumāfrikas pundurkrokodilu, bet šobrīd Rīgas zooloģiskajā dārzā var aplūkot gaviālkrokodilu.

Lasiet arī:  Audzētāji ceļ trauksmi: Būtiski samazinājies pieprasījums pēc vietējās produkcijas

Lasiet arī:  Kļuvis zināms, kādu laiku sinoptiķi prognozē Jāņos