Foto: Pixabay/ParentiPacek

Šā gada sākumā Latvijā bija 833,7 tūkstoši mājsaimniecību, no tām 277,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās dzīvo bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecumam. 85,7 tūkstoši jeb 30,9% no tām ir viena vecāka ģimenes, savukārt no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecības lielākajā daļā gadījumu (60,5%) ir mājsaimniecības ar vienu bērnu, 29,2% – ar diviem bērniem un 10,3% – ar trīs un vairāk bērniem. Trīs no četrām viena vecāka ģimenēm (75,6%) vienīgais pieaugušais ir bērna/-u mamma.

Viena vecāka ģimenes biežāk sastopamas tieši lielākajās Latvijas pilsētās. Kamēr vidēji Latvijā 30,9% no visām mājsaimniecībām ar bērniem ir ar vienu pieaugušo, Jēkabpilī tādu ir 37,9%, Daugavpilī 37,1%, Liepājā 36,7%, Rēzeknē 36,2% un Rīgā 35,2%. Starp novadiem visvairāk viena vecāka ģimeņu mājsaimniecību no visu novadā dzīvojošo mājsaimniecību ar bērniem kopskaita ir Jēkabpils (33,5%), Līvānu (33,3%) un Valkas (32,3%) novados, vismazāk – Siguldas (21,5%), Smiltenes (23,7%) un Jelgavas (23,8%) novados.

Viena vecāka ģimenēs nodarbinātība augstāka par Latvijas vidējo

Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs (mājsaimniecībās, kurās bērnu/-us audzina viens pieaugušais 18-64 gadu vecumā), 2023. gadā bija 81,7%, kas ir par 6,0 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Latvijā (75,7%).

12,3% pieaugušie šādās mājsaimniecībās strādāja blakusdarbā. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Latvijā bija nodarbināti blakusdarbā (7,7%).

Lai arī šādās mājsaimniecībās ir augsts nodarbinātības līmenis, spēja segt izdevumus ir zemāka nekā vidēji Latvijā.

2023. gadā mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt katrai piektajai jeb 20,2% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem. Tomēr situācija ir ievērojami uzlabojusies, salīdzinot ar 2020. gadu, kad mājokļa izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija teju katrai trešajai jeb 30% viena pieaugušā mājsaimniecību.

Viena pieaugušā mājsaimniecībās biežāk nekā vidēji mājsaimniecībās Latvijā norādīja, ka naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus (58,3%, vidēji visās mājsaimniecībās – 48,9%), nomainīt lietotas mēbeles (attiecīgi – 36,8% un 29,5%), segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītus (attiecīgi – 12,2% un 7,3%) un uzturēt mājokli siltu (attiecīgi – 10,2% un 8,4%).

youtube icon
Abonēt youtube