Foto: Pexels/Anna Shvet

Ikviens no mums vēlas pavadīt vecumdienas, nesatraucoties par savu finansiālo labklājību. Kā liecina “Luminor” veiktā aptauja, gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju diemžēl nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā. No aptaujātajiem iedzīvotājiem tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, savukārt vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši.

Aptaujā noskaidrots, ka Latvijā vien 20% jeb katrs piektais cilvēks var droši apgalvot, ka nesatraucas par savu finansiālo labklājību, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Tikmēr mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji ir nedaudz optimistiskāki – Lietuvā par savām vecumdienām droši jūtas 25% aptaujāto, savukārt Igaunijā 28%. Novērojams, ka aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū īpaši izteiktas ir šaubas un neskaidrība par savām vecumdienām – vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto apgalvo, ka ir tikai nedaudz pārliecināti par savu finansiālo labklājību, sasniedzot pensiju.

Šādu šaubu cēloņi var būt dažādi, piemēram, dzīvošana no “algas līdz algai”, kā rezultātā netiek veidoti iekrājumi, vai informācijas trūkums par veidiem, kā veidot ilgtermiņa uzkrājumus.

“Šobrīd valsts garantētā pensija nodrošina tikai ap 40 – 50% no esošajiem ienākumiem pirms pensijas, turklāt  demogrāfiskās situācijas dēļ tuvākajās desmitgadēs ir gaidāma šīs proporcijas pasliktināšanās. Tas nozīmē tikai to, ka par finanšu līdzekļiem iztikšanai vecumdienās jau savlaicīgi ir jārūpējas pašiem. Neatkarīgi no ienākumu apjoma mums katram ir ieradumi un izdevumi, kurus pārskatot, varam rast papildus līdzekļus ilgtermiņa uzkrājumu veikšanai. Katri 30 vai 50 eiro, kas tiek novirzīti uzkrājumam, palielina iespēju vecumdienas pavadīt, mazāk satraucoties par finansēm,“ uzsver “Luminor” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Kaimiņvalstīs iedzīvotāji jūtas drošāk

Latvijā 15% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norāda, ka jūtas ļoti nedroši par savu finansiālo labklājību sasniedzot pensionēšanās vecumu. Ja raugāmies kaimiņvalstu virzienā, tur šis īpatsvars ir salīdzinoši mazāks – 11% Lietuvā un 10% Igaunijā. Novērojams, ka par finansiālo labklājību vecumdienās mūsu iedzīvotāju vidū vismazāk uztraucas jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka bieži jaunieši par savu pensiju nesatraucas, uzskatot, ka par savu finansiālo stāvokli un uzkrātajiem naudas līdzekļiem vecumdienām nav jādomā tik agri. “Lai gan nekad nav par vēlu sākt veidot kapitālu vecumdienām, svarīgi paturēt prātā – jo ātrāk to sākam darīt, jo pozitīvāka ir ilgtermiņa ietekme salikto procentu spēka dēļ – jo ilgāk ieguldījumiem tiek ļauts strādāt finanšu tirgos, jo lielāks ir kapitāla pieaugums,” atgādina Krūmiņš.

Uzkrāj pensijai jau savlaicīgi

Lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, liela nozīme ir jūsu pensiju uzkrājumam, kas veidojas no pensiju 2. un brīvprātīgajām 3. līmeņa iemaksām. Kā zināms, pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas no darba devēja ikmēneša iemaksām, kas tiek veiktas 6% apmērā no darba algas, un vērtīgi atcerēties, ka gan pensijas 2. līmeņa pārvaldnieku, gan plānu katram ir iespēja brīvi izvēlēties. Savukārt dalība pensiju 3. līmenī ir pilnībā brīvprātīga – izvēlēties iespējams ne tikai pārvaldnieku un to, kur līdzekļi tiks ieguldīti, bet arī izmaksu regularitāti un apjomu. Luminor bankas eksperts uzsver – lai nodrošinātu sev finansiāli labklājīgas vecumdienas, būtiski ir savlaicīgi uzsākt pensiju uzkrājuma veidošanu, iespēju robežās pakāpeniski to palielināt, kā arī izvēlēties vecumam atbilstošākos pensiju plānus un atrast sev vispiemērotāko uzkrājumu veidu, kas palīdzēs sasniegt mērķus.

Lasiet arī:  Mūžībā devies komponists, iemīļotu latviešu bērnu dziesmu autors