Publicitātes foto

Būvniecībā tāpat kā citās nozarēs neveiksmes notiek teju katru dienu, bet dažreiz kļūdu sekas ir katastrofālas, jo no arhitektu, inženieru un celtnieku darba ir atkarīgas daudzu citu cilvēku dzīvības.

Šā gada martā Baltimorā, Amerikas Savienotājās Valstīs, pēc sadursmes ar kravas kuģi sabruka 2,6 kilometrus garais četru joslu tilts pāri Patapsko upei. Frānsisa Skota Kī vārdā nosauktais tilts tika atklāts 1977. gadā. Ik gadu to šķērso vidēji 11 miljoni transportlīdzekļu, vēsta “National Geographic”.

Tilta sabrukšanas brīdī uz tā atradās astoņi strādnieki, kuri visi iekrita ūdenī. Sešus no viņiem izglābt diemžēl neizdevās. Upē nonāca arī septiņi auto, kas negadījuma brīdī šķērsoja tiltu. Būves atjaunošana kopā izmaksās ap 1,9 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 1,7 miljardus eiro) un to plāno pabeigt līdz 2028. gada rudenim.

Galvenais tilta sabrukšanas iemesls bija sadursme ar kuģi, taču arī būvniecībā izmantotie materiāli varēja kļūt par iemeslu tam, ka konstrukcija neizturēja triecienu.

Lūk, vēl dažas lielākās būvniecības neveiksmes:

Pizas tornis sāka šķiebties jau būvniecības laikā

Lai gan Pizas tornis mūsdienās neapdraud cilvēku drošību, tas ir viens no spilgtākajiem būvniecības kļūdu piemēriem. Torņa celtniecība tika uzsākta 1173. gadā.  Tā būvniecība ar vairākiem pārtraukumiem aizņēma 177 gadus.

Pizas torņa augstums ir 55,86 metri tā zemākajā pusē un 56,7 metri augstākajā punktā. Torņa masa sasniedz 14 500 tonnas, un, lai uzkāptu augšā, ir jāpārvar 246 pakāpieni.

Jau būvniecības laikā tornis sāka svērties uz vienu sānu, jo tam bija neatbilstoši pamati un augsne nevarēja izturēt konstrukcijas svaru. Tā kā tornis bija šķībs jau zvanu telpas izbūves laikā, tā tika celta nedaudz vertikālāk nekā pārējais tornis. Rezultātā zvanu telpa ir daudz taisnāka nekā pats tornis.

Jāatzīmē, ka 19. un 20. gadsimtā tika mēģināts torni nostiprināt un tā slīpuma leņķi izdevās samazināt no 5,5 grādiem līdz 3,9 grādiem.

Sidnejas operteātris – plānošanas un celtniecības neveiksme

Vienas no Austrālijas vizītkartēm – Sidnejas operteātra celtniecība tika uzsākta īsi pēc Otrā Pasaules kara un ēka tika pilnībā pabeigta 1973. gadā.

Kad 1956. gadā Jerns Utsons uzvarēja konkursā par Sidnejas jaunā operas nama projektēšanu, pārspējot 232 citus priekšlikumus, pēc viņa projektiem Dānijā bija uzceltas vien dažas maznozīmīgas ēkas.

Utsona strukturālās idejas bija pretrunā ar būvniecības likumiem, un, uzsākot projekta realizāciju, neviens īsti nezināja, vai maz izdosies tās īstenot. Operteātris ir klāts ar nelielām, glazētām keramikas flīzītēm. Visa ēka ir caurausta ar metāla trosēm, kas satur konstrukciju kopā.

Mūsdienās šī ēka, kuras atklāšanā piedalījās Elizabete II (1926–2022), tiek apbrīnota visā pasaulē, tā ir iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Taču izskats ir maldinošs, jo īstenībā tas ir viens no pasaulē neveiksmīgākajiem projektiem teju visos tā plānošanas un būvniecības aspektos. Struktūru bija paredzēts pabeigt četros gados ar 7 miljonu Austrālijas dolāru (aptuveni 4,3 miljonu eiro) budžetu, bet tā vietā tas prasīja 14 gadus un kopējās izmaksas bija 14 miljoni Austrālijas dolāru (aptuveni 8,7 miljoni eiro).

Līdz ar to operas nams kļuva par vietu, kur mūziķi nevarēja dzirdēt sevis izpildīto mūziku. Akustika uz skatuves un zālē bija briesmīga, pie tā vainojama nepareiza plānošana. Tā to atstāt nevarēja, tāpēc akustikas uzlabošana prasīja papildu izdevumus.

Panamas kanāls – nāvējošākais būvprojekts vēsturē

Panamas kanāls, kura garums ir 81,6 metri, savieno Panamas līci  ar  Karību jūru. Tam bija liela nozīme kuģniecības un ekonomikas attīstībā. Piemēram, jūras ceļš no Ņujorkas uz Sanfrancisko pēc kanāla izbūves samazinājās no 22 500 kilometriem uz 9500 kilometriem.

Pirmās idejas būvēt Panamas kanālu radās 1879. gadā. Tā būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem būvprojektiem pasaules vēsturē. 1888. gadā kanāla celtniecībai bija iztērēts divas reizes vairāk līdzekļu nekā plānots, bet no paredzētās kanāla izbūves bija pabeigta tikai trešdaļa. Kompānija, kura bija izveidota speciāli kanāla būvniecībai,  bankrotēja, izputinot arī visus savus akcionārus.

Pirmais kuģis kanālu šķērsoja 1914. gada 15. augustā, bet to oficiāli atklāja 1920. gada 12. jūnijā.

Panamas kanāls ir arī pasaulē nāvējošākais būvniecības projekts. Tas nogalināja 40% no tā būvniecībā iesaistītajiem cilvēkiem – vidēji 408 no 1000 strādniekiem. Kopumā Panamas kanālā bojāgājušo skaits ir vairāk nekā 30 000, padarot to par būvprojektu ar augstāko dokumentēto nāves gadījumu skaitu pasaulē.

Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē bija novēršams?

2019. gada 15. aprīlī Parīzes Dievmātes katedrālē, kurā tolaik notika restaurācija, izcēlās ugunsgrēks, kurā pasaulslavenā ēka ievērojami cieta. Toreiz satraucošajiem notikumiem Parīzē tiešraidē līdzi sekoja miljoniem cilvēku.

Jāpiebilst, ka vēl šodien nav skaidrs, kas īsti izraisīja postošo ugunsgrēku. Tika izteiktas divas galvenās versijas, proti, īssavienojums vai bojājums elektrības vados vai kāda celtnieka neizdedzis izsmēķis. Francijas varasiestādes joprojām nav konkretizējušas šā negadījuma cēloni.

Pēc piecus gadus ilgajiem rekonstrukcijas darbiem, kuri izmaksāja vairāk nekā pusmiljardu eiro, dievnama atvēršana tūristiem plānota 2024. gada decembrī.

Lasiet arī: VIDEO | Mārtiņš Egliens atklāj, kādus darbus nespētu darīt