Foto: Rīga/Flickr

Naktī uz 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties jauns ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu. Pirmdien, 29. jūlijā, no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Berlīnes Brīvā universitāte šim ciklonam deva vārdu Kirsti. Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas,  informē  Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Laikā, kamēr ciklons šķērsoja mūsu reģionu, tika novērots līdz šim lielākais nokrišņu daudzums gan vidēji Latvijas teritorijā, gan atsevišķi kādā no novērojumu stacijām. 28. un 29. jūlija kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 65,3 mm, kas ir 86% no mēneša klimatiskās normas (75,7 mm) un par 20,1 mm pārspēj iepriekšējo lielāko divu dienu nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā (45,2 mm, kas tika piedzīvoti 1993. gada 24. un 25. jūlijā). Arī apskatot nokrišņu daudzumu diennaktīs atsevišķi, ir uzstādīti jauni rekordi. 29. jūlijs ar 35,3 mm ierindojas 1. vietā, bet 28. jūlijs ar 30,0 mm ir līdz šim 3. lietainākā diena, atpaliekot vien par 0,8 mm no 2017. gada 18. septembrī novērotajiem stiprajiem nokrišņiem visā Latvijā.

Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.

Lai spētu vēsturiski salīdzināt datus, galvenokārt apskatīts divu dienu nokrišņu daudzums, taču vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no rekordlielajiem divu dienu nokrišņu daudzumiem Kalnciemā, Rīgā, Jelgavā un Dobelē nolija naktī no 28. uz 29. jūliju. Kalnciemā 12 stundu laikā (no 28. jūlija plkst. 19.00) nolija 186,1 mm, kas ir 93% no divu dienu nokrišņu daudzuma 199,6 m. Jelgavā, Dobelē (no plkst. 15.00) un Rīgā (no plkst. 21.00) 12 stundu laikā nolija 82–84% no staciju divu dienu nokrišņu daudzuma. Savukārt šo divu dienu laikā maksimālais stundas nokrišņu daudzums arī novērots Kalnciemā – 26,9 mm (22.00–23.00 28. jūlijā). Tam seko 21,2 mm Ventspilī (17.00–18.00 28. jūlijā) un 17,1 mm Rīgā (01.00–02.00 29.  jūlijā).

Latvijā vētras stipruma vēja brāzmas biežāk novērojamas ir rudens–ziemas sezonā, tomēr arī vasarā mēdz tikt novēroti gadījumi, kad brāzmas sasniedz vismaz 20,8 m/s. Visbiežāk tas notiek Kurzemes piekrastē, savukārt iekšzemē ievērojami retāk. Turklāt vasarā spēcīgas un postošas vēja brāzmas ierasti nes nevis aktīvi cikloni, bet pērkona negaisus izraisošie gubu-lietus mākoņi. Šajās situācijās novērotie spēcīgie vēji sākas strauji, ir īslaicīgi, ilgstot vien dažas minūtes, nevis vairākas stundas no vietas, kā ciklonu nestie vēji.

Izvērtējot dtus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28.-29. jūlija ciklona Kirsti izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā.

Vētras stipruma vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), tomēr visilgāk vētras stipruma brāzmas novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23.00 līdz 29. jūlija plkst. 12.00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.

Reģionā starp Rīgu, Dobeli un Mērsragu LVĢMC nav meteoroloģisko novērojumu staciju vēja monitoringam, tomēr, ņemot vērā ciklona trajektoriju un intensīvāko nokrišņu mākoņu virzību, uz rietumiem no Daugavgrīvas un Rīgas LU novērojumu stacijām, varēja būt arī spēcīgākas vēja brāzmas, norāda Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Foto un video ar ciklona postījumiem visā Latvijā skaties ŠEIT un ŠEIT. 

Foto un video par ciklona postījumiem Jelgavā skaties ŠEIT.

Foto un video par ciklona postījumiem Rīgā skaties ŠEIT. 

Lasiet arī:  Kad čāpstināšana un strēbšana izraisa riebumu – kas ir mizofonija jeb naids pret skaņām

Lasiet arī: Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā veidos aktīvās atpūtas zonu