Gada laikā sarucis bērnu skaits Latvijā

Foto: Pexels/Tetyana Kovyrina

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu, veidojot 19,0% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, kad Latvijā bija 361 tūkstotis jeb 19,2% bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5 tūkstošiem.

Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1%, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9% bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8%.

Šā gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,5% – Latvijas nepilsoņi un 3,2% – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70,0% bērnu bija latvieši, 12,7% – krievi, 2,1% – ukraiņi, 0,6% – poļi, 0,5% – baltkrievi un 14,1% bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,0% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, 0,3% – Īrijā un Krievijā.

Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6%), bet vismazākais – Latgalē (16,5%). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5% Krāslavas novadā līdz 30,5% Mārupes novadā.

2023. gadā no Latvijas emigrēja 2,2 tūkstoši bērnu, kas bija 13,5% no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 22,6%). Savukārt imigrēja 2,1 tūkstotis bērnu, veidojot 11,4% no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 13,2%, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie).

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 7,1 tūkstotis jeb gandrīz 2% nepilngadīgu Ukrainas valstpiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2,2 tūkstoši bija bērni pirmsskolas vecumā (0–6 gadi) un 4,9 tūkstoši bērnu – skolas vecumā (7–17 gadi).