Foto: Pexels/The Lazy Artist Galler

Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500 dažāda tipa un veiktspējas kaujas dronus, ir apliecinājums nepārtrauktajam Aizsardzības ministrijas un Latvijas komersantu darbam, kas tiek īstenots Ukrainas atbalstam.

Jūlijā Aizsardzības ministrija informēja par uzsāktu pakāpenisku dronu piegādi Ukrainai, informējot par kopskaitā vairāk nekā 2500 dažāda veida bezpilota lidaparātu kaujas sistēmu plānotu piegādi Ukrainai. Lai nodrošinātu nepārtrauktu Ukrainas atbalstu, ņemot vērā vietējo uzņēmumu ražošanas kapacitāti, piegādes tiek komplektētas un īstenotas regulāri mazāku sūtījumu ietvarā, informē Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministrija līdz gada beigām turpinās iegādāties Latvijā ražotus kaujas dronus, primāri no pirmās personas skatupunkta vadāmus FPV tipa dronus. Iepirkumu summas tiek sadalītas vairākos iepirkumos, lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, kā arī nodrošinātu iespēju pielāgoties mainīgajām tehniskajām specifikācijām atbilstoši Ukrainas prasībām.

Tāpat otrdien, 13.augustā, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, tādējādi atbalstot Valsts policijas iniciatīvu nodot Ukrainas Nacionālajai policijai, Ukrainas Aizsardzības ministrijai un Ukrainas Nacionālās Gvardes uzdevumu vienībai 30 transportlīdzekļus ar aprīkojumu.

Valsts policija seko līdzi pašreizējai situācijai Ukrainā, kā arī uztur kontaktus ar Ukrainas Nacionālo policiju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Ukrainas Nacionālās Gvardes uzdevumu vienību. Izvērtējot saņemtos palīdzības pieprasījumus, Valsts policija lēma atbalstīt minētās Ukrainas institūcijas, kas pašlaik strādā bezprecedenta kara apstākļos.

Nododot transportlīdzekļus Ukrainai, netiks radīta nepieciešamība Valsts policijā iegādāties jaunus transportlīdzekļus. Nododamie transportlīdzekļi ir ar būtisku nobraukumu un tehnisko nolietojumu, taču to tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, norāda policijā.

Materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Ukrainu un to nodošanu Ukrainas institūcijām veiks fonds “Entrepreneurs for Peace”, ar kuru Valsts policija ir noslēgusi sadarbības līgumu. Fonds segs arī transportēšanas izdevumus.

Jāpiebilst, ka ziņa par dronu piegādi Ukrainai izsaukusi daudz sajūsmas un pateicības komentāru  no ukraiņiem vietnē “Telegram”. Ukraiņi komentāros izsaka respektu un pateicību Latvijai, kā arī pārējām Baltijas valstu “māsām” – Igaunijai un Lietuvai, kas  ir kopā ar Ukrainu kopš pirmās kara dienas.

Kā vēstīts, 6.augustā Ukrainas bruņotie spēki uzsāka militāru operāciju Krievijas Federācijas Kurskas apgabala teritorijā. Pēdējās nedēļas laikā ukraiņi savā kontrolē pārņēmuši aptuveni 1000 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas un desmitiem apdzīvotu vietu. Karastāvokļa vietā Kremlis pierobežas zonās izsludināja “pretterorisma operāciju”. No kaujas zonas tika evakuēti aptuveni 120 tūkstoši cilvēku. Krievijas Federācijas diktators Vladimirs Putins viņiem solīja palīdzību vienreizējas 10 tūkstošu rubļu (aptuveni 100 eiro) lielas izmaksas veidā, taču nu vietni “Telegram” pārpludinājušas ziņas, ka šāda vienreizējā pabalsta tomēr nebūšot.

Ukraina oficiāli atzinusi militāras operācijas norisi Krievijas teritorijā. Prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka šīs operācijas primārais mērķis ir nodrošināt drošību Ukrainas pierobežas reģionos, kurus pastāvīgi apšauda Krievijas iebrucēji.

Krievijas varas iestādes atzinušas 28 apdzīvotu vietu pāriešanu Ukrainas bruņoto spēku kontrolē. Patiesībā šādu vietu ir daudz vairāk, atsaucoties uz “DeepState”, vēsta Unian.

Putins arī apgalvojis, ka Ukrainas bruņoto spēku, īpaši uz Kurskas apgabalu nosūtīto kaujas brigāžu zaudējumi esot “dramatiski pieauguši”, lai gan konkrētus datus nesniedz.

Tikmēr Krievijas Federācija sākusi izvest savas vienības no Ukrainas. Turklāt ir sākusies Kaļiņingradas “demilitarizācija”, norādījis Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs.

Kā norāda laikraksta “The New York Times” žurnālisti, Ukrainas operācija Kurskas apgabalā ir mēģinājums šokēt Krieviju, kas jau ir pieradusi pie asiņaina kara, kas joprojām aprobežojas tikai ar Ukrainas teritoriju. Taču, ja Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi pie Kurskas izrādīsies diezgan lieli un ietekme uz Krieviju būs salīdzinoši niecīga, tas pilnībā iedragās Ukrainas spēju noturēt fronti Donbasā, uzskata žurnālisti.

Lasiet arī: “Varbūt uzreiz uz ierakumiem?» – Kurskas bēgļi sašutuši, ka tiks pārvietoti uz Ukrainu

Lasiet arī:  Spēcīgas pretestības dēļ ukraiņu virzība uz priekšu Kurskas apgabalā sarežģījusies