Foto: Pexels/David Peinado

Kremlis nolēmis pārvietot bēgļus no Kurskas apgabala uz Ukrainas okupētajām teritorijām. Cilvēki, kuri kauju dēļ palikuši bez pajumtes, tiks nosūtīti uz krievu okupēto Zaporižjes apgabalu Ukrainā, vēsta Dialog.ua.

Kurskas apgabala gubernators Aleksejs Smirnovs par to krieviem paziņojis 13. augustā sociālajā tīklā “VKontakte”. Bēgļi bijuši neapmierināti ar šādu lēmumu.

Gubernators sacīja, ka bēgļi tiks ievietoti sanatorijās un pansionātos Azovas jūras krastā no Berdjanskas līdz Kiriļlovkai.

“Tuvākajā laikā tiks nokomplektēti pirmie reisi, lai nogādātu cilvēkus uz pagaidu izmitināšanas centriem Zaporižjes reģionā,” rakstīja Kurskas apgabala vadītājs.

Tomēr vietējie iedzīvotāji nebija apmierināti ar šo priekšlikumu. Viņi sūdzējās, ka atkal tiek nosūtīti uz Ukrainas bruņoto spēku kaujas zonu.

“Mums ir tik milzīga valsts, bet mūs atkal sūta zem “HIMARS” uzbrukumiem. Es nespēju noticēt! Pastāstiet, kāpēc Berdjanskā un Kiriļlovkā sanatorijas un viesnīcas stāv dīkā bez tūristiem? Varbūt tāpēc, ka tur regulāri šauj? Paldies, mums šāda evakuācija nav vajadzīga. Jūs pats nemitīgi rakstāt, ka Ukrainas bruņotie spēki uzbrūk Zaporižjes apgabalam! Un mūs uz turieni? Lai ar savām mugurām piesedzam militārpersonas? Pēc Tēvijas kara invalīdi tika slēpti no sabiedrības. Un tagad viņi mūs slēpj! Lai Maskavai pēkšņi nerastos aizdomas, ka karš patiesībā jau ir klāt, Krievijā? Varbūt pa taisno uz ierakumiem mūs sūtīt?» interneta komentāros dusmojas krievi.

Kā vēstīts, 6.augustā Ukrainas bruņotie spēki uzsāka militāru operāciju Krievijas Federācijas Kurskas apgabala teritorijā. Pēdējās nedēļas laikā ukraiņi savā kontrolē pārņēmuši aptuveni 1000 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas un desmitiem apdzīvotu vietu. Karastāvokļa vietā Kremlis pierobežas zonās izsludināja “pretterorisma operāciju”. No kaujas zonas tika evakuēti aptuveni 120 tūkstoši cilvēku. Krievijas Federācijas diktators Vladimirs Putins viņiem solīja palīdzību vienreizējas 10 tūkstošu rubļu (aptuveni 100 eiro) lielas izmaksas veidā, taču nu vietni “Telegram” pārpludinājušas ziņas, ka šāda vienreizējā pabalsta tomēr nebūšot.

Jau ziņots, ka krievi, kuri panikā aizbēguši no pierobežas rajoniem pēc Ukrainas bruņoto spēku ienākšanas Krievijā, atklāj, ka bija spiesti pamest savas mājas un bēgt pēc tam, kad vietējās varas iestādes zaudēja kontroli. Panika ātri izplatījās Kurskas apgabala ciematos, kad Ukrainas bruņotie spēki sarīkoja pirmo ārvalstu iebrukumu Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz britu izdevumu “The Telegraph”, vēsta Dialog.ua.

“Mēs nesaprotam, kāpēc viņi nesaka patiesību,” kāda sieviete sacījusi Krievijas laikrakstam “Kommersant”. “Viņi televīzijā teica: “Šī ir ārkārtas situācija!”. Kāda vēl ārkārtas situācija, kad uz mūsu zemes atrodas ārvalstu tanki. Tas jau ir īsts karš,” ir sašutuši krievi. Svētdien, 11. augustā, Ukrainas bruņotie spēki publiskoja videoierakstus, kuros redzams, kā viņi norauj Krievijas karogus no valdības ēkām ciematos ap Sudžas pilsētu. Citos video bija redzami desmitiem krievu karavīru līķu, kas izkaisīti pa laukiem vai guļ mežmalās. Arī Belovskas apgabala, kas robežojas ar Sudžu, priekšsēdētājs Nikolajs Volobujevs atzina, ka ukraiņu karavīri jau ir ieradušies viņa reģionā, un lika iedzīvotājiem evakuēties. “Situācija ir stabila, bet ļoti saspringta. Šodien mēs neizprotam visas problēmas pierobežas rajonos,” viņš teica. Tikmēr Ukrainas drošības dienesta pārstāvis aģentūrai AFP sacīja, ka uzbrukumā Krievijas teritorijai bija iesaistīti “tūkstošiem” karavīru.

Ainās, kas ir līdzīgas tām, kādas bija redzmas visā Ukrainā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, desmitiem tūkstošu cilvēku bēguši no uzbrukuma, plūstot uz Kursku ar automašīnām, velosipēdiem, saspiesti ātrās palīdzības autobusos un turot rokās vairākus maisus ar steigā savāktām mantām. Krievijas mediji ziņo, ka no pierobežas reģiona bēgošajiem cilvēkiem izveidoti 20 evakuācijas centri, taču tie ātri kļuvuši pārpildīti.

Kādā “Telegram” publiskotā video grupa galvenokārt pusmūža sieviešu, kuras aizbēga no Sudžas, aprakstīja savas šausmas un dusmas uz valsts amatpersonām. “Ārvalstu karavīri, bruņoti ar NATO ekipējumu, ienāca mūsu zemē, un dažu stundu laikā mūsu pilsēta kļuva par drupām,” video norāda kāda sieviete. “Mēs pazaudējām savu zemi, savas mājas.

Cits vīrietis apsūdzējis Krievijas militārpersonas nespējā aizsargāt valsti. Viņš sacīja, ka evakuācija noritēja haotiski un cilvēki bija spiesti bēgt “apakšveļā un T-kreklos”, bet bērni bija “ietīti lupatās”. “Vienā izolētā ciematā cilvēkiem bija jāpārpeld pāri upei pašu spēkiem,” viņš teica. Citā video sieviete, kas sēdēja evakuācijas autobusā, sacīja, ka viņai visu nakti nācies slēpties savas mājas pagrabā, lai izdzīvotu uzbrukumā. “Viss dega, droni lidoja, raķetes svilpoja. Mēs visu nakti atradāmies pagrabā,” viņa stāstīja. Vēl kāda sieviete teica, ka ir pilnīgs “haoss”.

Neskatoties uz to, ka Kremlis licis savai propagandai samazināt Ukrainas uzbrukuma mērogu, cilvēku šoks un apjukums pārņēmis arī parasti Kremlim pretimnākošos Krievijas plašsaziņas līdzekļus. “Kommersant” vēstīja, kā tā korespondents mēģināja nokļūt Sudži, bet pārāk sīvo cīņu dēļ griezās atpakaļ. Viņa ziņojumā tika atgādinātas ainas, kas visā Ukrainā ir notikušas tūkstošiem reižu kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī. “Džips tika pilnībā iznīcināts,” viņš rakstīja. “Pēc dažām minūtēm mēs pamanījām baltu “Ņivu”, kas tika ienesta grāvī, un to sabojāja drons. Vēl pēc pāris simtiem metru pie reliģiskā krusta atradās vēl viens avarējis džips. Tad mēs ieraudzījām izdegušu baltu automašīnu. Uzbrukums bija noticis nesen, jo gruveši vēl kūpēja.”

Cilvēki, kuri bēga no kaujām, arī pastāstīja “Kommersant”, ka viņu zvani uz uzticības tālruņiem palika neatbildēti, kamēr Ukrainas militāristi virzījās uz priekšu un viņu ciemati tika iznīcināti. “Uz Ļeņina ielas tika sagrautas divas daudzdzīvokļu ēkas,” par Sudžu stāstīja sieviete. “Prokuratūras ēka tika nopietni bojāta. Bojāta arī bijušās sanitārās un epidemioloģiskās stacijas ēka.”

Kāda sieviete sacīja, ka viņai ir kauns par Krievijas armiju. ko viņa nodēvēja par “korumpētu un nesakārtotu”. “Es domāju, ka mēs viņus [ukraiņus] paņemsim, taču izrādījās, ka viņi ņem mūs,” viņa sacīja par iebrukumu Ukrainā. “Kurš vispār ir radījis šos plānus? Varbūt mums nevajadzēja tā uzreiz savus puišus sūtīt uz Kijivu.”

Ukrainas uzbrukums radīja triecienviļņus arī ārpus Kurskas apgabala, sniedzoties dziļāk Krievijas sistēmā, Kremlim tuvu stāvošiem uzņēmējiem un  vietējiem medijiem norādot, ka tas ir “ļoti liels trieciens” Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas militārpersonu reputācijai.

Nedēļas laikā vien Ukrainas kontrolē nonākusi tikpat liela Krievijas teritorija, kādu krievi okupējuši Ukrainā šā gada laikā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departaments, atsaucoties uz virspavēlnieka Aleksandra Sirska paziņojumu. Ukrainas spēki kontrolē 1000 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas, ziņo Unian.

“Šī platība ir gandrīz 238 tādas pilsētas kā Sudža. Un vairāk nekā 20 tādas pilsētas kā Bahmuta. Ukraina nedēļas laikā pārņēma savā kontrolē to pašu teritoriju, kuru pēc Kara pētījumu institūta aplēsēm okupēja Krievija pa visu 2024. gadu,” teikts “StratCom” paziņojumā vietnē “Telegram”.

Saskaņā ar “DeepState” datiem aptuveni 44 apdzīvotas vietas Krievijā  šobrīd atrodas Ukrainas armijas kontrolē, bet vēl desmit apdzīvotas vietas pagaidām ir zem jautāuma. “Šobrīd praktiski neviens nezina patieso skaitu, bet ir ciemati, kuru tuvumā fotografējušies mūsu kaujinieki, taču kontrole nav bijusi mūsu, tāpēc aplēses ir konservatīvas,” skaidro Ukrainas monitoringa projekts “DeepState”.

Ukraina oficiāli atzinusi militāras operācijas norisi Krievijas teritorijā. Prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka šīs operācijas primārais mērķis ir nodrošināt drošību Ukrainas pierobežas reģionos, kurus pastāvīgi apšauda Krievijas iebrucēji.

Krievijas varas iestādes atzinušas 28 apdzīvotu vietu pāriešanu Ukrainas bruņoto spēku kontrolē. Patiesībā šādu vietu ir daudz vairāk, atsaucoties uz “DeepState”, vēsta Unian.

Kā vēsta Unian, 12.augustā Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis izraidīt Ukrainas karaspēku no Krievijas Federācijas teritorijas un pēc tam nodrošināt drošu Krievijas robežas aizsegu. Viņš norādīja, ka Valsts drošības dienestam un Krievijas gvardei būtu jārisina “pretterorisma situācija” un jānodrošina cīņa pret Ukrainu.

Putins arī apgalvojis, ka Ukrainas bruņoto spēku, īpaši uz Kurskas apgabalu nosūtīto kaujas brigāžu zaudējumi esot “dramatiski pieauguši”, lai gan konkrētus datus nesniedz.

Lasiet arī:  Kurskā panika, krievi dusmīgi uz Krievijas armiju un varas iestādēm

Lasiet arī:  Pasaules orgānu ziedošanas diena: Latvijā transplantāciju gaida ap 90 pacientu