Foto: Pexels/Asad Photo Maldive

Šī gada jūlijs pasaulē bijis viens no karstākajiem mēnešiem moderno novērojumu vēsturē, atsaucoties uz ANO Pasaules Meteoroloģijas organizāciju, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Reģistrēta arī diena ar augstāko globālo temperatūru, kas norāda uz cilvēku darbības radīto siltumnīcas efekta gāzu ietekmi uz klimatu.

Šis ir jau 13. mēnesis pēc kārtas, kad tiek uzstādīts globālās temperatūras mēneša rekords. ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes dati rāda, ka aizvadītais mēnesis bijis karstākais jūlijs 175 gadu novērojumu vēsturē, par 0,03 grādiem pārsniedzot pērn jūlijā sasniegto rekordu. Visticamāk, 2024. gada jūlijs kļuvis par globāli karstāko mēnesi kopš 1850. gada.

Tiesa, vietu šaubām par absolūtā rekorda uzstādīšanu atstāj Eiropas Savienības “Copernicus” klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas ERA5 dati. Tie rāda, ka šī gada jūlija globālā temperatūra tomēr bijusi 0,04 grādus zemāka par 2023. gada jūlijā fiksēto, kas to padarītu par otro karstāko mēnesi globāli pēc pagājušā gada jūlija.

Atšķirības starp abiem mērījumiem ir tik neliela, ka iekļaujas globālo temperatūru aprēķina statistiskās kļūdas robežās.  ERA5 dati liecina, ka šī gada 22. jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,16 grādi bija globāli karstākā diena, turklāt arī 23. jūlijs bijis ar gandrīz tikpat augstu temperatūru (+17,15 grādi), tomēr, ņemot vērā temperatūru niecīgo atšķirību, kas līdzinās ERA5 datu nenoteiktības līmenim, nav iespējams ar pilnīgu pārliecību apgalvot, kura no abām dienām ir bijusi karstāka.

ERA5 laikapstākļu analīzē tiek izmantoti miljardiem mērījumu no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteoroloģiskajām stacijām visā pasaulē. Izanalizējot datu rindas, secināts, kas iepriekš karstākā diena globāli bija 2023. gada 6. jūlijs. Kādēļ šogad tieši 22. un 23. jūlijā noticis straujš temperatūras kāpums, vēl tiek pētīts. “Copernicus” dati rāda, ka liela ietekme uz globālo temperatūru bijusi laikapstākļiem Antarktīdā, kuras atsevišķos reģionos temperatūra jūlijā bijusi pat vairāk nekā 10,00 grādus virs klimatiskās normas, tāpat neparasti augsta temperatūra bijusi Dienvidu okeāna vairākos apgabalos. Lai arī savu lomu spēlē dabiskas klimata svārstības, tik lielas temperatūras anomālijas Antarktīdā ir neparastas. Šis ir otrais gadījums pēdējo divu gadu laikā, kad Antarktīdu aptvēris tik spēcīgs karstuma vilnis (lai gan Antarktīdā ir ziema un valda sals, klimatoloģijā ievērojami augstāku temperatūru par normu sauc par ziemas karstuma vilni), iepriekšējais gadījums bija pērn jūlijā, kas arī toreiz veicināja rekordaugstas globālās temperatūras.

ASV Nacionālais Sniega un ledus datu centrs ziņo, ka šī gada jūnijā Antarktīdā klāto ledus platību apjoms bijis otrs mazākais kopš veic novērojumus.

Eiropā karstums jūlijā visvairāk skāra Vidusjūras reģionu un Balkānus. Vairākās valstīs, tostarp Grieķijā, Horvātijā, Slovēnijā, Bulgārijā un Ungārijā šis bija karstākais jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Latvijā šī gada jūlijs gan neizcēlās ar lielu karstumu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra bija +31,5 grādi, kas 1. jūlijā tika novērota Daugavpilī un 16. jūlijā Bauskā. Mēneša vidējā temperatūra bija 1,2 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr, raugoties uz gaisa temperatūras izmaiņām Latvijā kopš pagājušā gadsimta vidus secināms, ka arī pie mums kļūst arvien siltāks. Pērnais gads bija 3. siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un arī šī gada pirmajos septiņos mēnešos vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija ievērojami augstāka nekā attiecīgajos mēnešos iepriekšējās desmitgadēs.

Lasiet arī:  Rail Baltica būvniecība: notiek sarunas ar potenciālajiem privātajiem investoriem

Lasiet arī:  Nosaukti Latvijas karognesēji Paralimpisko spēļu Atklāšanas ceremonijā