Publicitātes foto

Holivudas kulta filmas “Titāniks” režisora Džeimsa Kamerona jaunais dokumentālais seriāls aicina skatītājus aizraujošā ceļojumā ar vismodernāko pētniecības kuģi, kāds jebkad ir uzbūvēts, – “OceanXplorer” – , lai izzinātu pasaules okeāna vēl neatklātos noslēpumus, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

87 metrus garais kuģis, kura pārbūve amerikāņu miljardiera Reja Dalio dēlam Markam Dalio izmaksāja iespaidīgu summu – vairāk nekā 180 miljonus eiro –, ir aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām, un, protams, projektam ir piesaistīti spožākie okeāna pētnieki.

Kuģis sākotnēji tika izmantots naftas atradņu izpētei, taču pēc vērienīgas pārbūves tas devās zinātniskā ceļojumā ar mērķi veicināt pasaules okeānu pētniecību un iedvesmot nākamo zinātnieku un piedzīvojumu meklētāju paaudzi, kas apņēmusies aizsargāt un saglabāt pasaules okeānu.

“OceanXplorer” ir aprīkots ar četrām zinātniskajām laboratorijām, televīzijas studiju, ko projektējis pats Kamerons, helikopteru un tā nolaišanās laukumu.

“Komplektā” nāk arī divas zemūdenes, kas var ienirt līdz teju 1000 metru dziļumam, un divi attālināti vadāmi peldlīdzekļi, kas spēj ienirt līdz 6000 metru dziļumam un uzņemt 8K izšķirtspējas attēlus. Turklāt kuģis ir aprīkots arī ar 40 tonnas smagu krānu, kas spēj pacelt īpaši liela izmēra papildu aprīkojumu.

Okeāna vilinājums

Lai gan Džeimss Kamerons vislabāk pazīstams kā filmu “Terminators” (“The Terminator”), “Avatars” (“Avatar”) un “Titāniks” (“Titanic”) režisors, vairākkārtējs “Oskara” un citu prestižu balvu ieguvējs, viņš ir arī bezbailīgs pētnieks, izgudrotājs un dedzīgs moderno tehnoloģiju radītājs.

Savās intervijās viņš vaļsirdīgi stāsta, ka filmu veidošana palīdz finansēt viņa dārgo hobiju, proti, okeāna izpēti. 2012. gada 26. martā Kamerons kļuva par pirmo cilvēku, kurš vienatnē sasniedzis pasaules okeāna dziļāko vietu – Marianas dziļvagu –, kas atrodas 11 kilometrus zem ūdens Klusajā okeānā pie Filipīnām. Lai gan niršana aizņēma mazāk nekā astoņas stundas, Kamerons ekspedīcijai gatavojās septiņus gadus, bet, ja pavisam godīgi, – teju visu savu mūžu.

Uzaugdams Ontario, Kanādā, mazais Džeimss vienmēr bija interesējies par zinātni un tehnoloģijām. Lai gan viņš dzīvoja 805 kilometrus no tuvākā okeāna, tas viņu vienmēr bija aizrāvis. Viņš atceras, kā ar izbrīnu skatījās leģendārā franču pētnieka, okeanogrāfa Žaka Īva Kusto (1910 – 1977) televīzijas raidījumus un ar nepacietību gaidīja jaunākos atklājumus. “Tas tik bija zelta laikmets tehnoloģiju izpētē,” viņš sacīja kādā intervijā.

Pusaudža gados topošais režisors neskaitāmas reizes devās uz Karalisko Ontario muzeju Toronto. Lielāko iespaidu uz viņu atstāja izstāde par zemūdens biotopiem, kuru bija veidojis doktors Džo Makiniss. Jāatzīmē, ka Džeimss viņu uzskatīja par “kanādiešu Žaku Kusto”. 14 gadu vecumā Kamerons nosūtīja pētniekam vēstuli. Tajā jaunais censonis rakstīja, ka sapņo par sava zemūdens biotopa izveidi.

Jaunietim par prieku un pārsteigumu, Makiniss uz vēstuli arī atbildēja. Tas Džeimsam radīja sajūtu, ka viss ir iespējams. Daudzus gadus vēlāk, kad Kamerons jau bija pazīstams režisors, abi kopā ar Makinisu strādāja pie okeānu izpētes projekta.

Izgudrojumi, kas palīdz pētīt okeānu

Uz jautājumu, vai viņam labāk patīk veidot filmas par zemūdens izpēti, vai to pašam darīt īstajā dzīvē, Džeims nevilcinoties atbild, ka nirt dzelmē viņam patīk labāk, taču ir viena problēma – ja neizdosies, otrās iespējas nebūs un to nevarēs “pārfilmēt” kā neizdevušos filmas ainu. Tāpēc viss aprīkojums tiek daudzas reizes testēts.

Jāpiebilst, ka Džeimss un viņa komanda bija spiesti izgudrot daudzus jaunus niršanai izmantojamus rīkus pavisam vienkārša iemesla dēļ. Proti, neviens nekad iepriekš nebija mēģinājis nolaisties tik dziļi. Dzelmē valda pilnīga tumsa un nav iespējams orientēties pēc redzes, tāpēc Kamerona vadībā zinātnieki radīja pilnīgi jaunas paaudzes dziļā okeāna LED apgaismojumu.

Starp citu, Kamerona jaunākais brālis Maiks ir inženieris un uzņēmuma “Dark Matter” īpašnieks. Tieši viņu inženieru komanda bija atbildīga par uzlabotā zemūdens robota izveidi, kas tika izmantots augstas kvalitātes video uzņemšanai pie 1912. gadā nogrimušā kuģa “Titāniks”. Tā vraks tika filmēts aptuveni 4000 metru dziļumā.

Džeimss lūdza brāļa palīdzību, kad atklāja, ka viņa izmantotais mazais zemūdens transportlīdzeklis nespēj izturēt okeāna spiedienu un uzņemt skaidru video. Brālis palīdzēja izveidot īpaši izturīgu robotu, kas to spētu paveikt kvalitatīvi.

Jaunākais režisora projekts ir “OceanXplorer”, kas pērnā gada novembrī uzsāka savu pirmo ceļojumu uz Sarkano jūru. Superkuģis var pārvietoties pat visbīstamākajos un attālākajos ūdeņos, savukārt jaunākais aprīkojums spēj izgaismot pat visnepieejamākos pasaules okeāna nostūrus.

Vispirms kuģa komanda devās izpētīt Atlantijas okeāna dzelmi pie Azoru salām, pēc tam virzījās uz Bahamu jūras seklo gultni un ceļojumu turpināja Karību jūras siltajos ūdeņos. Tad ceļš veda uz ziemeļiem – vēsajiem, arktiskajiem Svalbāras krastiem Norvēģijā. Katrā dokumentālā seriāla epizodē uzmanības centrā ir dažādi okeāna iemītnieki, piemēram, kuprvaļi, āmurhaizivis un polārlāči.

Kā viss sākās

Miljardiera Reja Dalio dēlam Markam Dalio un “OceanX” komandai jau no paša sākuma bija skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas sasniegt, proti, piekļūt visnesasniedzamākajām vietām okeānā, bet viņiem pietrūka tehnoloģisko risinājumu. Jau vairākus gadus pirms “OceanXplorer” misijas viņi bija devušies ekspedīcijā ar mazāku, 56 metrus garu pētniecības kuģi “Alucia”. Tas tika uzbūvēts Francijā 1974. gadā, bet, neskatoties uz vairākkārtēju remontu, nespēja turēt līdzi modernajiem laikiem.

Projekta komanda zināja, ka viņiem ir nepieciešams vairāk vietas, lai paplašinātu kuģa iespējas un samazinātu atkarību no krasta iekārtām. Turklāt viņi vēlējās daudz labāku okeāna gultnes skenēšanas aprīkojumu, lai varētu ātri noteikt, vai ir droši palaist zemūdeni. Tāpēc viņi sāka meklēt iespēju iegādāties jaunu kuģi – lielāku un modernāku.

Ideāls variants izrādījās desmit gadus vecais “Volstad Surveyor”, kuru norvēģu jūras inženierzinātņu ekspertu uzņēmums “Skipsteknisk” vairāku gadu garumā pilnībā pārveidoja un padarīja par “OceanXplorer”, kādu to pazīstam šodien.

Īpašnieka komanda zināja, ko vēlas, taču sākumā bija grūti paredzēt, ar ko nāksies saskarties kuģu būvniekiem. “OceanXplorer” rekonstrukciju visprecīzāk raksturoja vārdi “izaicinājums” un “sarežģītība”. Vairāk nekā puse no sākotnējās virsbūves tika nojaukta, arī galvenais klājs tika praktiski izbūvēts no jauna.

Jāpiebilst, ka uz kuģa ir paredzēta vieta arī viesiem – septiņas lielas divvietīgās kajītes. Kopumā superkuģa interjers tiek raksturots kā “apbrīnojami futūristisks”.

Tomēr Dalio daudz vairāk interesēja kuģa tehniskās iespējas. Uz klāja ir četras zinātniskās laboratorijas. Tajās ir iespējams analizēt paraugus, kas iegūti, izmantojot dažādas kuģa aprīkojuma daļas. Būtiskākā ir eDNS analīze, kas nozīmē, ka komanda var ātri noteikt, vai iegūtais paraugs ir jauna suga un vai tas ir pelnījis turpmāku izmeklēšanu. “Mēs varam apstrādāt paraugus turpat uz kuģa, nevis sūtīt tos uz laboratoriju, tāpēc viss notiek uzreiz,” skaidro Dalio.

Dārgs un bīstams bagātu cilvēku hobijs

Taču ne visi, kas nolaižas okeāna dzīlēs, ir pētnieki. Pēdējos gados šāda veida nodarbe ir kļuvusi par ļoti bagātu cilvēku brīvā laika izklaidi. Pērnā gada vasarā pasauli šokēja zemūdens batiskafa jeb dziļūdens kameras “Titāns” liktenis. Tā pasažieri bija samaksājuši prāvu summu – apmēram 250 000 eiro katrs – par iespēju savām acīm redzēt slavenā kuģa “Titāniks” vraku. Tomēr ekskluzīvais ceļojums okeāna bezdibenī izrādījās dārgāks – tas viņiem maksāja dzīvību.

“Titāna” katastrofas galvenā versija ir tāda, ka kapsulu ar zemūdens tūristiem iznīcināja pārmērīgi lielais ūdens spiediens. Kamerons, kurš pats 33 reizes bija niris pie “Titānika” atlūzām, vēlāk presei stāstīja, ka notikušā aina viņam bijusi skaidra jau no paša sākuma. “Titāna” mērķis bija nolaisties līdz 3800 metru dziļumam, taču aptuveni 3500 metrus zem ūdens viņiem pazuda kontakts un izsekošanas sistēma izslēdzās.

Pirms iekāpšanas kapsulā pasažieriem tika lūgts parakstīt līgumu, pieņemot, ka viņi var gūt “smagu ievainojumu, invaliditāti, emocionālu traumu, kā arī saskarties ar citu kaitējumu un/vai nāves risku”, un atzīstot, ka “Titānu” “nav apstiprinājusi vai sertificējusi neviena regulējošā iestāde, un tas ir izgatavots no materiāliem, kas nav plaši izmantoti pilotējamiem zemūdens kuģiem”. Jāpiebilst, ka “eksperimentālo” oglekļa šķiedras korpusu Kamerons jau sākotnēji raksturoja kā “šausmīgu ideju”.

Pēc viņa vārdiem, notikumos saskatāma “baisa ironija” – arī “Titānika” kapteini pirms katastrofas brīdināja par aisbergu, bet viņš to ignorēja. Vēsture atkārtojusies, jo arī uzņēmums “OceanGate” saņēma brīdinājumus par “Titāna” nedrošumu.

Zinātniski pētnieciskais raidījums “OceanXplorers”  būs pieejams straumēšanai “Disney+” platformā no 19. augusta.

Lasiet arī:  Trīspadsmito mēnesi pēc kārtas uzstādīts globālās temperatūras mēneša rekords

Lasiet arī:  FOTO | Aizlūdzot par ģimenēm, aizvadīti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki