Foto: Pixabay/Chronomarchie

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, kā arī apjomīgajiem esošās nodokļu politikas izvērtējumiem, ir izstrādāts valdību veidojošo koalīcijas partiju un sociālo partneru kopīgs  darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums. Tas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms palielinātos par 0,2-0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trīs gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi, informē Finanšu ministrija.

“Galvenais nodokļu politikas izmaiņu mērķis ir izveidot eiropeisku darbaspēka nodokļu sistēmu, kas ir saprotama katram iedzīvotājam un virza valsti uz ekonomikas izaugsmi. Augsti novērtēju sociālo partneru spēju savstarpēji vienoties un panākt konstruktīvu risinājumu. Paldies par ieguldīto laiku, pacietību un spēju virzīties uz kopējo mērķi – veicināt Latvijas ekonomikas attīstību. Ir liels izaicinājums, strādājot ar tik daudz iesaistītajām pusēm, tomēr esam nonākuši pie vienota redzējuma un ticu, ka izstrādātais risinājums sniegs labumu sabiedrībai un valsts tautsaimniecībai,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest minimālās algas aprēķināšanas sistēmu sasaistē ar vidējo algu ar mērķi sasniegt minimālās algas apmēru 50% apmērā no tautsaimniecībā vidējās algas, virzoties uz šo mērķi pakāpeniski. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.

Darbaspēka nodokļu izmaiņas

No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis.

Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.  Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%.

Nākamajā gadā paredzēts paaugstināt pensionāru neapliekamo minimumu no 500 uz 650 eiro mēnesī.

“Galvenie nodokļu reformas mērķi bija darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējas sasniegšana Baltijā visās algu grupās, nodokļu administrēšanas sistēmas vienkāršošana, kā arī budžeta sloga pārnese no darbaspēka nodokļiem uz patēriņu. Pirmais no mērķiem ir sasniegts, jo jau 2025. gadā pāriesim no diferencēta uz fiksētu neapliekamo minimumu. Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēja Baltijas valstu vidū ir panākta daļēji – jāturpina darbs pie lielo algu nodokļu konkurētspējas veicināšanas. Attiecībā uz kompensējošiem mehānismiem diemžēl neredzam ievērojamu valdības izdevumu ietaupīšanu, tā vietā izvēlēts ceļš izmantot 2. pensiju līmeni,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem minimālo algu, nākamgad tā pieaugs līdz 740 eiro mēnesī. Tā kā neapliekamais minimums tiks palielināts uz 510 eiro mēnesī, šim cilvēkam paredzams 37 eiro algas pieaugums.

Skolotājam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 1 526 eiro mēnesī, 2025. gadā alga pieaugs par 34 eiro mēnesī. Savukārt, strādājošajam, kas saņem 1 600 eiro mēnesī un kura apgādībā ir divas personas, alga nākamgad pieaugs par 63 eiro mēnesī.

IT speciālistam, kurš saņem 2 000 eiro mēnesī, bez apgādājamajiem alga pieaugs par 42 eiro mēnesī, bet speciālistam ar 2 000 eiro algu un divām apgādībā esošām personām – par 69 eiro mēnesī.

Vadītājam, kurš saņem 3000 eiro mēnesī, alga pieaugs par 22 eiro mēnesī, bet profesionālim ar 3 000 eiro algu un diviem apgādājamajiem – par 50 eiro mēnesī.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni. Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties (kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados), tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis ievērojami ienesīgāks nekā otrajā līmenī, skaidro ministrijā.

Papildus paredzēta IIN likme 3% apmērā ienākumiem (atalgojums, dividendes, kapitāls) virs 200 000 eiro gadā, deklarējot gada ienākumus.

Citas izmaiņas

Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.

Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.

Piedāvājums paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN.

Savukārt, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, tiek rosināts pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Tāpat, lai harmonizētu akcīzes nodokļu likmes ar Baltijas valstīm, tiek rosināts pārskatīt nodokļa likmes alkoholiskiem dzērieniem, alum,  tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vēl plānots pārskatīt izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa likmes, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes.

Lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, ir jāturpina mazināt darbaspēka nodokļu slogs darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu. Tāpat arī OECD vērtējumā norādīts, ka, lai veicinātu ilgtermiņa ekonomisko attīstību, Latvijai būtu jāturpina pārnest nodokļu slogs no darbaspēka nodokļiem uz citiem (patēriņa un kapitāla) nodokļiem, vienlaikus palielinot IIN progresivitāti.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 6. — 12. septembris

Lasiet arī: VIDEO | Talsos tapis lielākais PEACE uzraksts pasaulē

Lasiet arī: Tartēs, kūciņās un drumstalmaizēs – trīs receptes, kā gardi notiesāt ābolus

Lasiet arī: Zane un Rūdis – interesanti fakti par saimniekiem, kuru saimniecībā noris šā gada Lauku sēta

Lasiet arī: Toms Krūzs, Mailija Sairusa un citas slavenības, kas tic citplanētiešiem

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem