Kaspars Briškens.  Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

Apritējis gads kopš darbu sāka Evikas Siliņas valdība – tās turpmākās stabilitātes pārbaudījums ir nākamā gada budžets, kas jau drīzumā nonāks Ministru kabinetā. Neofiicāla informācija liecina, ka vienošanās par pieaugumu drošībai panākta, daudz jautājumu ir par pārējām divām prioritātēm –  izglītību un veselību. Taču koalīcijas partneru starpā  iezagusies  neuzticība attiecībā uz to, kā nonācis līdz skandalozajam   lēmumam par valsts ietekmes samazināšanu ”airBaltic”, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ar lidsabiedrībā savulaik ieguldīto budžeta naudu Siliņas valdība  piekrita segt tās  vēsturiskos zaudējumus,  lai kompānija pirms došanās uz biržu kļūtu   pievilcīgāka iespējamiem investoriem. .Veiksmīga kapitāla piesaistes gadījumā naudu saņemtu aviokompānija, nevis valsts.

Slepenībā un steigā pieņemtais lēmums un tā vājā skaidrošana sašūpojusi jau tā nedrošo satiksmes ministra Kaspara Briškena krēslu. Opozīcijas deputāti vāc parakstus ministra demisijas pieprasījumam. Uzticības balsojumu Saeimā viņam varētu izdoties izturēt, taču neapmierinātību ar Briškena darbu  arvien redzamāk demonstrē valdības vadītāja.

Nodokļu maksātāju ieguldīto pusmiljardu aviokompānijā “airBaltic” atpakaļ neprasīs un  nacionālajai lidsabiedrībai  pēc būtības mainīsies saimnieks – šādus tik svarīgus  lēmumus Evikas Siliņas valdība pieņēma dziļā slepenībā, skaidrojošo darbu atstājot satiksmes ministram. “airBaltic” stāsts jau iezīmējis  plaisas koalīcijā un satiksmes ministra Kaspara Briškena nomaiņa varētu būt tikai laika jautājums.

Šā gada maijā “airBaltic” bija jāatrod 300 miljoni, lai atdotu parādus un turpinātu  iepirkt jaunas lidmašīnas. “airBaltic” emitēja obligācijas ar ļoti  augsto 14,5 procentu likmi, jo uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls  un naudas aizdošana ar šādiem rādītājiem ir riskanta. Premjere Evika Siliņa un satiksmes ministrs Kaspars Briškens  apsveica “airBaltic” ar veiksmīgu stratēģiju, arī valdība izlēma piedalīties un iegādājās obligācijas par 50 miljoniem. “Nākamie soļi – stratēģiskā investora piesaiste un akciju kotēšana Rīgas biržā”, sacīja  Briškens.

Tobrīd nekas neliecināja, ka jau jūlijā aviokompānija prasīs samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu, norakstot visus valsts ieguldījumus, jo citādi tas traucējot kompānijai doties uz biržu. “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks “Nekā personīga” uzsver, ka Satiksmes ministrija jau pirms gada esot informēta, ka akciju struktūru pirms  publiskā piedāvājuma  jeb IPO nāksies sakārtot, tomēr satiksmes ministram šāds pavērsiens šovasar bija pārsteigums.

Briškena vadītā  ministrija  paguva  izstrādāt   alternatīvus  “airBaltic” attīstības scenārijus, kas bija piesardzīgāki. Tie piedāvāja mazāku pamatkapitāla samazināšanu. “airBaltic” attīstības variantus valdībā aiz slēgtām durvīm šovasar skatīja vairākās sēdēs, taču 30.augustā vērtēts vienīgi “airBaltic” primārais scenārijs par pamatkapitāla samazināšanu un četru akciju tipu sapludināšanu vienā. Aiz tā stāvot arī investīciju bankas un juristi un viņi “airBaltic” ambiciozo plānu sauc par īstenojamu.

Lidsabiedrības versiju aizstāvēja arī valsts ieceltais “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Viņš  ir  pārstāvējis valsti bankā “Citadele” laikā, kad  uzsākts tās  pārdošanas process. Patlaban  vienlaikus ar amatu “airBaltic”, Klāvs Vasks ir arī valstij daļēji piederošās kompānijas “Tet” padomes priekšsēdētājs.

 Kopš 90. gadu vidus  lidsabiedrībā “airBaltic” ielikti  526 miljoni nodokļu maksātāju naudas. Lielākā  daļa – 340 miljoni – ieguldīti  Covid laikā.

 “Netika dota nauda, kas tagad ir nodedzināta. Nauda tika iedota atbilstoši ES noteikumiem. Tā ir jāatmaksā valstij atpakaļ. Latvijas valsts atgūs šo naudu 100% apmērā. Bet “airBaltic” ir jābūt pelnošam, lai to varētu izdarīt,” komentē “airBaltic“ valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

“Zināmā mērā maldinošā veidā sabiedrībā bija radītas gaidas, ka arī šis Covid atbalsts tiks atmaksāts. Šādos apstākļos visu laiku tika uzturēts šis mīts, ka caur IPO visu šo naudu būs iespējams atgūt.  Vēlāk, protams, sāka nākt pilnīgi cita informācija. Ka šie IPO līdzekļi ir nepieciešami uzņēmuma tālākai attīstībai, un tie līdzekļi, kas Covid laikā ir zaudēti (uzņēmumam bija milzīgi zaudējumi), viņi vairs nav tiešā veidā atgūstami.  Tāpēc šo informāciju nav viegli izskaidrot sabiedrībai, ir pamatots arī šis sašutums, to noteikti nevar saukt par grāmatvediski tehnisku darbību. Tur mēs redzam, ka šādus, jau notikušus zaudējumus,  tīrā veidā atgūt vairs nevar. Viņus var atgūt, vismaz censties atgūt, valstij saglabājot vismaz daļēju  līdzdalību kapitālā, un, ja realizējas uzņēmuma biznesa plāns un tas strādā ar peļņu, valsts var potenciāli nākotnē gūt dividendes,” norāda Briškens.

Evikas Siliņas Ministru kabinets pēc lēmuma pieņemšanas par  “airBaltic” rīkojās sev neraksturīgi. Par izsludināto ārkārtas valdības sēdi piektdienā žurnālisti uzzināja tikai no rīta. Izpalika ierastā preses konference, kurā iespējams iztaujāt atbildīgās nozares ministru un valdības vadītāju. Arī  aviokompānijas “airBaltic” tajā dienā sagatavotā preses relīze nesaņēma saskaņojumu premjeres birojā un  tika  publicēta tikai četras dienas vēlāk. Tad  arī pēc sabiedrības spiediena  sarīkota airBaltic un satiksmes ministra kopīga preses konference.

 Saeimas opozīcija prasīs Briškena demisiju, jo viņš nespējot vadīt nozari.  Diskusijai par “airbaltic” ieliktajiem publiskajiem līdzekļiem un iespējām tos atgūt, bija jābūt, uzskata bijušais satiksmes ministrs, tagad opozīcijā strādājošais Jānis Vitenbergs.

Briškens līdz šim opozīcijas rosinātos divus neuzticības balsojumus Saeimā ir izturējis.  Pats atkāpties viņš  neplāno.

Koalīcija vienojusies par diviem variantiem, kā  ministru var nomainīt – pati partija atsauc savu ministru, vai Ministru prezidente lūdz atkāpties.  Atšķirībā no kultūras ministres Agneses Loginas, “Progresīvie” stingri ir nostājušies aiz sava premjera amata kandidāta Briškena.  

“airBaltic” akciju publiskais piedāvājums gaidāms  rudenī  un tajā cer iegūt 300 miljonus. Satiksmes ministrs apgalvo, ka esot  arī plāns B, ja neizdodas piesaistīt  vajadzīgo summu, un tas nozīmētu samazināt reisu skaitu no Rīgas, nepirkt jaunas lidmašīnas un esošās pārlikt tirgos,  kuros var nopelnīt vairāk. Ieguldījumi “airBaltic no budžeta naudas netiek plānoti.

Kļuvis  skaidrāks, kurš  ir  noslēpumainais vārdā nenosauktais  “airBaltic” stratēģiskais investors. Biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka sarunas notiekot ar vācu aviomilzi “Lufthansa”. “Lufhansas” grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības.

“airBaltic” paziņoja, ka uz vairākiem gadiem  iznomās “Lufthansa” gandrīz pusi no jaunajām  “Airbus”  lidmašīnām. ”airBaltic’ flotē tādu ir 48  un līdz 2030. gadam plānots iepirkt vēl tikpat.

“Nekā personīga” līdz šim izpētītais liecina, ka “airBaltic” pamatā pelna izīrējot citām lidsabiedrībām savu jauno moderno floti.  Ar “Lufthansas”  līgumu,  iznomāšanas pakalpojumi  vēl pieaugs.

Visdrīzāk jautājumi par to, vai turpmākajā  aviokompānijas darbā Latvijas iedzīvotāju intereses neaizvirzīsies arvien tālākā plānā, pirms neuzticības balsojuma tiks uzdoti ne tikai satiksmes ministram. Lēmumu par valsts līdzdalības samazināšanu lēma visa valdība, un Ministru kabineta lēmuma tiesiskumu ģenerālprokuroram lūdzis izvērtēt opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, vēsta raidījums.

Lasiet arī: «Bet ja mašīnā būtu Zutis?» – Briedis parāda, kā nostumj malā uz ceļa noplīsušu auto

Lasiet arī: Pūtīs jaunu sajūtu vēji – mīlestības un attiecību horoskops septembrim

Lasiet arī:  FOTO | Pirmizrādi piedzīvo jauns Sandija Semjonova dokumentālais seriāls

Lasiet arī: FOTO | Ukrainu atbalsta visa Latvijas sabiedrība, Zelenskim uzsver Siliņa

Lasiet arī:  FOTO | Latvijas tūrē dodas jauna pašmāju piedzīvojumu filma Banāns upē

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem