Foto: Pexels/Nicola Barts
Pēdējā gada laikā ietaupījumus izveidojuši 64,9% Latvijas iedzīvotāju, paredzot, ka ar tiem pietiktu mazāk nekā trīs mēnešiem, savukārt 32,3% dzīvo bez uzkrājumiem. Tas noskaidrots “IPF Digital” grupas pētījumā “Financial well-being”.
Iedzīvotājiem tika vaicāts, kā viņi rīkojas ar uzkrājumu veidošanu, domājot par jebkādiem ietaupījumiem vai naudu. Visbiežāk jeb 28,5% gadījumu respondenti pauda, ka uzkrājumus veido, bet neregulāri. Savukārt 21% norādīja, ka katru mēnesi uzkrājumiem paredz nenoteiktu summu, bet vēl 15,4% tam paredz konkrētu naudas apjomu. Diemžēl, 32,3% iedzīvotāju norādīja, ka pēdējā gada laikā uzkrājumus nav veidojuši.
“Pēdējo gadu satricinājumi, kas saistīti gan ar Covid-19, gan arī ģeopolitisko situāciju, kad piedzīvojām energokrīzi, komunālajiem maksājumiem “uzskrienot debesīs”, cilvēki kļuvuši krietni atbildīgāki un uzkrāj vairāk līdzekļu, taču vēl arvien trešdaļa iedzīvotāju dzīvo bez “drošības spilvena”. Tas ir ļoti riskanti, tāpēc svarīgi turpināt izglītošanas un skaidrošanas darbu, lai palielinātu finanšu pratību dažādās sabiedrības grupās,” saka “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns.
Vēl pētījumā “Financial well-being” tika vaicāts, cik ilgam laikam personīgie ietaupījumi vai finanšu rezerves pietiktu, ja nāktos zaudēt galvenos ienākumu avotus. Visvairāk jeb 26,6% respondentu norādīja, ka mazāk nekā trīs mēnešiem, savukārt 21,4% pauda, ka viņiem nav nekādu ietaupījumu vai finanšu rezervju. Trīs mēnešiem ietaupījumu ir 12,5% iedzīvotāju, sešiem mēnešiem – 13,2%, bet deviņiem mēnešiem – 5,9%. Gadam nodrošinājumu sagādājuši 6,2% respondentu, bet vairāk nekā vienam gadam – 7,3%.
“Eksperti iesaka uzkrājumus veidot tā, lai finanses pietiktu vismaz sešiem mēnešiem, taču vēl arvien daļa iedzīvotāju to neievēro, tāpēc var rasties problēmas, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā, kad nāktos saskarties ar naudas trūkumu un tas var būtiski ietekmēt esošās dzīves kvalitāti,” saka T. Vandāns.
Vēl “IPF Digital” pētījumā “Financial well-being” vēlējās noskaidrot, kādi iedzīvotājiem ir galvenie finansiālie mērķi nākamajiem 12 mēnešiem. 28,8% respondenti sacīja, ka vēlas atmaksāt parādus, bet 27,1% pauda, ka gribētu izveidot ietaupījumus neparedzētiem gadījumiem. Trešā populārākā atbilde, ko 22,3% gadījumu izvēlējās respondenti bija – vēlētos ietaupīt kādam lielākam pirkumam.
Šajā jautājumā ievērojami atšķīrās sieviešu un vīriešu paustās atbildes. 32,2% daiļā dzimuma norādīja, ka vēlētos izveidot ietaupījumus neparedzētiem gadījumiem pretstatā tikai 21,6% vīriešiem. Tāpat sievietes biežāk jeb 15,3% izvēlējās atbildi “investēt pensijai”, lai gan stiprais dzimums šo atbildi pauda vien 10,5% gadījumu. Pētījumā arī bija iespēja izvēlēties atbildi “man nav mērķu”, ko vīrieši izvēlējās krietni biežāk jeb 19,2% gadījumu, bet tikai 9,7% daiļais dzimums to norādīja savās atbildēs.
Lasiet arī: «Bet ja mašīnā būtu Zutis?» – Briedis parāda, kā nostumj malā uz ceļa noplīsušu auto
Lasiet arī: Satiksmes ministram Briškenam Saeimā būs jāiztur kārtējais uzticības balsojums
Lasiet arī: Trīs zodiaka zīmes, kam dzimst vislaimīgākie bērni
Lasiet arī: Klāt gada romantiskākais mēnesis – Austrumu horoskops septembrim
Lasiet arī: VIDEO | Elīna Gluzunova par Artjomu: Mūsu attiecības var izglābt tikai terapeits
