Foto: Pexels/Vera Arsic

Aplūkojot tautsaimniecību attīstību visās trīs Baltijas valstīs kopumā, Latvija atrodas pa vidu – Lietuvas ekonomika aug straujāk, savukārt Igaunija šogad nepārprotami piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Latvijā izaugsme šogad varētu būt ap 1%, bet nākamgad – 2,5%, norāda  “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Igaunija saskaras ar līdzīgām problēmām. Iepriekšējais straujais cenu kāpums ir paaugstinājis ražošanas resursu izmaksas, liekot uzņēmumiem, kas orientējas uz zemākām izmaksām, zaudēt konkurētspēju. Lai gan strauji augošās algas ir palielinājušas iedzīvotāju pirktspēju, tās ir apgrūtinājušas uzņēmumu dzīvi.

“Tikmēr Latvijas lielākajai tirdzniecības partnerei Lietuvai, kas ir izteikti orientēta uz Centrāleiropu, pašlaik klājas salīdzinoši labi. Savukārt, Latvijas otrajai lielākajai partnerei – Igaunijai – neveicas tik labi. Starp citām nozīmīgām tirdzniecības partnervalstīm ir Vācija un Zviedrija. Zviedrijas ekonomika lēnām atgūstas no lejupslīdes, un tās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir līdzīgas Latvijas prognozēm. Proti, ja šogad Zviedrijas ekonomikas izaugsme plānota 0%, tad 2025.gadā tiek gaidīta augšupeja aptuveni 2% apmērā.

Eirozonas ekonomikai, jo sevišķi Vācijas tautsaimniecībai, zemākas EURIBOR likmes bija tikpat nepieciešamas kā gaiss, jo šogad gaidāmā ekonomikas izaugsme ir lēnāka, nekā prognozēts sākotnēji.

Valda vienprātība, ka Vācijas ekonomika šogad pieaugs par 0,3%, taču Ķīles Pasaules ekonomikas institūts pat prognozē kritumu par 0,1%. Arī prognoze nākamajam gadam tikusi koriģēta uz leju, un tagad valsts ekonomikā gaidāma 1,1% izaugsme.

Tāpēc tirgi ar nepacietību gaidīja neseno Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes lēmumu – EURIBOR likme jau ir nokritusies zem 3,3% līmeņa. No vienas puses, inflācija ir samazinājusies, tai eirozonā augustā veidojot 2,2%, bet no otras puses – atalgojuma radītais spiediens turpinās, algām otrajā ceturksnī pieaugot par 4,3%. Eiropas tautsaimniecībā kopumā vērojama stagnācija, un, lai stimulētu investīcijas, steidzami nepieciešamas zemākas procentu likmes,” skaidro  Eametss.

Pēc viņa teiktā, “šajā kontekstā bija tikai loģiski, ka ECB pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem. Kā atceramies, iepriekšējais samazinājums šādā pašā apmērā tika veikts jūnijā. Procentu likmes samazināšana par 0,25 procentpunktiem nozīmē, ka pastāv liela varbūtība, ka tā šogad tiks samazināta atkārtoti, un EURIBOR līdz gada beigām varētu sasniegt 3% līmeni. Tā neapšaubāmi ir laba ziņa mūsu kredītņēmējiem.”

“Kā jau tika minēts, Vācijas ekonomika piedzīvo grūtus laikus, kas palēnina visas eirozonas atveseļošanos. No vienas puses, valsti, kurā lielu daļu no tautsaimniecības veido energoietilpīga ražošana, negatīvi ietekmē energoresursu un citu ražošanas resursu izmaksu kāpums. No otras puses, ir pieaudzis spiediens starptautiskajā tirgū, jo gan ASV, gan Ķīna stipri atbalsta vietējo ražošanu, tā vietējiem eksportētājiem nodrošinot priekšrocības ārvalstu tirgos. Autoražošana ir viena no nozarēm, kurā Vācija saskaras ar grūtībām – no vienas puses, tā vēlas palielināt sankcijas Ķīnas autoražotājiem, bet, no otras puses, pašas Vācijas automobiļu ražotnes atrodas Ķīnā, un pastāv vēlme izvairīties no to ietekmēšanas.

Tikmēr Latvijas ekonomikas rādītāji otrajā ceturksnī ir mazliet uzlabojušies, iedzīvotāju patēriņa izdevumiem pieaugot par 0,5%, lai gan investīcijas turpināja samazināties. Lejupslīde apstrādes rūpniecībā palēninājusies, taču tādās nozīmīgās nozarēs kā metālu un elektronikas ražošana joprojām bija vērojams būtisks kritums, ņemot vērā stagnāciju Skandināvijas tirgos.

Lejupslīde reģistrēta arī būvniecībā, lai gan gaidāms, ka, tautsaimniecībai atveseļojoties, tā būs viena no pirmajām nozarēm, kurā būs vērojama izaugsme. Ekonomikas izaugsmi veicina IT nozare un valsts sektors, un neliela izaugsme vērojama arī mazumtirdzniecībā,” tā ekonomists.

“Pozitīvs aspekts Latvijai ir ļoti mērenais cenu kāpums šogad, lai gan inflācija rudenī var palielināties, ņemot vērā zemo salīdzinājuma bāzi pērn rudenī. Inflāciju noteikti ietekmēs arī turpmāks darba samaksas pieaugums, tāpēc uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir laiks domāt gan par uzkrājumiem, gan arī par inflācijas ietekmes mazināšanu uz saviem finanšu līdzekļiem, piemēram, ar noguldījumiem.

Aplūkojot valdības plānus, minimālā alga un ar nodokli neapliekamie ienākumi palielināsies, kā arī pieaugs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Atšķirībā no Igaunijas nav plānots palielināt patēriņa nodokļus, un netiek runāts par to samazināšanu atsevišķās nozarēs,” tā ekonomists.

“Grūtie laiki vēl nav beigušies, bet tuneļa galā jau redzama gaisma,” uzsver eksperts.

Lasiet arī: Ar jautriem pasākumiem un krāšņu gadatirgu Rīgā godinās Miķeļdienu

Lasiet arī: VIDEO | «Pat izplūdu asarās,» –  Renārs Zeltiņš atklāj, kā nosvinējis dzimšanas dienu