Foto: Pixabay/AKuptsova

Valdība apņēmusies pārveidot valsts pārvaldi, tādējādi samazinot administratīvo slogu un valsts izdevumus, kas ļautu novirzīt papildu resursus cilvēkkapitālā, enerģētikā un citās svarīgās jomās. Turklāt investori aicina paātrināt progresu uzdevumu īstenošanā, kas tika noteikti kopš pagājušā gada augstākā līmeņa padomes sanāksmes, lai uzvarētu “sacensībās” par investīcijām.

Piektdien, 27.septembrī, Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā investori un valdības pārstāvji iezīmēja prioritātes, kas veidotu pamatu Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Investori uzsvēra, ka viņi augsti vērtē valdības centienus piesaistīt investīcijas un veiksmīgo sadarbību starp investoriem un valdību. Tomēr, lai saglabātu un palielinātu ieguldījumus Latvijā, nepieciešams radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. FICIL jau ilgstoši aicina Latvijas valdību izstrādāt skaidru valsts attīstības vīziju, kas sekmētu ekonomisko izaugsmi un uzlabotu investīciju vidi, kā arī rosina Latvijai kļūt par starptautiski atzītu inovāciju centru ar visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropā.

Valdības un investoru pārstāvji sanāksmes laikā pārrunāja, ka šobrīd pastāv nopietnas bažas par to, ka valstij trūkst ilgtermiņa vīzijas. Līdz ar to esošie lēmumi tiek pieņemti īstermiņa apsvērumu dēļ, kas var kaitēt valsts ilgtermiņa interesēm.

Skaidras vīzijas izveide par attīstības stratēģiju palīdzēs ne tikai publiskajam sektoram koncentrēties uz būtiskām jomām (digitalizācija, centralizācija, modernizācija), bet arī ļaus privātajiem investoriem veidot uzņēmējdarbību, kurai ir saprotami spēles noteikumi. Investori uzsvēra, ka bez ilgtermiņa attīstības stratēģijas politikas dokumenti nav pietiekami saskaņoti, valsts pārvaldes iestādēm trūkst sinerģijas un resursu, lai sekmīgi sasniegtu vairākus mērķus. Ilgtermiņa stratēģija ļautu radīt skaidru un pievilcīgu starptautisku tēlu un dotu priekšstatu jauniem un esošiem investoriem par uzņēmējdarbības iespējām valstī.

Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm, Igaunijas valdība ir ieguldījusi digitalizācijā un IT nozares attīstībā, un šobrīd tiek atzīta par vienu no digitāli attīstītākajām sabiedrībām Eiropā. Turklāt Lietuva ir uzlabojusi savu uzņēmējdarbības vidi un sper soļus, lai kļūtu par vienu no vadošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Eiropā. Investori bija priecīgi dzirdēt, ka valdība ir gatava uzņemties ambīciju un kļūt par visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā investori mudināja Ministru prezidenti un ministrus pieņemt būtiskus un, varbūt dažiem, nepopulārus lēmumus.

“Ir skaidrs, ka šis mērķis nesīs daudz reformu, un daļa no šīm reformām jau ir uzsāktas. Šajā kontekstā svarīgākais jautājums ir ieviešana-implementācija, lai reformas nepaliktu tikai uz papīra,” norāda Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL valdes priekšsēdētāja un PricewaterhouseCoopers vadošā partnere Latvijā. FICIL ieskatā valsts pārvaldei ir jākoncentrējas uz rezultātiem, nevis tikai uz procesa izpildi, lai kalpotu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām. Ņemot to vērā, ir kritiski svarīgi ieviest uz rezultātiem balstītu valsts budžetēšanas procesu, piešķirot līdzekļus tikai tiem pasākumiem, kuri rada reālu sniegumu un pienesumu valsts attīstībai. Sanāksmē tika īpaši uzsvērta administratīvā sloga mazināšanas loma veiksmīgākai uzņēmējdarbības veicināšanai.

Kopumā starp svarīgākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē valsts pārvaldes darba efektivitāti, tika minēta funkciju dublēšana un koordinācijas trūkums starp valsts iestādēm, valsts pārvaldes darbinieku rotācija un atbildības trūkums, nepietiekama rīcībpolitikas pasākumu uzraudzība, nepārdomāti un sarežģīti interpretējami noteikumi, kā arī centralizētas datu pārvaldības sistēmas trūkums. Investoru uzskatā valdībai būtu jāizstrādā pragmatiska pieeja savu funkciju veikšanai un jānodod ārpakalpojumu sniedzējiem uzdevumi, ko privātais sektors var paveikt ātrāk, labāk un ar zemākām izmaksām.

Aizsardzība ir mūsu valsts eksistenciāls jautājums, taču to, pēc citu valstu piemēriem, var izmantot arī kā ekonomikas stimulatoru, veidojot aizsardzības fondu un definējot mērķus līdzekļu izlietošanai. Sanāksmes laikā Ministru prezidente Evika Siliņa norādīja, ka būtu gatava izskatīt aizsardzības fonda veidošanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa projektu realizāciju valsts līmenī, efektīvu un caurspīdīgu finanšu resursu pārvaldību, kā arī novērstu citas ekonomiskās attīstības prioritāšu “upurēšanu”.

FICIL jau vairākus gadus runā par to, ka ar cilvēkkapitālu saistītajiem jautājumiem jābūt nākamajai lielākajai prioritātei aiz aizsardzības, taču šo jautājumu virzība ir ļoti lēna un nav strukturēta.

To ir atzinis ekonomikas ministrs Viktors Valainis un solījis paātrināt virzību attiecībā uz šiem jautājumiem – pārvaldību, darbaspēka pieejamību, cilvēkkapitāla attīstību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidošanu, kā arī bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū. FICIL īpaši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt efektīvu “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024-2027” ieviešanu un piešķirt atbildību par tās īstenošanu Cilvēkkapitāla attīstības padomei, kā arī veikt uzlabojumus iekšējās migrācijas politikā un izglītības jomā, lai nodrošinātu šo jomu ilgtspējīgu attīstību. FICIL ieskatā cilvēkkapitāla un ar to cieši saistītās tautsaimniecības attīstība ir atslēga valsts drošībai un nākotnei.

Sanāksmes laikā tika apspriesti arī nepieciešamie ieguldījumi klimata jautājumu risināšanā, ar uzsvaru uz ilgtspējīgu nākotni. FICIL izteica pateicību Klimata un enerģētikas ministrijai par veiksmīgu sadarbību un norādīja uz nepieciešamību plašāk informēt sabiedrību par visām iespējām, ko rada Zaļā vienošanās, kā arī aicināja veikt izmaiņas likumdošanā, lai veicinātu zaļo transformāciju, tostarp pieņemot Klimata likumu. Zaļā vienošanās uzņēmumiem ir jāuztver kā iespēja, nevis drauds. Latvijai ir skaidri jādefinē sava pozīcija saistībā ar Zaļo kursu un jāpieņem būtiski, konceptuāli dokumenti, kas nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības iespējas zaļo un tīro tehnoloģiju jomā. Tas ir izšķiroši, lai ieguldījumi šajā nozarē radītu iespējas, nevis apdraudējumu.

FICIL uzsvēra, ka jāturpina iesāktais darbs uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu publisko iepirkumu jomā, cīnoties pret favorītismu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Turklāt būtiski ir pievērst uzmanību ēnu ekonomikas mazināšanai, ieviešot stingrākas kontroles un pārskatot spēkā esošos regulējumus. Tika atzīmēti VID sasniegumi, tomēr nepieciešama lielāka valsts iestāžu savstarpēja sadarbība, kas stiprinātu arī VID darbību. Nepārtrauktu izmaiņu laikā ir svarīgi veicināt uzticību. To var panākt, veidojot godīgu, saprotamu un visiem pieejamu uzņēmējdarbības vidi.

Sanāksmē pārrunāti arī risinājumi, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā. FICIL jau ilgstoši uzsver nepieciešamību turpināt mērķtiecīgāk ieviest caurskatāmu un uzticamu tiesisko ietvaru, kas aizsargātu gan vietējos, gan starptautiskos ieguldījumus. Ir nepieciešama pakāpeniska pieeja likumdošanas procesa pilnveidošanai, tiesu efektivitātes celšanai un publiskā iepirkuma stiprināšanai, padarot to efektīvāku, pieejamāku un uz rezultātiem vērstu.

FICIL ir iesniedzis Ministru kabinetam sešus pozīcijas ziņojumus ar ierosinājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes modernizēšanu, cilvēkkapitāla attīstību, ilgtspējīgu attīstību, investīciju aizsardzību un ēnu ekonomikas apkarošanu.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL misija ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai.

Lasiet arī:  NA paziņo savu kandidātu Rīgas mēra amatam

Lasiet arī:  Riski un progress – kā katru no zodiaka zīmēm līdz 20. novembrim ietekmēs Plutons