Andris Sprūds.. Foto: Valsts kanceleja / Evija Trifanova/Flickr

Kopš 7. septembra incidenta, kad Latvijas gaisa telpā ielidoja un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nogāzās Krievijas militārais drons, aizsardzības nozare ir veikusi konkrētus uzlabojumus visos Latvijas gaisa telpas uzraudzības līmeņos, kā arī lēmumu pieņemšanas un informācijas apmaiņas algoritmos, informē Aizsardzības ministrija.

“Drona incidents iezīmē jaunu posmu mūsu gatavības stiprināšanai Latvijas aizsardzībai no hibrīdajiem apdraudējumiem, ko izraisa un tieši ietekmē Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Mums ir daudzas mācībstundas un konkrēti uzlabojumi visos līmeņos, ” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un Nacionālo bruņoto spēku reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā. Tika veikti tūlītēji pasākumi Latvijas gaisa telpas drošības stiprināšanai. Latgalē tika izvērstas mobilas kaujas vienības ar nepieciešamo aprīkojumu dronu notriekšanai. Ir ieviests skaidrs reaģēšanas algoritms, lai NATO iznīcinātāji varētu notriekt nesankcionētus militāros dronus Latvijas gaisa telpā. Tāpat ir saīsināta lēmumu pieņemšanas ķēde nacionālā līmenī, lai ātrāk reaģētu uz potenciālu apdraudējumu gaisa telpā. Ir izstrādātas detalizētākās procedūras mediju, sabiedrības un pašvaldību apziņošanai potenciālu apdraudējumu gadījumā, norāda ministrijā.

“Jārēķinās, ka mums blakus notiek karš, tādēļ nākotnē šādi incidenti var atkārtoties. Latvijas institūciju sadarbībai un sabiedrības noturībai būs vislielākā nozīme to pārvarēšanā. Vienlaikus mums ir jāpanāk lielāks atbalsts no sabiedrotajiem, tādēļ NATO austrumu flanga valstis gaisa telpas stiprināšanas jautājumus kopīgi aktualizēsim arī nākamnedēļ alianses aizsardzības ministru sanāksmē Briselē,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

“Vienmēr esmu uzsvēris, ka pretgaisa aizsardzības spējas attīstība ir Nacionālo bruņoto spēku prioritāte. Šis incidents apstiprina, ka jaudīgai un efektīvai pretgaisa aizsardzības sistēmai ir ļoti nozīmīga loma mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā, tāpēc mērķtiecīgi ir jāturpina jau iesāktais darbs pie gaisa telpas kontroles un aizsardzības modernizēšanas un pilnveidošanas. Aizgūstot Ukrainas pieredzi un izvērtējot operacionālo nepieciešamību, nepieciešams paplašināt daudzveidīgu sensoru klāstu,” uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Reaģējot uz 7. septembra incidentu, jau pirmajā dienā nekavējoties tika veikta drona incidentu seku likvidēšana, kā arī uzlabojumi visos līmeņos pie gaisa telpas drošības stiprināšanas pasākumiem, uzsver ministrija.

Pirmkārt, ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Tika pieņemts lēmums uz Latgales reģionu nosūtīt Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri. Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām u.c. spējām.

Otrkārt, Latvijas austrumu robeža ir daļa no NATO ārējās robežas – notiek dialogs, lai nodrošinātu aktīvāku NATO spēku klātbūtni. Ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus. Tāpat NATO un Bukarestes devītnieka formātos jau ir aktualizēta nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.

Treškārt, lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās ir jābūt operatīvai un precīzai. Lai to nodrošinātu, ir veikti uzlabojumi Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos, saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.

Ceturtkārt, sabiedrības apziņošanai apdraudējuma situācijās ir jābūt ātrākai un precīzākai. Ir izstrādāts mehānisms informācijas apritei starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu operatīvajiem dienestiem un sabiedrību. Apdraudējuma gadījumā operatīvi tiks apziņoti masu mediji, un informācija publicēta oficiālajos Aizsardzības ministrijas un Latvijas armijas kontos. Iedzīvotāji tiks apziņoti ar 112 mobilās aplikācijas palīdzību, savukārt pašvaldību vadītājus apdraudējuma gadījumā informēs reģionālās Zemessardzes vienības, tostarp par situācijām, kad būs nepieciešams pašvaldību vadītāju atbalsts vietējo iedzīvotāju apziņošanā konkrētajās teritorijās. Mobilās aplikācijas izmantošana iedzīvotāju apziņošanai ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad Latvijā darbosies agrīnās brīdināšanas šūnu apraides sistēma, informē ministrija.

Lasiet arī:  Uzmanies, ja esi pievienots grupai – vietnē WhatsApp izplatās jauna krāpniecības shēma

Lasiet arī:  Izsludinot plānu «Slazdi», aiztur 46 nelegālos migrantus un divus pārvadātājus

Lasiet arī: Astrologi brīdina: ko katrai no zodiaka zīmei nevajadzētu darīt šoruden