Foto: Pexels/ Bruno Ngarukiye

Abi ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti – Donalds Tramps un Kamala Herisa – ir radikāli atšķirīgās pozīcijās, runājot par ekonomiku, ārpolitiku, darba tirgu un citiem jautājumiem, tādēļ 5.novembrī gaidāmās vēlēšanas būtiski ietekmēs gan ASV, gan pasaules ekonomikas turpmāku attīstību.

Lai gan veiktās aptaujas nespēj precīzi prognozēt vēlēšanu rezultātu, to potenciālais iznākums jau šobrīd ietekmē finanšu tirgus. Proti, ir ievērojami pieaugusi to uzņēmumu vērtība, kas gūtu labumu no Donalda Trampa uzvaras, un samazinājusies to uzņēmumu vērtība, kam izdevīga būtu Kamalas Herisas uzvara. Kādu ietekmi abu kandidātu priekšvēlēšanu solījumu īstenošana varētu atstāt uz ASV un ES ekonomiku piecās galvenajās ekonomikas un ģeopolitikas kategorijās, skaidro bankas “Citadele” ekonomists Kārlis Purgailis.

Nodokļu politika

Kamala Herisa, tāpat kā Džo Baidens, piedāvā atteikties no nodokļu atvieglojumiem tiem, kas pelna vairāk kā 400 tūkstošus ASV dolāru gadā, paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli no pašreizējā 21% līdz 28%, ieviest nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un piemērot 25% ienākuma nodokli ASV miljardieriem.

Trampa nodokļu politika paredz 10% importa tarifu visam ASV importam un 60% tarifu importam no Ķīnas.

Tā kā importa tarifi palielinātu cenas un ietekmētu patērētājus, Tramps piedāvā dažādus nodokļu atvieglojumus ugunsdzēsējiem, policistiem, karavīriem un aizsardzības sektora darbiniekiem. Šādi atvieglojumi ietekmētu 93 miljonus ASV iedzīvotāju jeb 38% vēlētāju. Viņš arī piedāvā atcelt dzeramnaudu un virsstundu aplikšanu ar nodokļiem un samazināt automašīnu līzinga maksājumu procentus.

Vērtējot abu politiķu nostāju, var secināt, ka abi kandidāti plāno stimulēt ekonomiku, izmantojot valsts izdevumu instrumentus. Trampa politika varētu radīt jaunu inflācijas vilni ASV, jo importa tarifu ieviešana palielinātu dažu importēto preču cenas, un tas ietekmētu tieši patērētājus. Šajā gadījumā Federālo rezervju sistēmai (FED) nāktos apturēt tikko sākto bāzes likmju pazemināšanas ciklu, un relatīvi augstas bāzes likmes stiprinātu ASV dolāru, piemēram, attiecībā pret eiro, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinātu likmju pazemināšanu.

Tirdzniecības politika

Tirdzniecības politika šajā priekšvēlēšanu cīņā ir Trampa stiprā puse. Papildus drastiskiem tarifiem Ķīnas importam Tramps norādījis, ka plāno ieviest ievērojamus tarifus automašīnu un tērauda importam no ES un minējis arī tarifu noteikšanu automašīnām no Dienvidkorejas.

Tramps vēlas samazināt ASV tirdzniecības deficītu ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, īpaši Eiropu, un ar importa tarifiem mudināt ārvalstu uzņēmumus pārcelt ražošanu uz ASV. Tā ir īpaši aktuāla problēma ES, jo ASV ir galvenais ES eksporta partneris, un ES rūpniecība, kas nodrošina eksporta apjomus, jau pašreiz ir vājā stāvoklī, neraugoties uz importa tarifiem.

Ja uzvarētu Tramps, eirozonas rūpniecība varētu sastapties ar papildu grūtībām, daļa ražošanas iespējams tiktu pārcelta uz ASV, kas negatīvi ietekmētu eirozonas ekonomiku un darba tirgu.

Herisa iestājas par brīvu tirdzniecību, taču atbalsta tērauda un alumīnija importa tarifus no Ķīnas. Viņas uzvara nodrošinātu turpmāku brīvu tirdzniecību starp ASV un ES, kas būtu pozitīva ziņa ES rūpniecībai. Tas, iespējams, veicinātu eirozonas ekonomikas atveseļošanos un ļautu ECB pārtraukt bāzes likmju samazināšanu.

Klimata pārmaiņas un elektromobiļi

Tramps uzskata, ka elektromobiļi apdraud ASV automobiļu nozari un ekonomiku, un plāno atcelt pašreizējos elektromobiļu stimulēšanas pasākumus. Savukārt Herisa atbalsta elektromobiļu tirgus attīstību, taču ir samazinājusi ambīcijas līdz 33% elektromobiļu īpatsvaram tirgū līdz 2032.gadam.

Tikmēr Tramps sola palielināt naftas ieguvi, lai samazinātu tās cenu. Viņš arī pieminējis, ka naftas cena, kas būtu 40 dolāru par barelu, varētu atturēt Krieviju no turpmākas agresijas pret Ukrainu un samazināt inflāciju ASV.

Izraēla un Ukraina

Herisa atbalsta Izraēlas aizsardzību, taču uzskata, ka situācija Gazā ir humanitāra krīze. Tramps ir stingrs Izraēlas atbalstītājs, taču nesniedz konkrētu plānu konflikta atrisināšanai. Viņš arī uzskata, ka palīdzībai Ukrainai būtu jābūt aizdevuma, nevis dāvinājuma formā. Ja Herisa uzvarēs, visticamāk, Ukraina turpinās saņemt militāru un finansiālu atbalstu, taču tas, iespējams, paliks pašreizējā līmenī, kas nav pietiekams, lai izbeigtu konfliktu.

NATO

Herisa plāno turpināt NATO atbalstu, uzskatot to par būtisku ASV prezidenta Džo Baidena sasniegumu. Tramps ir skeptisks pret starptautisku saistību paplašināšanu, ja citas NATO dalībvalstis nenodrošina pietiekamus izdevumus aizsardzībai. Viņš vairākkārt ir izteicies, ka viņa uzvaras gadījumā NATO dalībvalstīm Eiropā nāksies būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, pretējā gadījumā samazināsies ASV atbalsts.

Lasiet arī:  Neviens nevēlas pirkt tā dēvēto Maskavas namu; plāno vēl vairāk samazināt tā izsoles cenu

Lasiet arī:  FOTO | Mūkusalas ielas krasta promenāde iegūst jaunu veidolu