Foto: Pixabay/Mar_olivres
Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt, vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie likuma grozījumi, kas ir daļa no nākamā gada valsts budžeta.
Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši ēdienam. Labklājības ministrija uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr jāatzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas – turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu izsniegšanas vietu skaits – tās joprojām ir mazāk kā pusē no visām pašvaldībām, informē Tiesībsargs.
“Saprotu, ka, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu slieksni, Saeima cer izpildīt iepriekš Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, tomēr man ir pamatotas bažas, vai trūcīgo iedzīvotāju maciņos naudas būs vairāk. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma mērķis netiks sasniegts. Uzskatu, ka valsts finansiālās iespējas nevar kalpot par vienīgo kritēriju, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar pamatvajadzību, piemēram, ēdiena un mājokļa nodrošināšanu,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tāpat 2025. gadā plānotās izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā (samazinot koeficientus) negatīvi ietekmēs ne tikai maznodrošinātās mājsaimniecības, bet arī daļu trūcīgās mājsaimniecības.
It īpaši atsevišķi dzīvojošus pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus ar invaliditāti. Tiesībsarga aprēķini (plašāk skatīt pievienotajā vēstulē) liecina, ka atbalsts, ko pašvaldība sniedz cilvēkam ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, samazināsies. Rezultātā palielināsies tā mājokļu izdevumu daļa, kas cilvēkam ir jāsedz pašam no saviem ienākumiem. No likumdevēja ieceres izriet, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantotie koeficienti ir samazināti, lai kompensētu pašvaldībām tos izdevumus, kas radušies GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā. Tas veikts, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu.
“Varu piekrist labklājības ministra teiktajam, ka absolūtos lielumos sociālais atbalsts netiek samazināts, tomēr pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos ar to vien cieņpilnai cilvēka dzīvei būs krietni par maz. Izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā un pārtikas paku izsniegšanā līdztekus ar citiem lēmumiem sociālās aizsardzības jomā negatīvi ietekmēs tieši Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus. Ceru uz saprātīgu deputātu lēmumu,” piebilst tiesībsargs.
Statistikas dati liecina, ka pagājušais, 2023. gads, riska grupas ģimenēm (piemēram, tādām kā viens pieaugušais ar bērniem), finansiālā ziņā bijis īpaši grūts. Proti, 76% mājsaimniecību ir bijis apgrūtinoši (20% – ļoti apgrūtinoši, 56% – nedaudz apgrūtinoši) segt mājokļa izdevumus. Tāpat jāatzīmē, ka ievērojami pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuriem mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pārmērīgs finansiāls slogs (mājokļa izmaksas veido vairāk nekā 40% no rīcībā esošiem ienākumiem).
Lasiet arī: Raimonds Pauls: Pa ilgiem laikiem ir izdevies atrast dziedātāju, kas var padziedāt
Lasiet arī: Četras zodiaka zīmes, ko gaida karmisks strīds, Plutonam nonākot opozīcijā ar Marsu
Lasiet arī: Aivis Ceriņš par dzīvi pēc šķiršanās: Grauzt sevi un dzīvot pagātnē nav jēgas