Foto: Pixabay

No nākamā gada aizsardzības kopējā budžeta 40% tiks ieguldīti Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā – tas ir par 20% vairāk nekā to nosaka NATO vadlīnijas, sola Aizsardzības ministrijā (AM).

“Laikā, kad mūsu reģionā trešo gadu turpinās neizprovocēta un brutāla agresija pret Ukrainu, mums ir jābūt gataviem jebkādiem apdraudējumiem mūsu drošībai. Tuvākie gadi būs izšķiroši, lai mērķtiecīgi uzlabotu un attīstītu mūsu bruņojumu un kaujas gatavību. Vēl pirms dažiem gadiem šādas investīcijas aizsardzībā bija neiedomājamas, bet šodien tā ir realitāte,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Aizsardzības budžets tiek plānots, ievērojot NATO aizsardzības izdevumu sadalījuma principus, kas veicina bruņoto spēku attīstību, atvēlot ne mazāk kā 20% investīcijām, galvenokārt militārās tehnikas un ieroču iegādēm, un nepārsniedzot 50% personāla izdevumiem.

Lielākā daļa no nākamā gada Latvijas aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus un aptuveni 26% uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, krasta aizsardzības raķešu iegāde, kā arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi.

AM norāda, ka infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro. Lielākais būvniecības projekts Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem. Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai arī nākamgad, tam atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt Ukrainas armijas karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

Kā ziņots, šī gada 6.decembrī Saeima apstiprināja valsts budžetu 2025.gadam, aizsardzības stiprināšanai atvēlot 1 559 433 634 eiro, jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti – 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā – 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā – 1, 655 miljardi eiro.

Tāpat, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar plānotajiem aizsardzības izdevumiem nākamgad, Aizsardzības ministrija publicē pārskatu par plānotajiem aizsardzības izdevumiem 2025.gadā jeb “Balto grāmatu”.

Lasiet arī: E-pasta ziņojumi par pārkāpumiem: CSDD ievieš jaunu kārtību

Lasiet arī: Latvijā nabadzības riskam pakļauti 399 tūkstoši iedzīvotāju

Lasiet arī: Rīgā Jauno gadu varēs sagaidīt vairākos Vecrīgas laukumos dīdžeju pavadībā