Foto: Pixabay/daveshep50

Tieši pirms 20 gadiem, 2005. gada 8.–9. janvārī, piedzīvota trešā spēcīgākā vētra Latvijas novērojumu vēsturē. Toreiz Atlantijas ciklona izraisītais orkāns Ervīns jeb Gudrun radīja plašus postījumus visā Latvijā. Piekraste piedzīvoja ievērojamu eroziju, applūda zemākas vietas, tika traucēta elektroapgāde un bojātas ēkas, vēsta vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Vētra sākās 8. janvāra vakarā un, virzoties pāri Latvijai, savu kulmināciju sasniedza 9. janvāra naktī un dienas pirmajā pusē. Turpmāk tā pamazām zaudēja spēku, līdz beidzot pilnībā pierima 10. janvāra naktī Latvijas galējos austrumu rajonos.

Vētru izraisīja ciklons, kas izveidojās virs Lielbritānijas jau naktī uz 8. janvāri un, pieņemoties spēkā, strauji virzījās uz ziemeļaustrumiem. 8. janvāra vakarā atmosfēras spiediens ciklona centrā  sasniedza savu minimumu – 721.9 mm/Hg. Šajā laikā ciklona centrs atradās virs Botnijas līča. Situāciju Latvijā ietekmēja šī ciklona dienvidu mala, kas nozīmē, ka Latvijā atradās maksimālā vēja ātruma zona.

Vētras laikā maksimālās brāzmas Latvijas teritorijā vidēji bija 29,1 m/s, bet visstiprākās vēja brāzmas 40 m/s (reģistrētas Ventspilī). Minimālās vēja brāzmas: 24 m/s (Latvijas austrumos: Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē, Zīlānos). Šāda spēka vējš, saskaņā ar Boforta skalu, variē no “stipras vētras” līdz pat “ļoti stiprai vētrai”. Vētras laikā tika reģistrēti nopietni postījumi, tostarp nolauzti koki, bojātas ēkas un infrastruktūra.

Vētra izraisīja arī būtisku ūdens līmeņa celšanos Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī, kā arī Lielupes, Daugavas un Gaujas lejteču posmos, jo vējš tajās sadzina jūras ūdeni. Liepājā ūdens līmenis sasniedza 152 cm LAS, Ventspilī 149 cm LAS, bet Daugavgrīvā 227 cm LAS. Daugavā pie Andrejostas ūdens līmenis sasniedza 228 cm LAS, kas, lai arī atpalika no 1969. gadā novērotā ūdenslīmeņa (244 cm LAS), radīja ievērojamus plūdus galvaspilsētā.

2005. gada vētra bija trešā stiprākā Latvijas novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1967. un 1969. gada vētrām. Šīs vētras ietekmē visā Latvijā, īpaši Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, tika nodarīti ievērojami postījumi – izgāzts liels daudzums koku, norauti ēku jumti, noskalota jūras piekraste, izraisīti plūdi.

Tika radīti būtiski elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, kā arī traucēta transporta un sakaru sistēmu darbība, ietekmējot lielāko daļu Latvijas teritorijas. Slimnīcās palīdzība tika sniegta vismaz 50 vētrā cietušajiem cilvēkiem un, likvidējot postījumus, traumas guva arī glābēji. Bojātas tika arī ēkas un to jumti. Plaši postījumi tika novēroti dabā, kur iznīcinātas lielas mežu platības, izpostītas retu putnu ligzdas, kā arī nodarīts kaitējums piekrastei – vētrā erodētā krasta kopgarums Kurzemes piekrastē sasniedza 120 km, kas ir 47% no Kurzemes krasta līnijas kopgaruma, noskalotās platības bija ap 30 ha un jūrā ieskalotā materiāla apjoms bija virs 1,9 milj. m3.

Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu ietekmē, šāda veida vētru, kā arī citu ekstrēmu laikapstākļu un dabas stihiju biežums un intensitāte laika gaitā pieaugs, brīdina meteorologi.

Lasiet arī:

Timmas tēva brālis par Sedokovu: To sievieti vārdā saukt ir zem mūsu dzimtas goda

Pārbaude uz izturību: četras zodiaka zīmes, kam janvāris nebūs viegls

Šajā gripas sezonā Latvijā novēro ļoti augstu saslimstību ar pneimoniju

Lienes Greifānes šķiršanās sāpīgās aizkulises – zināms, pie kā dzīvos pāra bērni

Aktualizējies jautājums par pirmās mošejas izbūvi Latvijā mītošajiem musulmaņu imigrantiem

FOTO | Busulis debitē galvenajā lomā jaunā komēdijseriālā par sporta klubu Rīgā

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem