Foto: Pixabay/ analogicus
Pēc trim nedēļām Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla. Stabilas elektroenerģijas pieejamības uzturēšana Latvijai šogad izmaksās ap 40 miljoniem, turpmāk – ap 20 miljoniem eiro gadā. Sabiedrisko pakalpojumu regulators nolēmis, ka lielāko daļu no šiem izdevumiem segs patērētāji, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Baltijas valstu elektrotīkli ir savienoti ar Krieviju un Baltkrieviju. Tie darbojas vienotā frekvencē un tos kontrolē Maskava. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai eksistē plāns Baltijas enerģētisko salu savienot ar Eiropu un atslēgties no padomju mantojuma – “BRELL” tīkla. Drīz tas notiks – ir uzbūvēti savienojumi ar Poliju, Zviedriju un Somiju, nostiprināti savienojumi starp trim Baltijas valstīm, iegādāti sinhronie kompensatori. Vēl turpinās lieljaudas bateriju iegāde.
8.februārī fiziski pārgriezīs Baltijas valstu elektrības savienojumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijā tāds ir viens – tas pie Alūksnes robežu šķērso piecās vietās. Tajā brīdī sinhronizēsies Baltijas tīkls, un būs skaidrs, vai plāns nostrādās.
Atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkla nozīmēs lielāku Baltijas valstu drošību un neatkarību. Taču tā radīs arī jaunas izmaksas. Šogad – 40 miljonus eiro.
Tā gan ir tikai prognoze, izmaksas uzzinās tikai pēc atslēgšanās. Tās veidos izdevumi par tirgus balansēšanu. Augstsprieguma tīklam” būs jāspēj nodrošināt līdzsvars – kaut kur jānoglabā vai jāiztērē enerģija, ja tās būs par daudz, un no kaut kurienes jāpaņem, ja par maz, ziņo raidījums.
Viens no uzņēmumiem, kas jauno sistēmu apsver izmantot, ir “Rīgas siltums”. Kad enerģijas būs par daudz, tas plāno pārslēgties no gāzes uz elektrokatlu un par to vēl saņems naudu par elektrotīkla balansēšanu. Kad tīklā elektroenerģijas trūks, uzņēmumi varēs nopelnīt no savu rezerves jaudu iedarbināšanas. Latvijā uzņēmums, kas var uzturēt lielākās rezerves jaudas ir “Latvenergo”.
“Mēs būsim savienoti ar citiem tīkliem, kas ir ar daudz mazāku jaudu. Līdz ar to uz vietas Baltijā būs jātur lielākas balansēšanas rezerves, un tirgus svārstības pieaugs. Vēl papildus tam ir nākušas klāt ļoti lielas saules jaudas, kas jau tā rada papildu svārstības, un līdz ar to, lai sistēmu noturētu līdzsvarā, ir nepieciešams laiku pa laikam diezgan daudz iepirkt no vienas vai no otras puses nebalansa apjomus,” skaidro enerģētikas konsultants; Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis Gatis Ābele.
“Tas, ko mēs visā Baltijā, visi trīs operatori, gatavojoties šim brīdim esam darījuši, mēs esam izveidojuši kopīgu balansēšanas jaudu tirgu, jo, kopīgi iepērkot šīs balansēšanas jaudas, tas izmaksās lētāk. Tātad mums būs vajadzīgs mazāks apjoms kopumā, ja mēs ar šīm jaudām savstarpēji varēsim dalīties, gan arī lielākā tirgū ar vairākiem konkurentiem arī var dabūt pēc iespējas zemāku cenu,” norāda AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
“Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka sistēmas balansēšanai tam naudas pietiks līdz gada vidum. Ar 1.jūliju par to maksās elektrības ražotāji un patērētāji. Šonedēļ attālinātā sēdē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sprieda, kurš un cik maksās.
“Tarifam būs divas daļas. Viena būs fiksēta un to maksās visi patērētāji par balansēšanas jaudu. Un otra daļa būs piesaistīta tam, cik katrs tirgotājs precīzi spēs saplānot savu elektroenerģijas portfeli,” teic “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.
Līdzsvaru tīklā izjauc elektroenerģijas ražotāji, kas nespēj precīzi prognozēt savu darbu – lielākoties saules un vēja stacijas. Bija plāns likt viņiem segt pusi no balansēšanas izmaksām, tas mudinātu šo nozari piestrādāt pie stabilitātes un precīzāk prognozēt jaudas. Taču saules un vēja enerģijas uzņēmumi asi iebilda. Viņi uzskata, ka tas apstādinās atjaunojamās enerģijas parku attīstību. Regulators piekrita un noteica, ka viņi segs ceturto daļu. Arī tas saules un vēja parkiem šķiet pārāk daudz, jo kaimiņos Lietuvā atjaunojamās enerģijas ražotājiem vismaz sākumā tādu izdevumu nebūs.
“Ražotāji vēlējās, lai uz viņiem vispār neattiecina nekādas izmaksas. Savukārt patērētāju pārstāvji atkal vēlējās vai sniedza priekšlikumu, ka būtu jāattiecina lielāka izmaksu daļa tieši uz šo ražotāju radīto nebalansu. Tirgotājiem savukārt bija bažas par to, kā pārnest šīs izmaksas, kas radīsies uz gala lietotāju rēķiniem situācijās, kur jau ir noslēgti līgumi, un tie būs spēkā vēl gadu, divus vai kādu ilgāku periodu,” atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Regulatora aprēķins ir tāds, ka Baltijā aizvien trūkst elektroenerģijas un tā ir jāimportē. Jo ražotāju būs vairāk, jo zemāka būs elektrības cena biržā, tādēļ ieguvēji būs visi. Tam gan nepiekrīt lielie elektroenerģijas patērētāji – ražotnes, datu centri un citi.
“Ieguvēji esam mēs visi kā sabiedrība, ka mēs atslēdzamies no Krievijas energosistēmas. Tātad iegūstam mēs visi, jautājums tikai, kā šīs izmaksas sadalīt. Šobrīd tas izmaksu sadalīšanas modelis nav līdz galam caurspīdīgs, tajā parādās iespējas negodprātīgumam no tirgotāju puses, kas īsti nav pareizi,” uzsver Samtiņš.
Jaunais maksājums netiek saukts par tarifu, līdz ar to elektrības rēķinā to atsevišķi neuzrādīs. Saeimā gan iesniegts priekšlikums to izdalīt no rēķina, lai mazinātu mānīšanās risku.
“Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka balansēšanas maksa būs 3 vai 4 eiro par megavatstundu. Citi eksperti pieļauj, ka tā būs divas vai trīs reizes lielāka. Mājsaimniecībām pie rēķina klāt varētu nākt pāris eiro, lieliem patērētājiem tas nozīmē desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro.
Novembrī darbu sāks “Augstspriegumu tīkla” lieljaudas baterija Rēzeknē. Tādēļ nākamgad tīkla balansēšana varētu būt uz pusi lētāka. Tīkla operators cer, ka tirgus dalībnieki arī iepirks baterijas un tā samazinās kopējās balansēšanas izmaksas.
Lasiet arī:
Katastrofu autopsija: Estonia nogrimšana un citas liktenīgas pēdējā gadsimta traģēdijas
Timmas ģimenes advokāte: Jānis pircis nekustamo īpašumu Krievijā, kas ir uz Sedokovas vārda
