Lauris Dzelzītis. Foto: Ekrānšāviņš

“Tā diena paradoksālā kārtā bija absolūti brīnišķīga. Līdz diviem  naktī. Nekas neliecināja par tādu dienas nobeigumu. Un tad – ne bez alkohola līdzdalības – man izsprāga,” par notikušo pēc “Spēlmaņu nakts” ceremonijas Valmierā izdevumam “Pastaiga” stāsta bijušais Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis.

Kā zināms, karjera Dailes teātrī, kur nostrādāti 25 gadi, Dzelzītim aprāvās uzrez pēc “Spēlmaņu nakts” ceremonijas pērn 23. novembrī Valmierā. Tur viņam izvērtās konflikts ar aktrisi un dramaturģi Anci Muižnieci un Leļļu teātra režisoru Edgaru Kaufeldu. Par notikušo uzsākts arī kriminālprocess, un Dzelzītis jau izteicies, ka atzīst savu vainu un no sirds nožēlo izdarīto.

“Tagad jau pats saprotu, ka bija krājies. Tas džeks nebija vainīgs, es to absolūti nožēloju. Kas ir svarīgākais visā šajā šarmantajā stāstā  – ar iesaistītajiem cilvēkiem viss ir izrunāts, viss ir saprasts, paspiestas rokas, esam draudzīgi atvadījušies. Palikušas emocionālās putas un katra cilvēka, kurš par to vispār kaut mazliet domāja, viedoklis. Un viss,” norāda Dzelzītis.

“Nu ko man teikt – pilnīgi stulbi bija uzbrukt čalim, kurš vispār man neko nebija nodarījis. Es to šausmīgi nožēloju joprojām. Tā nedrīkst. Es nedrīkstēju tā rīkoties. Bet… sievietei es nesitu,” žurnālam par notikušo stāsta Dzelzītis, kam notikušais nemaz nav bijis pārsteigums – agrāk vai vēlāk, bet kam tādam būtu bijis jānotiek.

“Tā ir tāda mana iekšējā lieta, par ko man likās, ka faktiski esmu ticis no tās vaļā, – iepriekšējo gadu samilzums, nosauksim to tā. Katram ir lūzieni dzīvē. Nezinu nevienu, kuram nav bijis, ka tā kritiskā masa kaut kad lūst. Tu turies, darbs tevi tur virs ūdens, arī gribasspēks, apņemšanās un mērķtiecība visu laiku tur, bet tu jau jūti to bezdibeni apakšā, kas nav aizklāts ciet. Tas seko. Un alkohols manā gadījumā pavēra to Pandoras lādes vāku atkal vaļā. Secinājums ir tieši tik vienkāršs: atpūties no ierastā darba ritma un nedzer!” izdevumam izteicies aktieris.

Vaicāts, ko darīs bez teātra, Dzelzītis norāda: “Es esmu ļoti praktisks cilvēks. Savu dzīvi tādā bāzītē esmu nodrošinājis, par to stresa vispār nav. Ja tāds klusuma periods ir, paņem no tā to, ko tas tev piedāvā. Izdari secinājumus, mācies. Es atsāku lasīt grāmatas, par ko esmu ļoti priecīgs. Domāju pie sevis – kad vispār pēdējoreiz biju kādu grāmatu izlasījis? Tagad feini – tāda harmoniska, mierīga dzīve. Divdesmit pieci gadi tādā non-stop režīmā…. Paskatos atpakaļ – tie 25 gadi ir nostrādāti kā pie virpas, no zvana līdz zvanam. Nu, un tagad 25 gadus vēl kaut ko varēšu darīt.”

Dailes teātra direktors Juris Žagars, jautāts, vai Dzelzītis varētu atgriezties štatā, izdevumam “Privātā Dzīve” atbild: “Dzelzītis publiskajā telpā ir paudis, ka viņam vajadzīgs restarts, rehabilitācija… Viņam vajagot izvērtēt un pārvērtēt pašam sevi. Ja viņš to izdarīs, pēc gada vai diviem vēlēsies atgriezties teātrī un ja kolektīvs to akceptēs un pieņems, es tam neredzu nekādus šķēršļus. Cilvēks jau nav izdarījis nekādu nāves grēku. Viņš ir savā dzīvē izdarījis kļūdu, ko apzinās un dziļi nožēlo, līdz ar to – kāpēc lai viņš kādreiz neatgrieztos uz teātra skatuves.”

Lasiet arī:

Veselības ministra dzīvesbiedre Linda Abu Meri startēs politikā

Okultas darbības un dzimuma maiņa – vecāki pauž šoku un ceļ trauksmi  par skolās izmantojamu grāmatu

Attiecību atjaunošana un nopelnu atzīšana – Austrumu horoskops februārim