Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja/Flickr

“Rail Baltica” projekts Latvijā – tas nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% projekta finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina: līdz šim īstenojot ”Rail Baltica” Latvijā – būvējot starptautisko staciju Rīgas centrā un Rīgas lidostā – investīcijas sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā vēl pirms dzelzceļa pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā. Projekts rada lielu skaitu jaunu darbavietu, visvairāk nodarbinot vietējos speciālistus, nodrošina Latvijas piegādātāju iesaisti un sniedz arī tūlītēju pienesumu Latvijas ekonomikai, apgalvo projekta nacionālais ieviesējs Latvijā “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

“Rail Baltica” izbūves darbos abās starptautiskajās stacijās (Rīgas Centrālajā mezglā un Rīgas lidostā) būvuzņēmumi kopš būvniecības uzsākšanas pēdējo piecu gadu laikā kopā ar starptautiskajiem partneriem ir nodarbinājuši ap 4000 darbinieku, no kuriem 90% sastāda vietējais darba spēks. Līdz šim no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) abu staciju būvniecībā ir apgūti ~ 347 miljoni eiro, no kuriem līdz 85% līdzfinansē Eiropas Savienība (ES).

Apkopojot līdz šim ieguldīto, ir veikts aprēķins par atdevi Latvijas valstij par katru ieguldīto miljons eiro ”Rail Baltica” izbūvē. Piemērs: “Rail Baltica” būvniecībā investējot vienu miljonu eiro, ES iegulda līdzfinansējumu līdz 850 000 eiro, savukārt Latvijas valsts – 150 000 eiro. Uz katru šādu ieguldījumu Latvijas valsts atgriež nodokļos Valsts kasē ~203 000 eiro, tādējādi nodrošinot par ~53 000 eiro lielākas summas atgriešanu nekā sākotnēji ieguldīts, līdz ar to budžeta ienākumi ir lielāki par izdevumiem. Ienākošo summu veido uzņēmuma ienākumu nodoklis (gan ģenerāluzņēmēja, gan apakšuzņēmēju), gan PVN ieguvums valstij no lokāli iegūtiem būvmateriāliem, darbaspēka nodokļi un ārvalstu speciālistu pārcelšanās ekonomiskais pienesums (mājokļu īre, bērnu izglītības iestāžu apmaksa u.c.)

Piemēram, ”Rail Baltica” stacijas un infastruktūras izbūves darbos Rīgas lidostā līdz šim iesaistīti 162 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa – 154 – ir vietējie uzņēmumi. Laika posmā no 2021.gada kopumā nodarbināti 2005 darbinieki (t.sk. būvnieki, administrācija, projekta vadība un uzraudzība), no tiem 90% ir bijuši vietējie darbinieki un vien 201 – ārzemju darbaspēks.

Savukārt ”Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla izbūvē kopš 2021.gada piedalījušies līdz pat 1700 darbinieku, vidēji ap 1300 cilvēku gadā. No tiem Latvijas apakšuzņēmēji nodrošināja ap 1100 cilvēku jeb 85% no visiem būvdarbos iesaistītajiem. Šajos gados Centrālā mezgla būvdarbos piedalījušies vidēji 127 apakšuzņēmēji, no tiem teju 90% bija Latvijas valsts uzņēmumi. Turklāt “Deutsche Bahn Engineering & Consulting” un “Egis-Deutche Bahn”, kas nodibinājuši pārstāvniecības Latvijā un veic visus nepieciešamos maksājumus tepat, piedalās Rīgas Centrālās stacijas pārbūves tehniskā projekta izstrādē un būvdarbu uzraudzībā. Šiem darbiem Latvijā nodarbina 16 cilvēkus, no kuriem desmit ir ārvalstnieki (no Francijas, Vācijas, Zviedrijas un Serbijas), kā arī vairāki apakšuzņēmēji juridiskajā un inženierkonsultāciju jomā, kopumā iesaistot daudz vairāk cilvēku.

Apkopojot trijos gados (2021. -2023. g.) nomaksātos nodokļus Latvijā, ko veicis “RB Rail” AS, “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, starptautisko staciju būvnieki “Bererix” un “B.S.L. Infra”, kā arī Itālijā dibinātais projektēšanas uzņēmums “Sintagma Srl.”, redzams, ka valsts budžetu papildinājis kopumā 29.21 miljons eiro (informācija no Valsts ieņēmuma dienesta (VID), samaksāto administrēto nodokļu kopsumma).

Jau pavisam drīz uzsākot ”Rail Baltica” pamattrases būvdarbus Latvijā, kas ir lielākā infrastruktūras izbūve Latvijā (FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro), ar prioritāro – virzienā uz Lietuvu – posmu, un ņemot vērā paredzamo darbu vērienu, ir skaidrs, ka galvenajos būvdarbos arī būs plaši iesaistīti vietējie būvuzņēmumi. Tāpat tiks attīstīta sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, piesaistot studentus, kuriem tā būs unikāla iespēja gūt pieredzi Eiropas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projektā. Vietējo būvnieku kompetenci varēs izmantot arī tehnoloģiskos risinājumos, būvmateriālu ražošanā, piegādēs u.c. jomās. Ir veikta izpēte, kas apliecina: piemēram, beramo materiālu resursi Latvijā ir pietiekami, lai sadarbotos ar vietējiem piegādātājiem, kas būtiski saīsina piegādes attālumus, un arī mūsu komersantiem ir iespējams ražot atsevišķus konstruktīvos elementus un dzelzceļa komponentes, piemēram, gatavās betona konstrukcijas un elementus, gulšņus, caurteku, tiltu un viaduktu elementus, elektrifikācijas komponentes un cauruļu un kabeļu izstrādājumus u.t.t. Tas radīs pietiekami lielu potenciālu vietējām ekonomikām – vietējiem uzņēmējiem, kuri spēs nodrošināt šos pakalpojumus un materiālu piegādes, apgalvo projekta ieviesēji.

Kā zināms, pamattrases būvdarbi prioritārajā – dienvidu – posmā kopumā ietver teritorijas sagatavošanu, uzbēruma izbūvi, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvniecību, inženiertīklu pārvietošanu, sliežu ceļu un citas saistītās infrastruktūras izbūvi aptuveni 230 km garumā. Tiek paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 175 inženiertehniskās struktūras, 11 dzīvnieku pārejas, 42 viadukti, 81 ceļa tilti un 32 dzelzceļa pārvadi, jāizveido uzbērumi 12 miljonu m3 apmērā, kā arī jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnas.

“Rail Baltica” īstenošanā Latvijā kopumā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un 20 starptautiskie uzņēmumi no vairāk nekā 30 valstīm.

Projekta tiešo kapitālieguldījumu pakāpeniska apgūšana, ko ES līdzfinansē līdz 85% apmērā, ievērojami veicinās vietējās būvniecības, būvprojektēšanas un saistītās pakalpojumu nozares. Papildu ieguldījumu dod ar ”Rail Baltica” saistītā attīstība, piemēram, pilsētu nekustamā īpašuma, reģionālās infrastruktūras, loģistikas un rūpnieciskās darbības jomā. Arī citu infrastruktūru un sistēmu attīstībai ”Rail Baltica” var sniegt jaunu sparu, piemēram, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju, 5G, enerģētikas un aizsardzības jomā.

Lasiet arī: 

Kurš meklēs, tas atradīs – astroloģiskā prognoze februārim

«Ir tā, kā ir,» – bijušais Saeimas deputāts Riekstiņš atklāj, cik saņem par karošanu Ukrainā

Latvijas arodbiedrības mudina politiķus pēc iespējas ātrāk samazināt darba stundu skaitu nedēļā

No salauztas gultas līdz lauztiem kauliem – Latvijas pāru negadījumi guļamistabā

Timmas lieta Krievijā nodota papildizmeklēšanai; aizdomās tur Sedokovu

Režisors Zilbalodis atklāj Straumes kaķīša vārdu

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem