Foto: Pexels/hevanon Photography

Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 685 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 149 eiro jeb 9,7%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,38 eiro jeb par 12,1%.

 Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 221 eiro jeb 72,4% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,0%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,6%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gadā bija 1 357 eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu (1 225 eiro), tā pieauga par 10,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 996 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,0%.

Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieaudzis straujāk

Aizvadītajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,2% un 8,7%. Vislielākā ietekme uz atalgojuma pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbvietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 742 eiro) bija par 76 eiro lielāka nekā privātajā (1 666 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 689 eiro jeb par 12,4%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, valstī kopumā pieauga par 8,1% jeb 1 110,4 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 10,8 tūkst. jeb 1,4%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītībā – par 17,0%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 14,3% (straujāk darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē) un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,7%.

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

Pērn vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 851 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 733 eiro), zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (2 124 eiro), enerģētikas (2 122 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības (1 975 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 877 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 758 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 687 eiro).

Vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 107 eiro par pilnas slodzes darbu.

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (11,9%), Vidzemē (10,8%) un Zemgalē (10,5%).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 869 eiro) un Rīgas reģionā (1 849 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 212 eiro), kas ir par 35,2% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur tā pieaugusi par 1,4 procentpunktiem, bet lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,3 procentpunkti).

Pērnā gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 744 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3%, kas bija zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2024. gada ceturkšņiem.

Pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 7,9%.

Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,4%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 2,9%, privātajā – 2,1%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,5%.

Vidējā neto darba samaksa 2024. gada 4. ceturksnī bija 1 259 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,3%.

 Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gadā bija 11,38 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1% (2023. gadā – 10,14 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 12,76 līdz 14,33 eiro jeb par 12,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 8,3% un nostrādāto stundu samazinājums par 3,6% gada laikā.

Lasiet arī: 

Krāpnieki izsūta administratīvos sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē, brīdina CSDD

Latvijā strauji pieaug saslimstība ar gripu; ir mirušie

Hokejists Kaspars Daugaviņš kļuvis par studentu

FOTO | Vēlēdamies izbaudīt pasākumu, kuldīdznieks jaunā Lidl atvēršanu gaida deviņas stundas

Straume līdzās Holivudas grandiem – Šrekam, Karalim Lauvam un citiem Oskara nominantiem

«Nekad neuzzināšu, kas nospieda viņas sirsniņu,» – režisors Zviedris par meitas zaudēšanu