Publicitātes foto/Kolāža

Šā gada 2. martā notiks jau 97. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija, taču labākajām animācijas filmām prestižā godalga tiks piešķirta tikai 23. reizi, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

“Oskara” nominācijas izcilākajiem animācijas žanra darbiem piešķīra arī pirms tam, taču parasti pretendentu uz labākās animācijas filmas godu nebija pietiekoši daudz, lai tos izdalītu atsevišķā kategorijā.

Vēsturiski visvairāk nominācijas saņēma tieši “Disney” filmu studijas ražojumi. Piemēram, “Snow White and the Seven Dwarfs” (“Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”) 1938. gadā ieguva nomināciju par labāko mūziku, bet nākamajā gadā Volts Disnejs (1901–1966) par šo pašu filmu saņēma goda “Oskaru”. Tas bija kas unikāls, jo leģendārajam animatoram 1930. gadu bērnu filmu zvaigzne Šērlija Templa (1928–2014) pasniedza nevis tikai vienu pilnizmēra statueti, bet vēl papildu septiņas tās miniatūras.

Dažas filmas, piemēram, Roberta Zemeka “Who Framed Roger Rabbit” (“Kurš iegāza trusīti Rodžeru?”) 1989. gadā un Džona Lasetera “Toy Story” (“Rotaļlietu stāsts”) 1996. gadā, saņēma “Oskara” specbalvas.

20. gadsimtā tikai viena animētā filma, “Disney” studijas “Beauty and the Beast” (“Skaistule un briesmonis”), tika nominēta kā gada labākā filma, taču 1991. gada svinīgajā ceremonijā tā piekāpās Kevina Kostnera vesternam “Dances with Wolves” (“Dejas ar vilkiem”).

Pirmo reizi atsevišķu kategoriju “Labākā animācijas filma” ieviesa tikai šajā gadsimtā, 2002. gadā, un balvas tika sadalītas starp 2001. gadā tapušajiem darbiem. Pirmo “Oskaru” šajā kategorijā izpelnījās “Shrek” (“Šreks”).

Cits “Disney” meistardarbs, animācijas filma “Karalis Lauva” (“The Lion King”), kas uz ekrāniem tika pirmizrādīts 1994. gadā, 67. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā saņēma divas “Oskara” godalgas par Hansa Cimmera oriģinālmūziku un Eltona Džona dziesmu “Can You Feel the Love Tonight”.

Līdz 2003. gadam “Karalis Lauva” turēja visu laiku ienesīgākās animācijas filmas titulu, līdz 2003. gadā to apsteidza “Finding Nemo” (“Meklējot Nemo”). Starp citu, filma par atraktīvo zivtiņu tajā pašā gadā saņēma arī “Oskaru” kā labākā animācijas filma.

Visgodalgotākā animācijas filmu studija ir… 

…“Pixar”! 1986. gadā “Apple” vadītājs Stīvs Džobss atpirka “Lucasfilm” kompāniju no “Zvaigžņu karu” režisora Džordža Lūkasa par 10 miljoniem ASV dolāru (ap 9,53 miljoniem eiro) un deva tai nosaukumu “Pixar”. Lūkass savu studiju bija dibinājis 1971. gadā.  Savukārt 2006. gadā “Pixar” par iespaidīgiem 7,4 miljardiem ASV dolāru (teju 7,1 miljardu eiro) iegādājās kompānija “Walt Disney Pictures”.

“Pixar” studijas darbi 19 (!) no 23 reizēm, kad balvas pasniegtas šajā kategorijā, ir bijuši izvirzīti labākajai animācijas filmai un 11 reizes ir saņēmuši kāroto zelta statueti. Animācijas studijas novērtētākās filmas ir “Finding Nemo” (“Meklējot Nemo”), “The Incredibles” (“Lieliskie”), “Cars” (“Vāģi”),  “Toy Story” (“Rotaļlietu stāsts”) 3. un 4. daļa, “Ratatouille” (“Gardēdis”), “WALL-E” (“VALL-E”), “Up” (“Augšup”), “Brave” (“Drošsirde”), “Coco” (“Koko noslēpums”) un “Soul” (“Dvēsele”).

Šogad uz “Oskaru” vienā kategorijā ar latviešu režisora Ginta Zilbaloža “Straumi” pretendē “Pixar” filma “Inside Out 2” (“Prāta spēles 2”).

Kā tad ir ar “Disney”?

“Disney” filmu studijas darbi kopš 2002. gada 13 reizes tikuši nominēti labākās animācijas filmas balvai un ir ieguvuši četrus “Oskarus”. Titulētās “Disney” filmas ir “Frozen” (“Ledus sirds”), “Big Hero 6” (“Lielais 6”), “Zootopia” (“Zootropole”) un “Encanto” (“Enkanto”).

Jāpiebilst, ka studijas “tēvs” Volts Disnejs savā mūžā ir saņēmis 26 “Oskara” statuetes un joprojām ir visvairāk apbalvotais cilvēks balvas pastāvēšanas vēsturē. Disneja producētās filmas kopā saņēmušas 22 Amerikas Kinoakadēmijas balvas, no tām 12 par labāko animācijas īsfilmu. Bez tam Disnejs saņēmis trīs goda “Oskarus” un vienu Ērvinga Tālberga memoriālo balvu, kuru arī pasniedz “Oskara” ceremonijā par izciliem sasniegumiem kino industrijā.

Savukārt studijas “DreamWorks Animation” darbi tikuši nominēti 15 reizes un ir ieguvuši divas “Oskara” balvas: pašu pirmo par “Shrek” (“Šreks”) un otru par “Wallace & Gromit: The Curse of the Were-Rabbit” (“Volless un Gromits: Vilkatruša lāsts”). Par pēdējo filmu studija dala “Oskaru” ar “Sony Pictures Animation”.

Šekspīra un Bībeles iedvesmotais “Karalis Lauva”

Viena no visu laiku slavenākajām animācijas filmām, kuras režisori ir Rodžers Allers un Robs Minkofs, pirmizrādi piedzīvoja 1994. gada 15. jūnijā. Tolaik vēl neeksistēja atsevišķa kategorija šā žanra darbiem, tā vietā “Karalis Lauva” tika nominēts kategorijās “Labākā oriģinālmūzika” un trīs “Labākās oriģināldziesmas” un ieguva divus “Oskarus” par mūziku un dziesmu “Can You Feel the Love Tonight”.

Jāpiebilst, ka, lai gan tā ir galvenokārt bērniem domāta animācijas filma, tās veidotāji ir ietekmējušies no Bībeles stāstiem un Viljama Šekspīra lugas “Hamlets”.

Šī “Walt Disney Animated Classics” 32. filma kļuva par ienesīgāko 1994. gada kinodarbu, nopelnot studijai 763,5 miljonus ASV dolāru (ap 726,5 miljoniem eiro). Šobrīd tās ieņēmumi jau tuvojas miljardam. To, ka “Karalis Lauva” nav zaudējis savu aktualitāti, pierāda gan fakts, ka 2011. gadā tika izdota filmas 3D versija, gan arī tas, ka 2019. gadā iznāca tās fotoreālistiskā datoranimācijas versija ar tādu pašu nosaukumu.

Brodvejā un citos teātros ar panākumiem tiek demonstrēts arī pēc animācijas filmas motīviem tapušais mūzikls. 2024. gadā ar īpašu koncertu Losandželosā tika svinēta “Karaļa Lauvas” 30. jubileja. Tajā tika izpildīta gan “Circle of Life”, gan “Can You Feel the Love Tonight”, gan citi nu jau par klasiku kļuvušie skaņdarbi.

Lasiet arī: 

Krāpnieki izsūta administratīvos sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē, brīdina CSDD

Latvijā strauji pieaug saslimstība ar gripu; ir mirušie

Hokejists Kaspars Daugaviņš kļuvis par studentu

FOTO | Vēlēdamies izbaudīt pasākumu, kuldīdznieks jaunā Lidl atvēršanu gaida deviņas stundas

FOTO | Infrastruktūras pārvaldītājs: Rail Baltica līnija Polijā jau darbojas

«Nekad neuzzināšu, kas nospieda viņas sirsniņu,» – režisors Zviedris par meitas zaudēšanu