Publicitātes foto

Komēdijās ir kaut kas maģisks – tajā brīdī, kad skatītāji smejas, viss pārējais kļūst otršķirīgs, taču aiz jautrajām sejām bieži vien slēpjas dziļas personiskās cīņas, kuras mūsu acīm aizēno spožās prožektoru gaismas, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Kulta seriāla “Draugi” (“Friends”) zvaigzne Metjū Perijs (1969–2023) bija un joprojām ir iemīļots visā pasaulē kā asprātīgais un sirsnīgais tēls Čandlers Bings. Taču realitātē viņa optimismu nomāca gadiem ilga cīņa ar smagu atkarību no alkohola un pretsāpju medikamentiem. Aktieris atzina, ka neatceroties pat veselu “Draugu” sēriju filmēšanu. Lai gan Perijs vairākkārt centās atgūties, atkarības radītās sekas viņu vajāja visu mūžu, līdz pirms nepilniem diviem gadiem viņš nomira narkotiskās vielas – ketamīna – pārdozēšanas dēļ.

Perijs, protams, nav vienīgais komiķis, kurš zaudējis cīņā ar depresiju un atkarību. Arī savulaik populārie komēdijžanra aktieri Džons Beluši (1949–1982), Kriss Fārlijs (1964–1997) un Gregs Giraldo (1965–2010) nomira no narkotiku pārdozēšanas. Savukārt vēl viens izcils amerikāņu komiķis Ričards Dženi (1957–2007) izdarīja pašnāvību, iešaujot sev sejā.

Izcilais britu komēdijžanra pārstāvis Kenets Viljamss (1926–1988) reiz teica, ka noteikti nesauktu sevi par laimīgu cilvēku: “Visi man pazīstamie komiķi ir bijuši dziļi depresīvi, pat maniakāli depresīvi… Viņi to visu mēģināja noslēpt, taču tā ir tikai fasāde.”

Skatītāju un kritiķu mīlulis, kurš pakārās

Viens no visu laiku izcilākajiem komiķiem Robins Viljamss (1951–2014) ar savu nenogurdināmo enerģiju un trakulīgo humoru iekaroja skatītāju sirdis visā pasaulē. Arī kritiķi novērtēja viņa talantu – par lomu 1997. gada filmā “Krietnais Vils Hantings” (“Good Will Hunting”) viņš saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais otrā plāna aktieris.

Savā karjerā viņš vēl trīs reizes ticis nominēts “Oskaram” kā labākais aktieris galvenajā lomā. Tāpat Viljamss ir divas reizes saņēmis “Emmy”, četras “Zelta globusa” balvas, kā arī daudzas citas godalgas.

Lai arī reti, bet Viljamss publiski tika paudis, ka visu mūžu cīnījies ar atkarībām, tostarp alkoholismu, un depresiju. Viņa preses pārstāvis pat apgalvoja, ka komiķis “cīnījās ar smagu depresiju”. Viņam bija arī progresējoša, reta neiroloģiskā slimība – Levi ķermenīšu demence –, kas gan atklājās tikai pēc aktiera nāves. Dzīves laikā viņam tika diagnosticēta Parkinsona slimība, kurai ir līdzīgi simptomi.

Fiziskās un garīgās veselības problēmas galu galā noveda pie traģiska iznākuma – 2014. gada 11. augustā Viljamss izdarīja pašnāvību pakaroties.

Raidījumu vadītājs, kurš meklēja veidu, kā padarīt sev galu

Britu aktieris un televīzijas raidījumu vadītājs Stīvens Frajs kļuva pazīstams 1980. gados kā daļa no komiķu dueta ar savu universitātes biedru, vēlāko Doktora Hausa atveidotāju Hjū Loriju. Abi kopā radīja vairākus populārus raidījumus, tostarp “A Bit of Fry and Laurie”, “Jeeves and Wooster” un citus. Papildus aktiermākslai Frajs ir veiksmīgs rakstnieks un līdz šim brīdim jau publicējis vairākas autobiogrāfijas un romānus.

Viņam ir diagnosticēti bipolārie traucējumi, un 2006. gadā Frajs prezentēja dokumentālo filmu “Stīvens Frajs: Maniakāli depresīva cilvēka slepenā dzīve” (“Stephen Fry: The Secret Life of the Manic Depressive”), cerot pārkāpt tabu, kas saistīts ar garīgo veselību. Šis darbs viņam atnesa televīzijas balvu “Emmy” kategorijā “Labākā dokumentālā filma”.

Frajs arī neslēpj, ka 2012. gadā mēģinājis padarīt sev galu: “Es iegāju savā garāžā, aizvēru durvis, aizklāju tās ar līdzi paņemto segu un iekāpu mašīnā. Es tur nosēdēju, manuprāt, vismaz divas stundas ar roku uz aizdedzes atslēgas. Tas, ziniet, bija pašnāvības mēģinājums, nevis vienkārši sauciens pēc palīdzības.”

Viņš arī stāstīja, ka daudzkārt, vadot populāro televīzijas spēli “QI”, ārēji izskatījies priecīgs un laimīgs, taču pie sevis domājis, ka vēlas nomirt.

Džims Kerijs “izvilka” sevi no depresijas

Džims Kerijs ir viens no atpazīstamākajiem Holivudas aktieriem, kurš guvis slavu ar spilgtām lomām dažnedažādās komēdijās. Viņa aktierspēle allaž piesaistījusi skatītāju uzmanību ar ekspresīvu mīmiku, enerģisku ķermeņa valodu un izcilu improvizācijas prasmi.

Tomēr izrādās, ka Kerija humors radies no izmisuma – viņš uzauga kopā ar allaž slimu māti, kurai bija izveidojusies atkarība no pretsāpju medikamentiem, un tēvu bezdarbnieku. Bērnībā, lai tiktu galā ar stresu, viņš esot stundām sēdējis savā istabā un spoguļa priekšā veidojis smieklīgas sejas izteiksmes, tā attīstot talantu, kas vēlāk viņam atnesa pasaules slavu. Lai palīdzētu ģimenei savilkt galus kopā, Kerijs pameta vidusskolu un sāka strādāt pilnas slodzes darbu.

Aktieris arī ir vairākkārt atklāti runājis par savu cīņu ar depresiju, kas viņu pavadījusi teju visu dzīvi. Kerijs atzina, ka, lai gan agrāk lietojis antidepresantus, viņš meklējis arī citus ceļus, kā rast līdzsvaru un iekšējo mieru. Zāles viņam palīdzēja, taču viņš saprata, ka nevar lietot tās bezgalīgi, tāpēc Kerijs pievērsās meditācijai, gleznošanai un garīgajai izaugsmei, cenšoties atrast harmoniju ar apkārtējo pasauli.

Viņa pieredze ar depresiju ietekmējusi arī viņa vēlākos darbus. Aktieris bieži atveido sarežģītus, emocionāli ievainojamus varoņus, apliecinādams sevi ne tikai kā izcilu komiķi, bet arī kā dziļu un daudzpusīgu aktieri, kurš spēj atklāt cilvēka psiholoģijas smalkākās nianses.

Komiķi toreiz un tagad

Kriss Fārlijs (1964–1997) bija viens no kulta komēdijraidījuma “Saturday Night Live” zvaigznēm, taču aiz smiekliem un jautrajiem skečiem slēpās bīstami ieradumi. Viņš cīnījās ar atkarībām un pašvērtējuma problēmām, kas diemžēl beidzās letāli. 33 gadu vecumā Fārlijs aizgāja no dzīves, pierādot, ka slava un talants nepaglābj no pašiznīcība.

Tomēr laiki mainās un mūsdienu aktieri nevairās atzīt, ka viņiem ir problēmas ar mentālo veselību. Piemēram, viens no “Saturday Night Live” jaunās paaudzes populārākajiem komiķiem Pīts Deividsons, kuram diagnosticēti robežstāvokļa personības traucējumi, bieži runā par depresiju un pašnāvnieciskām domām.

Kopš bērnības Deividsons ir ārstējies gan stacionārās ārstniecības iestādēs, gan ambulatori, tomēr pagāja daudzi gadi, līdz viņam tika noteikta pareizā diagnoze. Jāpiebilst, ka aktiera tēvs bija ugunsdzēsējs, kurš gāja bojā, glābjot cilvēkus pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā.

Traģiskais tēva zaudējums kļuva par smagu traumu, un Deividsons, kuram tobrīd bija tikai deviņi gadi, burtiski sāka raut sev matus no galvas, līdz tā palika pilnīgi plika. Skolā viņam bija uzvedības problēmas, bet pusaudža vecumā viņš sāka lietot narkotikas.

Šobrīd Deividsons turpina veiksmīgu karjeru komēdijas žanrā, piedaloties stāvkomēdijas izrādēs un filmās, kā arī līdz 2024. gadam vadīja pats savu šovu “Bupkis”, kurā pastarpināti attēloja savas reālās dzīves notikumus. Viņš uzsver, kā terapija un humors palīdzējis viņam ārstēt mentālās kaites.

Arī sievietes-komiķes cieš no garīgās veselības problēmām

Amerikāņu aktrise un producente Vitnija Kamingsa, kura kļuva slavena ar savu komēdijseriālu “Whitney” un kā viena no populārā seriāla “2 Broke Girls” veidotājām, ir atklāti runājusi par savu cīņu ar trauksmi un ēšanas traucējumiem. Lai gan viņa ir viena no veiksmīgākajām sieviešu komiķēm, Kamingsas ceļš uz panākumiem bija emocionāliem kritumiem un pašapziņas problēmām pilns.

Arī cita aktrise, Sāra Silvermane, jau kopš bērnības cīnās ar smagu depresiju. Viņa ir atzinusi, ka ilgstoši lietojusi antidepresantus un bērnībā pat mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Lai gan viņas humors ir skarbs un nereti provocējošs, viņa ir viena no tām komiķēm, kas atklāti runā par garīgās veselības nozīmi.

Holivudas aktrise, “Pilnīga skaistule” (“I Feel Pretty”) zvaigzne, pasaulslavenā komiķe Eimija Šūmere ir atklāti runājusi par cīņu ar trauksmi un trihotilomāniju – uzmācīgu tieksmi izgriezt vai izraut sev matus. Bērnībā viņa par to ļoti kaunējās un turēja noslēpumā. Šūmere saviem “Instagram” sekotājiem jautāja, vai arī viņi ir piedzīvojuši mentālās veselības traucējumus, un dalījās savos izaicinājumos, lai mazinātu aizspriedumus, kas saistīti ar garīgās veselības problēmām, un mudināt citus meklēt palīdzību.

Bieži tiek uzsvērts smieklu un komēdijas dziedinošais spēks, taču daudzi no mums aizmirst, ka aiz katras smaidošās sejas var slēpties stāsts, kuru vēl nezinām. Dažreiz smaids ir pašaizsardzības līdzeklis, lai noslēptu bailes, dusmas vai skumjas. Tāpēc būsim iecietīgi viens pret otru!

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija, vai ir pašnāvnieciskas domas, zvaniet uz krīzes centra “Skalbes” diennakts uzticības tālruņiem 67222922 vai 27722292, Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 vai Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Lasiet arī:

FOTO | Galvenais – bez stresa! Kā cālis izaug par vistu 3,9 miljonus eiro vērtajā Balticovo jaunputnu novietnē

No skarbajiem deviņdesmitajiem līdz skolu reformai – latviešu psihoterapeits uzraksta stāstu un dzejoļu grāmatu

«Sajūta, it kā atgrieztos pamatskolā,» – pazīstama mūziķa meita piedalās un viļas attiecību šovā

VIDEO | «Es nevēlos tā dzīvot!» – mēģinājums izlīgt Kambalām izvēršas jaunā pārmetumu apmaiņā

Bokseris Kristaps Zutis un viņa mīļotā Elīna Pakalne gaida pirmdzimto

Animācijas filmas Straume augstākie apbalvojumi būs aplūkojami reģionos