Foto: Rīta kafija

Gaujas nacionālajā parkā netālu no Siguldas ieplānota vērienīga būvniecība. Tur taps sporta komplekss, un tādēļ nolemts izcirst simtgadīgu priežu mežu. Aizliegt būvniecību īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā nevar ne pašvaldības noteikumi, ne arī likums. Visdrīzākajā laikā Siguldas būvvalde lems par būvatļaujas izsniegšanu uzņēmējam, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Nav šaubu par to, ka Gaujas nacionālais parks ir saudzējama dabas vērtība,  tomēr likums ļauj to pa gabaliņam vien izzāģēt un apbūvēt. Šeit, mežā, jau  drīzumā varētu stiepties kilometru gara kartinga trase.

Piecu hektāru plašo mežu Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā pagājušajā gadā par 150 tūkstošiem iegādājās uzņēmums “Vidzeme Lauks”. Tam  pieder arī zeme apkārt un smilšu karjers. Līdz Siguldas centram no šīs vietas ir pieci kilometri. Uzņēmums plāno mežu izcirst, jo vēlas te uzbūvēt kartinga trasi, ēkas un autostāvvietas, vēsta raidījums.

Plānotie darbi apdraud ne tikai mežu, bet atņems arī piebraucamo ceļu vairākām kaimiņmājām, jo tas nav ierakstīts zemesgrāmatā kā servitūts.

Šī nav pirmā reize, kad uzņēmums mēģina iegūt būvatļauju trases būvniecībai.  Pirmais mēģinājums bija aizvadītā gada martā — divus mēnešus pēc zemesgabala  iegādes. Tad būvvalde atteica, jo uzņēmums nesniedza ne sertificēta speciālista  pārskatu par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem teritorijā, ne arī sertificēta  ceļu projektētāja paskaidrojuma rakstu. Dokumentācijā trūka informācijas arī par  kartingu trases specifiku — piemēram, trokšņu aprēķina, paredzēto kartingu veidu un uzglabāšanu.

Sarūpējot šos dokumentus, tagad uzņēmums kartinga trases projektu nosaucis par  sporta un atpūtas kompleksu. Tas paredz trases darbu arī ārpus sezonas — ziemā  atpūtnieki trasi varēs izmantot distanču slēpošanai un biatlonam.

Publiskās apspriešanas laikā saņemtās iebildes pašvaldība iekļāva pārskatā un tās vērtē būvvalde.

Jau pagājušajā gadā uzņēmums saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides  dienesta un Valsts meža dienesta pozitīvus atzinumus, kas iecerei deva zaļo  gaismu. Tajos teikts, ka mežā nav īpaši aizsargājamu biotopu vai sugu.  Tagad būvvaldei vēlreiz jālemj par būvatļauju, izvērtējot ekspertu atzinumus un kaimiņu iebildes.  Pašvaldības teritorijas plānojums ļauj šajā vietā būvēt sporta un atpūtas kompleksu.  Te nav iezīmēti publiski pieejami skatu punkti vai ainaviski vērtīgas teritorijas, kas būtu jāsargā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka lai arī  teritorija ir īpaši aizsargājama, likums neaizliedz mežu te izcirst. Tas nav dabas  liegums un uz to attiecas mazāk ierobežojumu.

Uzņēmuma SIA “Vidzeme lauks” īpašniece ir Ilvija Liepiņa. Firmai Siguldā pieder izklaides centrs KLIK. Tas lepojas ar Baltijā vienīgo divu līmeņu iekštelpu elektrokartingu trasi. Centra izveidē 2021. gadā ieguldīts gandrīz miljons eiro. Par to pašvaldība piešķīra Liepiņiem gada investora balvu.  Centrs strādā ar apmēram 200 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem, gadā apgrozot ne vairāk par trim tūkstošiem eiro.

Liepiņas uzņēmums nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par meža izciršanas  plāniem.

Dabas aizsardzības eksperti kritiski raugās uz noteikumiem, kam būtu jāpsargā  īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un tur mītošās sugas. Viņiem ir bažas, ka esošais regulējums ļauj pa gabaliņam vien nacionālo parku izcirst.

“Mēs esam šobrīd jau vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā pēc dabas  aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Tad skaidrs, ka katra tā kailcirte, kas ir  aizsargājamā teritorijā, vai vēl tālāk — ka mēs vēl transofrmējam zemes kā  šajā gadījumā, tas nozīmē, ka mēs vēl kaut kādā līmenī pazeminam šīs aizsargājamās teritorijas vērtību. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka nu  mēs atteiksimies no viena hektāra vai diviem, nu tā ļoti vienkārši. Tam jābūt  ir ļoti, ļoti dziļi pamatotam un argumentētam,” norāda Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda: “Tas, ko mēs redzam no sugu aizsardzības plāniem, kas ir izgājuši cauri  gan Dabas aizsardzības pārvaldes filtram, gan tobrīd Vides aizsardzības un  reģionālās attīstības ministrijas apstiprināti, tad šī teritorija pārklājas ar prioritāri aizsargājamām teritorijām divām apdraudētām un īpaši  aizsargājamām putnu sugām — ūpim un trīspirkstu dzenim. Un šīs te  prioritāri aizsargājamās teritorijas ir identificētas uz pietiekami lielu datu  apjomu, tātad pēc vides parametriem mēs nosakām Latvijā, kur tādas ir. Runājot vispārīgi, patiesībā ir jārunā ne tikai par Gaujas nacionālo parku, kopumā Latvijā diemžēl ir tā, ka tas, ka kāda teritorija ir  aizsargājama, nenozīmē, ka viņa tiešām ir reāli aizsargāta.”

Būvvaldei nebūs viegli pieņemt lēmumu, jo no vienas puses svaru kausos ir simtgadīgs mežs un pamatoti kaimiņu iebildumi, no otras – uzņēmējdarbība, kas ir tik svarīga ekonomikai, norāda raidījums.

Lasiet arī:

Latviete iegūst Kannu festivāla Grand Prix, pārrakstot Latvijas sasniegumu vēsturi

Šovu Koru kari pametis vēl viens koris

Nedēļas horoskops: 28.marts – 3.aprīlis

Pieciem ar E.coli inficētajiem bērniem radušās nopietnas komplikācijas

Grandiozas uzvaras un liktenīgas tikšanās – Austrumu horoskops aprīlim

Menstruāciju atvaļinājums – vāc parakstus par divu apmaksātu brīvdienu ieviešanu īpašajās dienās