Publicitātes foto

HBO oriģinālfilma “Debesis virs Zenicas” (The Sky Above Zenica), kuru režisējis Nanna Frank Müller (Dānija) un Zlatko Prandjić (Bosnija un Hercegovina) duets, piedzīvos savu Latvijas pirmizrādi 4. aprīlī HBO platformā “Go3” televīzijā, “LMT Viedtelevīzijā” un “Tet TV+” izklaides platformās. Uz patiesiem stāstiem balstītā dokumentālā filma ar “Dāvids pret Goliātu” sižetu sniedz balsi un redzamību kopienas cīņai par tīra gaisa elpu – kopienas dzīvība burtiski ir atkarīga no rūpnīcas darbības, kas pieder starptautiskai korporācijai vienā no Bosnijas piesārņotākajām pilsētām.

Eiropas sirdī viena no piesārņotākajām pilsētām pasaulē vieno savus iedzīvotājus kopīgā cīņā par labāku nākotni. Tomēr nauda, ​​vara un politika izrādās tikpat toksisks ienaidnieks kā piesārņojums, kas apdraud viņu dzīvības. Vidēja lieluma Bosnijas pilsētā Zenicā bieži sastopamie vēža gadījumi, bērnu diabēts un elpceļu slimības ir kļuvušas par normu. Gaisa piesārņojums Bosnijā kopumā ir augsts, taču iedzīvotāji aizdomīgi vērtē milzīgo tērauda un koksa rūpnīcu, kas aizņem ceturtdaļu pilsētas un ir lielākais darba devējs šajā reģionā. Viņi vēlas, lai rūpnīcas emisijas tiktu kontrolētas, kā to paredz vides atļauja, taču tas nenotiek.

Vissmagāk skartajā apkaimē iedzīvotāji apvieno spēkus organizācijā “Eko forums”, lai pieprasītu izmaiņas un mērījumus un noskaidrotu, vai viņu aizdomas ir pamatotas. Tomēr, tāpat kā grieķu traģēdijā, interešu konflikts ir lielāks par visiem iesaistītajiem. Iedzīvotāji ir nobažījušies par savu veselību un iztiku, politiķiem ir jānodrošina darbavietas un jāpiesaista ārvalstu investīcijas, lai tiktu atkārtoti ievēlēti, un Eiropas Savienības Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) piešķir aizdevumus jaunai spēkstacijai, kas strādā ar koksa ķīmiskās rūpnīcas emisijām, kā arī aizdevumus jauniem veloceliņiem, lai Zenicu atzītu par zaļu pilsētu.

Septiņu gadu garumā (2017-2024) filma seko “Eko foruma” cīņai par datiem un atbildību. Caur iedzīvotāju acīm, kuri cieš no sekām, filma pievērš uzmanību tiem, kam nav balss, un atklāj sarežģītus mehānismus, kas kavē racionālus pasākumus un ilgtspējību gan šajā pilsētā, gan arī daudzviet citur pasaulē.

Dokumentālā filma “Debesis virs Zenicas” ir iekarojusi skatītāju sirdis un saņēmusi neskaitāmas balvas festivālos, tostarp īpašo balvu par vides apziņu Sarajevas kinofestivālā, galveno balvu Ji.hlava IDFF festivālā Čehijā, “Checkpoints” balvu BIFF festivālā Norvēģijā, skatītāju balvu “Free Zone” Belgradas filmu festivālā, kā arī daudzas citas atzinības.

Filmas režisori norāda: “Dzīvojot globalizētā pasaulē, kur nekas nav līdz galam nezināms, veselu kopienu likteņi joprojām ir aizmirsti vai vienkārši paslaucīti zem paklāja. Bosnijas pilsēta Zenica ir kļuvusi par tik aizmirstu vietu, kas ir aprakta zem toksiskā smoga segas. Mēs esam pāris, divi režisori, kas nāk no dažādām vidēm, ar divām balsīm, divām pieejām un vienu kopīgu skatījumu un interesi. Mēs nolēmām pārcelties uz Zenicu un septiņus gadus padarījām šo pilsētu par savām otrajām mājām, pastāvīgi atgriežoties, lai dokumentētu to cilvēku cīņu, kas dzīvo ar piesārņojuma sekām. Ar savu filmu mēs vēlamies dot balsi cilvēkiem, kuri to ir zaudējuši – daži no viņiem burtiski rīkles vēža dēļ, savukārt citi tādēļ, ka vienkārši neuzdrošinās runāt vai netiek sadzirdēti, kad to dara. Mēs ceram, ka Eiropas skatītāji apzinās savu kopīgo atbildību – ERAB tiek finansēta no Eiropas nodokļu maksātāju naudas, un kāds cits maksā šausmīgu cenu par lētu tēraudu, ko izmanto mūsu pašu valstīs.”

Bosnijas industriālā pilsēta Zenica atrodas ap milzīgu, 130 gadus vecu tērauda rūpnīcu, ko uzcēla Austroungārijas impērijas laikā. Kādreizējais sociālistiskās Dienvidslāvijas lepnums un 25 000 strādnieku līdzīpašums, tagad rūpnīca pieder vienam no pasaulē lielākajiem tērauda ražotājiem “ArcelorMittal”. Pilsētas identitāte joprojām ir balstīta uz tēraudu – tās futbola klubs ir nosaukts par Celik (tērauds), un teātris ir izgatavots no tērauda. Pēc Balkānu kara un sociālistiskās sistēmas sabrukuma nāca demokrātija kopā ar starptautiskajām investīcijām. “ArcelorMittal” pārņēma tērauda rūpnīcu. Milzīgais industriālais komplekss dominē ceturtdaļā no pilsētas, un, tāpat kā pūķis, izpūš melnus un oranžus dūmus dienu un nakti visu cauru gadu.

Tērauda ražošanai rūpnīcā tiek izmantots koksa dedzināšanas process. Šī procesa laikā kopā ar ķīmiskām vielām izdalās benzols, kas ir ārkārtīgi bīstams piesārņotājs. Papildus tam, ka benzols ir kancerogēns, tas var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas cilvēka DNS.

Zenicā vēža un bērnu diabēta gadījumi ir ārkārtīgi izplatīti, īpaši Tetovas apkaimē, kas atrodas blakus koksa ķīmiskajai rūpnīcai. Taču nav datu, kas atbalstītu vai atspēkotu iedzīvotāju aizdomas. Saskaņā ar vides atļauju rūpnīcai no 2010. gada bija jāveic nepārtraukts emisiju un gaisa kvalitātes monitorings, taču līdz 2022. gada martam mērījumi netika veikti. 2022. gada martā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgās “Eko Forum” kampaņas tika veikti mērījumi ap koksa ķīmisko rūpnīcu kopumā četras nedēļas, un tika publicēts ziņojums ar rezultātiem. Stundas maksimālā benzola koncentrācija pārsniedza drošās robežas līdz pat 255 reizēm.

Šo satraucošo datu rezultātā rūpnīcai atkal bija nepārtraukti jāuzrauga un jāmēra emisijas. Līdz 2024. gada februārim tas vēl nebija izdarīts. Neilgi pēc filmas pabeigšanas, 2024. gada martā, “ArcelorMittal” paziņoja par koksa ķīmiskās rūpnīcas slēgšanu.

Lasiet arī:

«Esmu brīvs kā puņķis lidojumā!» – pārtrūkušas Daugaviņa attiecības ar stipri jaunāku mīļoto

Svarīgu pārmaiņu mēneiss – ko katrai zodiaka zīmei gaidīt aprīlī

Izlozē Eurojackpot laimēts 115 miljonus eiro liels vinnests

VIDEO | «Nāksi pie manis par bābu?» – Venti sadusmo Magones reakcija uz viņa bildinājumu

VIDEO | «Tas dārgāks par māju Jūrmalā!» – Edvards Strazdiņš rada dziesmu par traktoru

«Pašlaik visa nasta ir uz Elīnas pleciem,» – bokseris Zutis atklāj, vai atbalsta mīļoto grūtniecībā