Publicitātes foto

Šonedēļ Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija paziņoja par nākamo svarīgo soli “Rail Baltica” būvniecībā Igaunijā. Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo ir parakstījis rīkojumu, kas apstiprina Pērnavas apriņķa posma maršruta plānu, tādējādi ļaujot sākt būvniecību reģionā, kur progress bija apstājies pēc tam, kad Igaunijas Augstākā tiesa 2020. gadā daļēji atcēla iepriekšējo plānu.

“”Rail Baltica” ir stratēģiski nozīmīgs infrastruktūras projekts gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam. Tas nodrošinās mūsdienīgu un videi draudzīgu transporta savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu, samazinās satiksmes intensitāti uz autoceļiem un veicinās reģiona ekonomisko attīstību. Vienlaikus tas kalpos arī kā būtisks atbalsts NATO austrumu flanga militārajai mobilitātei,” uzsvēra ministrs Keldo.

Būvniecības sagatavošanas darbi norit pilnā sparā, un šobrīd tiek noslēgti līgumi ar starptautiskiem būvniecības konsorcijiem. “Rail Baltic Estonia” izpilddirektors Anvars Salomets apstiprinājis, ka būvniecības līgumi teju visam Igaunijas pamattrases posmam tiks parakstīti līdz maijam ar mērķi līdz 2030. gadam uzsākt ātrgaitas vilcienu satiksmi starp Tallinu un Varšavu.

“RB Rail” AS izpilddirektors Marko Kivila, kura vadītais kopuzņēmums ir atbildīgs par “Rail Baltica” projekta vispārējo koordināciju, uzsvēra Igaunijas progresa nozīmi plašākā kontekstā: “Katrs nacionāla līmeņa lēmums ir solis pretī kopējā “Rail Baltica” dzelzceļa koridora izbūvei. Pērnavas apriņķa maršruta plāna apstiprināšana ir viens no pēdējiem posmiem, kas nepieciešams, lai būvniecība visā Igaunijas pamattrasē varētu notikt pilnā apmērā.”

Apstiprinātais plānojums paredz 350 metru plašu dzelzceļa koridoru. Tā ietvaros tiks izbūvēta 66 metrus plata dzelzceļa josla, kas tiks norobežota 35 metru platumā un ietvers visu nepieciešamo infrastruktūru – sliedes, elektrolīnijas, drenāžas sistēmas un apkalpes ceļus. Vietējiem iedzīvotājiem būs pieejamas jaunas mobilitātes iespējas, tostarp divas reģionālās stacijas Surju un Urissaare. Tāpat tiek plānots izbūvēt atbalsta ceļu tīklu, lai būvniecības un ekspluatācijas laikā nodrošinātu piekļuvi dzīvojamajām teritorijām, lauksaimniecības zemēm un mežiem.

Vides aizsardzība ir būtisks aspekts, kuram “Rail Baltica” projekta ieviešanā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Ekoloģiskās pārejas (ekodukti) un aizsardzības zonas nodrošinās dzīvotņu savienojamību un savvaļas dzīvnieku pārvietošanās iespējas, īpaši jutīgajās dabas teritorijās. Projektēšanas posmā tiks identificētas trokšņu samazināšanas zonas, lai aizsargātu gan iedzīvotājus, gan vidi. Papildus tiks ieviesti visaptveroši kompensācijas un ietekmes mazināšanas pasākumi, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp uz Luitemā teritoriju, kas veidota putnu sugu aizsardzībai, un tās medņu populāciju.

Lasiet arī:

«Vai pievienot čekus?» – Sedokova atbild uz Timmas radu pretenzijām par sportista mantām

VIDEO | Latvijā uzstāsies Semjons Sļepakovs, kurš reiz Putinam dziedājis, ka krievu tauta dzīvo sūdos

Skandalozās grāmatas Svētulis autors uzrakstījis romāna turpinājumu ar vīrišķīgām beigām

VIDEO | «Nāksi pie manis par bābu?» – Venti sadusmo Magones reakcija uz viņa bildinājumu

Latvijā izrādīs godalgotu dokumentālo filmu par vienu no piesārņotākajām pilsētām pasaulē  

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai