Foto: Pixabay/RitaE

Martā gada inflācija bija 3,3%, bet pret februāri cenas pieauga par 0,9%. Tātad gada inflācija ir samazinājusies, un februāris (kad cenas auga par 3,7%) visdrīzāk paliks augstākais punkts šogad. Taču gada vidējā inflācija zem 3% būtu ļoti liela veiksme, tā kā stipri nelabvēlīgi veidojas pakalpojumu cenu stāsts, to kāpums spītīgi turas 5-6% diapazonā jau kopš pērnā marta, jaunākos mazumtirdzniecības datus Latvijā komentē “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Jāuzsver, ka šobrīd visas prognozes par ekonomiku vēl lielākā mērā nekā parasti ir pieskaitāmas izklaides žanram, jo milzīgu nenoteiktību rada ASV tirdzniecības politika. Tai būs gan inflāciju samazinoši, gan palielinoši efekti. Tā sauktie tarifu kari samazinās ekonomisko aktivitāti pasaulē, tas ir cenu līmeni pazeminošs faktors, ar krītošu izejvielu cenu starpniecību un arī citādi. Ražotāji, kuri vairs nevarēs pārdot preces ASV, aktīvāk konkurēs par pircēju Eiropā. Savukārt vērtības ķēžu darbības traucēšanai būs cenas palielinošs efekts. Kopumā ietekme Eiropā varētu būt lejupvērsta jeb inflāciju samazinoša.

Tarifu paaugstināšanas ietekme uz inflāciju būtu grūti izvērtējama pat tad, ja mēs droši zinātu, kāda turpmāk būs ASV tirdzniecības politika un citu valstu pretreakcija. Taču šī politika pati par sevi ir milzīgs un tumšs nenoteiktības mākonis.

ASV jau ir signalizējušas par iespēju mainīt politiku attiecībā pret valstīm, kas sadarbojas līdzšinējo tirdzniecības attiecību pārvērtēšanā, dodot mājienu, ka pirmo grēku atlaidi varētu saņemt Japāna. Pienāk ziņas par šķelšanos Trampa administrācijā šajā jautājumā,” norāda Strautiņš.

Tarifu kariem jau ir bijusi nozīmīga ietekme uz izejvielu cenām. Naftas cenas ir stabilizējušās pie 64 dolāriem par barelu, tas ir zemākais līmenis kopš 2021.gada vidus. Arī dīzeļdegvielas cena eiro jau ir zemākā kopš 2021.gada beigām, tikmēr benzīna cena vēl ir apmēram tāda pati, kāda bija pērnā gada pēdējos četros mēnešos, tomēr te izpaužas arī sezonalitātes ietekme. Gāzes cena Eiropā (TTF indekss) ir samazinājusies līdz 36 eiro – 10.februārī tā bija sasniegusi 58 eiro, bet pēdējo 12 mēnešu vidējā cena ir 39 eiro. Kopējais izejvielu cenu indekss (S&P GSCI) eiro izteiksmē ir zemākais kopš 2021.gada beigām, izņemot īsu brīdi pērnā gada septembrī. Par pasaules ekonomikas virziena maiņu daiļrunīgi runā vara cena, tā attiecībā pret šī gada augstāko punktu ir atkāpusies par piektdaļu.

“Tā sauktie tarifu kari ietekmē arī finanšu tirgus, tai skaitā procentu likmju līmeni. Šie notikumi pasliktina eirozonas ekonomikas perspektīvas, līdz ar to Eiropas Centrālās bankas likmju samazinājumu aprīlī investori uzskata par gandrīz izlemtu jautājumu, arī vēl viens lejupsolis jūnijā tiek uzskatīts par ļoti ticamu. Pat precēm kļūst dārgākām, dzīve kļūs nedaudz lētāka tiem, kas maksā kredītus. Euribor likmes 2% atzīmi varētu sasniegt maijā vai jūnija sākumā, atkarībā no termiņa, savukārt līdz gada beigām likmes varētu samazināties zem 1,7%,” prognozē ekonomists.

Runājot tieši par notikumiem Latvijā, martā izšķirošu ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām saglabāja pārtika, kas, sadārdzinoties par 6,4%, veido pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā.

Īpaši dārgi joprojām ir ar eksotisko izejvielu (kafija, kakao u.c.) biržas drāmu saistītie produkti, bet tuvu rekordlīmenim pasaules tirgū turas arī sviesta cena, līdz ar to šis produkts veikalu plauktos ir par 31% dārgāks nekā pirms gada, bet ar to saistītais svaigpiena cenu kāpums sadārdzina piena produktu vidējās izmaksas par desmitdaļu. Līdzīgs cenu kāpums arī putnu gaļai. Vēl nozīmīga ietekme bija arī alkoholam un tabakai, kas lielā mērā notika kārtējās akcīzes nodokļu paaugstināšanas dēļ. Nevienā no galvenajām preču un pakalpojumu grupām vairs nav cenu krituma, kāds pērn bija mājokļu uzturēšanas izdevumiem.

“Arī dzīves dārdzības izmaiņas mēneša laikā visvairāk noteica pārtika, bet otrajā vietā bija apģērbi un apavi, beidzoties izpārdošanu sezonai. Varētu teikt, ka salīdzinājumā ar februāri notikušās cenu pārmaiņas ir “nekas īpašs” – mēneša inflācija ir ļoti tuva vēsturiski vidējai un neviena produktu grupa daudz neizceļas,” norāda ekonomists.

Patēriņa cenu līmenis ir sasniedzis tieši +50% atzīmi attiecībā pret 2015.gada vidējo. Līdz ar to ir viegli novērtēt pirktspējas izmaiņas šajā laikā – vidējā alga 2025.gadā (tā būs ap 1800 eiro) pārsniegs 2015.gada vidējo algu (818 eiro) apmēram 2,2 reizes.

Lasiet arī:

FOTO | Straumes kaķis no Brīvības pieminekļa pārcēlies uz Vecrīgu

Nedēļas horoskops: 4. – 10. aprīlis

Trīs reizes «dārgāks» par pensionāru – zināms, cik Ukrainai izmaksā krievu karagūstekņu uzturēšana

Gauss zaudē airBaltic vadītāja amatu, ko ieņēmis kopš 2011.gada

VIDEO | «Labāk nekā tuncis un trīs zari!» – Olga komentē Kaspara Kambalas dāvanas

Iepazinušies izsūtījumā un jau 70 gadus kopā – pāris Valmierā nosvin Briljanta kāzas