Foto: Pexels/Mikhail Nilov
Pārtikas un patēriņa preču cenu pieaugumu nosaka ne vien tādi liela mēroga procesi kā elektroenerģijas un kafijas cenu kāpums, bet arī vietējās tendences Latvijā, tostarp dažādas administratīvas prasības un arī arvien pieaugošais zādzību skaits no veikaliem, atklāj SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” (LaTS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
“Beidzamajos mēnešos cenas paaugstinājuši vairāk nekā četrdesmit no mūsu piegādātājiem dažādās preču grupās,” norāda Okmanis. “Tas, protams, atspoguļojas arī cenās, kādas pircējs redz veikalu plauktos. Globālo procesu ietekmē galvenokārt pieaugušas kafijas, šokolādes, eļļas cenas. Savukārt alkoholisko dzērienu un tabakas sektorā cenu paaugstināšanās saistīta ar izmaiņām akcīzes nodokļu likmēs.”
Tomēr mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī citi faktori. “Pirmkārt, veikalniekiem administratīvo slogu jūtami palielinājusi prasība cenu zīmēs norādīt produktu izcelsmes valsti. Lai netiktu pie soda par noteikumu neievērošanu, rodas daudz neskaidrību un jautājumu, kuru noskaidrošanai jātērē pārdevēju apmaksātais darba laiks,” skaidro Okmanis.
Otrkārt, par īstu epidēmiju izvērtušās sīkās zādzības no veikaliem, un nozagto preču vērtība visbiežāk jāsedz pašiem mazumtirgotājiem. “Zagļi kļūst arvien nekaunīgāki – kamēr viens runā ar pārdevēju, līdzdalībnieks somā samet produktus vai iznes, piemēram, veselu kasti alus. Ja tiek iztramdīti vai pieķerti, sola ierasties citreiz. Mazie un vidējie veikali parasti nevar atļauties apsardzi, darbinieku trūkuma dēļ arī pārdevēja maiņā bieži ir viena.”
“Šādu zādzību veicēji bieži turpina iesākto, līdz nozagto priekšmetu vērtība kļūst tik liela, ka tiek ierosināta krimināllieta. Veikalniekiem tā ir liela problēma, jo viņi jūtas apdraudēti un nedroši, turklāt cieš materiālus zaudējumus,” norāda Okmanis.
Rezumējot viņš uzsver: lai gan kopējo patēriņa cenu līmeni valstī ietekmē ļoti atšķirīgu faktoru kopums, vislabākais padoms pircējiem būtu pašiem rūpīgi izvērtēt cenas dažādās tirdzniecības vietās, nepaļaujoties uz agresīvāko reklāmu solījumiem, bet pašiem izvēloties izdevīgākos piedāvājumus, kādi bieži ir mazākos veikalos un arī e-veikalos.
Ko atklāj patēriņa cenu līmeņa dati
Šā gada martā, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās līdz 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada martā, salīdzinot ar 2024.gada martu, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,7 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+16,2%) un šokolādei (+37,4%). Dārgāka bija arī mājputnu gaļa (+11,5%), sviests (+31,1%), piena produkti (+9,8%), svaigie dārzeņi (+5,8%), konditorejas izstrādājumi (+6,0%). Cenas pieauga maizei (+3,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,6%), svaigiem augļiem (+5,4%), sieram un biezpienam (+3,8%), olām (+9,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+11,4%), augu eļļai (+13,1%), olīveļļai (+12,7%), jogurtam (+5,5%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,5%), cūkgaļai (-1,6%), miltiem un citiem graudaugiem (-3,4%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 9,8%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 21,6%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,9%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.
Šā gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+7,0%) un šokolādei (+11,9%). Dārgāki bija svaigi augļi (+3,1%), mājputnu gaļa (+2,6%), olas (+4,2%), margarīns (+12,2%), liellopu gaļa (+7,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%), sieram un biezpienam (+1,9%), jogurtam (+4,1%). Savukārt cenu kritums bija cūkgaļai (-2,4%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,1%), augļu un dārzeņu sulas (-3,2%), kartupeļi (-4,1%) un piens (-1,0%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem no 1.marta. Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis kāpa par 2,9%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās vidēji par 3,2%.
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 6,4%. Apģērbiem cenas palielinājās vidēji par 5,2%, bet apaviem – par 11,1%.
Lasiet arī:
FOTO | Straumes kaķis no Brīvības pieminekļa pārcēlies uz Vecrīgu
Komiķis Jānis Jarāns atklāj, kā ar maģijas palīdzību atbrīvojies no vēlmes iedzert
Līdz pat 18 658 eiro – ko atklāj publiskotās Saeimas deputātu algas par mēnesi
Izjukusi Maijas Rozītes laulība ar politiķa Viļa Krištopana dēlu
Iepazinušies izsūtījumā un jau 70 gadus kopā – pāris Valmierā nosvin Briljanta kāzas
