Foto: Pexels/Marcus Aurelius

Režisores Agneses Laizānes dokumentālā filma “Mani 80 pavasari”, kas šogad saņēmusi “Lielā Kristapa” balvu kā labākā debijas filma, no 4.aprīļa ir skatāma kinoteātros visā Latvijā. Filma caur iedvesmojošiem senioru stāstiem atklāj vecuma skaistumu, dzīves spēku un paaudžu attiecībām, sniedzot skatītājiem gan emocionāli aizkustinošu, gan pozitīvi motivējošu pieredzi.

Filmas galvenie varoņi ir trīs seniori, kuru dzīvesstāsts pierāda, ka vecums nav šķērslis dzīvot ar prieku un entuziasmu. Filmā – 97 gadus vecā Ēvī turpina strādāt pie savām skulptūrām, 86 gadus vecais Alfons ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde un Gunārs svin 65. kāzu gadadienu, būdami 86 un 85 gadus veci. Lai arī viņi nejūtas veci, ķermeņa novecošana ir izaicinājums, kuru viņi pieņem ar izcili pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Filma ir ne tikai dokumentāls stāsts, bet arī iedvesma ikvienam, kurš vēlas saprast, kas ir vecums un kā dzīvot pilnvērtīgi ikvienā dzīves posmā. Tas ir aicinājums mainīt sabiedrības attieksmi pret vecumu un atklāt, ka tas ir laiks, kad jādzīvo ar pilnu jaudu, jābauda dzīve un jābūt atvērtam jaunām pieredzēm, informē filmas veidotāji.

Filmas režisore Agnese Laizāne atklāj: “Vecums bieži tiek uztverts kā robeža – kaut kā beigas, bet es to neredzu tā. Filmējot sapratu, ka īstenībā šis var arī var būt viens no dzīves piepildītajiem posmiem. Man bija svarīgi skatītājam parādīt, ka cilvēks arī 80 un pat 90 gados var būt vitāls, radošs un iedvesmojošs kā mani filmas varoņi.”

Vīnes Universitātes Neirozinātņu un biheiviorisma fakultātes doktorants Andrejs Kozlovs saka, ka sabiedrībā joprojām pastāv novecojuši stereotipi par vecumu: “Mēs bieži uztveram seniorus kā trauslus un atkarīgus, bet tas ir maldīgs priekšstats. Zinātne rāda, ka smadzenes spēj attīstīties visu dzīvi – galvenais ir turpināt mācīties, būt sociāli aktīvam un saglabāt zinātkāri. Skaitlim nav nozīmes, stāsts ir par vajadzību un noderību. Sabiedrībā bieži tiek pieņemts, ka vecums ir gadu daudzums, taču patiesībā vecums sākas prātā. Es domāju, ka Latvijā ir problēma – šeit negrib redzēt vecus cilvēkus. Bet, kā Ēvī teica, – vecs var būt arī 30 gadu vecais. Cilvēks prātā var novecot ļoti ātri. Ja cilvēks iespiež sevi stūrī psiholoģiski un emocionāli, ja viņš vairs neko negrib savā dzīvē, tad viņš jau ir vecs.”

Ikvienam ir svarīgi saglabāt sevī iekšējo bērnu, kas mudina piedzīvot, priecāties un kustēties, saka Andrejs: “Jāmeklē tie, kuriem iekšējais bērns vēl ir dzīvs. Tas bērns ir tas, kurš grib priecāties, dzīvot, staigāt un iet. Pamēģiniet nosēdināt trīsgadīgu bērnu un likt viņam vienkārši pasēdēt – neiespējami! Tieši to pašu es redzēju Medņu ģimenē – iekšējais bērns bija dzīvs.” Gunārs filmā atklāj, kur slēpjas ilga un laimīga mūža atslēga: “Jādomā – kā lai būtu priecīgs prāts, jāmeklē tas patīkamais.”

Mūsdienu jauniešu lielākais izaicinājums ir dopamīna pārsātinājums, ko rada tehnoloģijas, nevis cilvēki. Svarīgi ir saprast savas patiesās vērtības, nevis sekot ārējiem standartiem, saka skolnieks un grupas “Vēstulēs” mūziķis Braiens Martinsons: “Man jājautā sev – kas ir manas vērtības? Mūsdienās vērtības diktē sociālie tīkli, kas patiesībā var nebūt manas. Vai manas vērtības ir tas, kas mani patiešām interesē un kas mani noteikti interesēs ilgtermiņā? Es esmu veidots no savas mammas, vecvecākiem, vecākiem – tas esmu es, nevis tas, ko diktē citi cilvēki, estētika vai sociālie standarti. Ja es dzīvoju savu dzīvi, tad man tā arī jādzīvo, kā to darīja filmas “Mani 80 pavasari” varonis Alfons. Jo patiesā laime slēpjas sevis apzināšanā un dzīvošanā pēc savām vērtībām – neatkarīgi no vecuma un sabiedrības gaidām. “

Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve, pēc filmas noskatīšanās teic: “Mīliet dzīvi – katru dienu, katru stundu, katru sekundi, jo tā ir milzīga dāvana. Mēs, protams, varam šo dāvanu baudīt guļus, neko nedarot, tā ir mūsu izvēle, tad mēs esam nožēlojami. Bet, ja mēs ejam ielās, kāpjām kalnā, kā Ludgarde un Gunārs, tad mēs esam uzvarētāji. Filma atklāj to, ka vecums nav šķērslis dzīvot pilnvērtīgi, bet gan iespēja pierādīt, ka dzīve ir skaista un pilna iespēju neatkarīgi no gadiem.”

Dokumentālās filmas “Mani 80 pavasari” režisore un scenārija autore ir Agnese Laizāne, operators Toms Šķēle, mūzikas komponists Rihards Lībietis, skaņu režisors Pēteris Pāss, montāžas režisors Toms Krauklis, jaunākā producente Sandra Strapcāne, producente Linda Krūkle, studija “K Films”. Filmas varoņi: Alfons Sprukts, Ludgarde un Gunārs Medņi, un Ēvī Upeniece, kura filmu vēro no mākoņa maliņas. Filmu izplata: “Baltic Content Media”.

Lasiet arī:

VIDEO | Izlec no braucoša auto – pēc īsa miera perioda Kambalu pāris atkal uz kara takas

Komiķis Jānis Jarāns atklāj, kā ar maģijas palīdzību atbrīvojies no vēlmes iedzert

Dzīves mācības un negaidīti pavērsieni – trīs zodiaka zīmes, kam neklāsies viegli šovasar

Mārča Judža bijusī sieva Rūta kļuvusi par sertificētu zīdīšanas atbalsta personu

Turpina pieaugt ar E.coli inficēto skaits

FOTO | Olu vilcieniņš un lielformāta zaķi – Jūrmala rotājas Lieldienām