Foto: Pexels/cottonbro studio

Ilgstoši politiķi aktualizē jautājumu par pārtikas cenu kāpumu. Pašlaik plānots ieviest dažādus regulējumus un ierobežojumus, kas sadārdzinās tirdzniecības procesu un gala rezultātā pieaudzēs cenas slēptā formā, vienlaikus pa ceļam iznīcinot mazos tirgotājus, kuriem dažādu administratīvu šķēršļu ieviešana ir dārgāka un sarežģītāka, brīdina Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

“Latiņa, kurai globālais tirgotājs var pārkāpt ar vienu soli, mazajam prasa milzīgu piepūli. Kā man augstlēkšanā ar savu 1,69 nesacensties ar manu draugu Vili, kuram augums 1,96?” salīdzina LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Sabiedrībā un politiskajās aprindās aizvien aktīvāk tiek diskutēta iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikas produktiem Latvijā. Šī iniciatīva tiek uzskatīta par nepieciešamu soli, lai reāli samazinātu pārtikas cenas patērētājiem un mazinātu mājsaimniecību ikdienas izdevumus, vienlaikus uzlabojot pārtikas pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad daudzas mājsaimniecības saskaras ar pieaugošām dzīves dārdzības izmaksām, jautājums par pārtikas cenu pieejamību kļūst kritiski svarīgs. PVN samazināšana tiek uzsvērta kā tiešs un efektīvs veids, kā samazināt pārtikas produktu gala cenu un atvieglot finansiālo slogu uz patērētājiem, informē LTA.

Svarīgi atzīmēt, ka vairāk nekā 20 Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir ieviesta samazināta PVN likme pārtikas produktiem. Šo valstu pieredze liecina, ka samazinātā likme visbiežāk ir robežās no 5% līdz 10%. Šāda pieeja ir izplatīta, lai tieši un jūtami samazinātu pārtikas iegādes izmaksas iedzīvotājiem un nodrošinātu piekļuvi pamatproduktiem.

Šīs nedēļas LTA sapulcē tirgotāji apsprieda iespējas samazināt pārtika cenas Latvijā. Vienīgais efektīvais un ātrais līdzeklis ir Eiropas Savienības prakses piemērošana un samazināt PVN pārtikas precēm (izņemot alkoholu). Tas ne tikai būtiski palielinātu pārtikas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī sekmētu pārtikas pārdošanas apjoma kāpumu, jo mazinātos pārtikas iepirkumi kaimiņu valstīs, kur tai PVN ir mazs, kā piemēram, Polijā 5%. Šobrīd samazināts PVN pārtikai ir 20 ES dalībvalstīs, sākot ar Luksemburgu – 3%, Maltu, Horvātiju, Ungāriju, Itāliju un Franciju – 6%.

Ekonomisti un analītiķi norāda, ka PVN samazināšanai varētu būt gan pozitīvas, gan potenciāli negatīvas sekas. Pozitīvā ietekme galvenokārt ietvertu tiešu pārtikas produktu cenu kritumu, kas palielinātu mājsaimniecību reālo pirktspēju un mazinātu sociālo spriedzi, kā arī potenciāli stimulētu patēriņu. Savukārt, iespējamie riski varētu būt saistīti ar ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un nepieciešamību nodrošināt, lai PVN samazinājumu neizmantotu ražotāji preču cenu kāpināšanai un tirgotāji pārnestu PVN samazinājumu gala cenā. Tādējādi to pilnībā izjustu patērētāji.

Šobrīd jāatsāk aktīvas diskusijas starp valdības pārstāvjiem, ekonomikas ekspertiem un nozaru asociācijām, lai rūpīgi izvērtētu visus “par” un “pret” argumentus, ņemot vērā citu ES valstu pieredzi un prognozējot iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, ar galveno mērķi panākt reālu pārtikas cenu samazinājumu patērētājiem. Gala lēmums par PVN likmes izmaiņām pārtikas produktiem tiek diskutēts Latvijā jau no 2005.gada, kad LTA ar Ekonomikas ministriju to pirmo reizi piedāvāja pieņemt Saeimai. Tā arī līdz šim tas nav pieņemts, norāda LTA.

Lasiet arī: 

Premjere Siliņa pērn algā saņēmusi teju 130 000 eiro

Iekšlietu ministram Kozlovskim ir sešas dažādas parādsaistības

Pugačovas meita Kristīna Orbakaite grasās tiesāties ar Latviju

«Jūs zināt, kāds viņš kļuva?» – Sedokova atklāj nepatīkamas lietas par Jāni Timmu

Zināms, kuras pašmāju slavenības šogad komentēs Eirovīzijas pusfinālu un fināla tiešraides

VIDEO | Busulis ar jaunu dziesmu piedalās iniciatīvā, kurā mūziķi dzied pavisam autentiski