Foto: Pixabay/99mimimi

Latvijā atgriežoties kampaņai “Dalies ar Coca-Cola”, kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus izbaudīt personalizētu kopābūšanas prieku, ne viens vien interneta lietotājs sociālajos tīklos paudis sašutumu, ka Latvijā nopērkamās personalizētās “Coca – Cola” dzērienu skārdenes lielākoties ir ar krieviskiem personvārdiem, un bundžiņu ar latvisku vārdu veikalu plauktos teju vai ar uguni jāmeklē.

Pirmo reizi šī globālā kampaņa parādījās 2011. gadā, kad uz “Coca-Cola” iepakojumiem visā pasaulē tradicionālo logotipu aizvietoja cilvēku vārdi. Tas bija nozīmīgs solis dzērienu nozares personalizācijā, un nu Latvijā vietējo veikalu plauktos atkal atrodami “Coca-Cola” dzērieni ar populārākajiem personvārdiem Latvijā.

Lai noteiktu, kuri vārdi rotās dzērienu iepakojumus, tika analizēti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par populārākajiem jaundzimušo vārdiem Latvijā, īpaši pievēršoties Y paaudzei (dzimuši 1980–1996) un Z paaudzei (dzimuši 1997–2012), informē uzņēmums “The Coca-Cola Company”.

Y paaudze jeb mileniāļi uzauguši laikā, kad sākās tehnoloģiju attīstības bums. CSP dati rāda, ka 1980. gadā visbiežāk izvēlētie meiteņu vārdi bija Kristīne, kas dominē mileniāļu vidū, kā arī Jeļena un Inga, bet zēniem – Jānis, Aleksandrs, Andrejs. Savukārt 1985. gadā – meiteņu vārdi Kristīne un Jeļena saglabāja popularitāti, savukārt vārdu Inga nomainīja vārds Olga, bet zēnu populārāko vārdu vidū papildu vārdiem Jānis un Aleksandrs ierindojās arī Edgars. 1990. gadā – meitenēm populāri vārdi bija Kristīne, Elīna, Ieva, bet zēniem – Jānis, Edgars, Mārtiņš, Artūrs. 1995. gadā izteiktu popularitāti guva sieviešu vārds Laura, savukārt vīriešu vārdos vēl joprojām dominēja Jānis, Artūrs un Edgars.

Z paaudzei, kura piedzima jau digitālajā laikmetā, raksturīgi citi vārdi: 2000. gadā zēnu vārdu topā bija Jānis, Artūrs, Aleksandrs, Roberts, bet meitenēm – Anastasija, Laura, Viktorija, Anna. 2005. gadā līderpozīcijas saglabāja sieviešu vārds Anastasija un tādi zēnu vārdi kā Roberts, Artūrs, tomēr pieaugošu popularitāti guva vārds Markuss un arī  Daniels. Savukārt 2010. gadā – zēniem Roberts, Markuss, Gustavs, Daniels, bet meitenēm īpaši populārs kļuva vārds Sofija līdzās tādiem vārdiem kā Viktorija, Anna, Alise.

Zīmīgi, ka vārds “Jānis” dominē vīriešu vārdu topā jau kopš 1920. gadiem. Tomēr tā popularitāte pēdējo 20 gadu laikā ir mazinājusies – 2005. gadā tas noslīdēja uz 8. vietu, 2010. gadā jau uz 12, un 2020. gadā – tas ierindojās 22. vietā. Tikmēr vārds Sofija kopš 2010. gada konsekventi ir bijis vispopulārākais meiteņu vārds jaundzimušo vidū, palēnām gūstot popularitāti jau no 2000. gada.

Analizējot datus reģionu, iezīmējas interesantas tendences. Rīgā no 1990. līdz 2010. gadam sieviešu vārdu līderos bija Anastasija, Anna, Viktorija un Kristīne, bet kopš 2010. gada pārliecinoši populārākais sieviešu vārds ir Sofija. Vīriešu vidū stabilu popularitāti saglabājis Aleksandrs visā periodā no 1950. līdz 2020. gadam, bet kopš 1990. gada bieži sastopami arī vārdi Artūrs, Roberts, Maksims un Jānis, kas palēnām zaudēja savu popularitāti kopš 2000. gada.

Pierīgā līdz 2000. gadam vīriešu vārdu topā dominēja Jānis, kā arī bieži sastapti bija Edgars, Kristaps un Mārtiņš, bet vēlāk populārāks kļuva vārds Roberts. Sieviešu vidū līdz 1990. gadam līderpozīcijās bija Kristīne, bet no 1995. gada pieauga vārda Laura popularitāte. Vēlāk līderpozīcijas dominēja arī Marta un Alise.

Zemgalē vīriešu vārds Jānis bija pārliecinošs līderis līdz 2000. gadam, un līdzās tam populāri bija arī Artūrs, Edgars, Kristaps un Mārtiņš. Līdzīgi kā Pierīgā sieviešu vidū līdz 1990. gadam dominēja Kristīne, Inga un Elīna, bet kopš 1995. gada ievērojamu popularitāti ieguva vārds Laura.

Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē un Pierīgā, sieviešu vārds Kristīne bija populārākais līdz 1995. gadam, pēc tam izplatījās Laura, bet īslaicīgu popularitāti guva arī Samanta, Anna un Alise. Vīriešu vārds Jānis līdz 2000. gadam pārliecinoši bija līderis, bet vēlāk aizvien biežāk doti vārdi Roberts, Markuss un Daniels.

Vidzemē līdz 2005. gadam vīriešu vārdu topa augšgalā bija Jānis, savukārt sieviešu vidū no 1980. līdz 2000. gadam dominēja vārds Kristīne, apliecinot tā noturīgo popularitāti arī šajā reģionā.

Latgalē no 1995. gada īpaši populārs sieviešu vārds bija Viktorija, bet mileniāļu paaudzē (dzimušie ap 1980–2000) bieži sastopami arī vārdi Jeļena, Tatjana un Olga, kas atspoguļo reģiona kultūras īpatnības. Vīriešu vidū līdz 2000. gadam nemainīgi viens no populārākajiem vārdiem bijis Aleksandrs, taču vēlāk lielāku popularitāti guva vārdi Maksims un Artjoms.

Balstoties uz šīm tendencēm, “Coca-Cola” izvēlējās vairākus Latvijā bieži sastopamus vārdus – gan tradicionālus, gan laikmetīgus. Starp tiem atrodami tādi sieviešu vārdi kā Kristīne, Laura, Elīna, Anastasija, Marta, Olga, Alise, un vīriešu vārdi  Roberts, Kristaps, Kārlis, Artūrs, Daniels.

Personalizētās “Coca-Cola Zero Sugar” un “Coca-Cola Original” 250 ml stikla pudeles, 330 ml skārdenes, kā arī 0,5 l un 1 l plastmasas pudeles ir pieejamas Latvijas veikalos, sākot no maija.

“Protams, uz dzērienu iepakojumiem nav iespējams attēlot pilnīgi visus vārdus. Tāpēc tie, kuri savu vārdu uz “Coca-Cola” iepakojuma veikalos neatrod, vasaras garumā dažādos pasākumos – piemēram, “Positivus” festivālā – varēs paši izveidot savu personalizēto “Coca-Cola” skārdeni,” informē “The Coca-Cola Company”.