Horens Stalbe. Foto: Ekrānšāviņš/Instagram @horenstalbe

“Esam vērīgi! Līdz šim domāju, ka tas var notikt tikai ar kādu omīti! Bet nu arī es pirmo reizi mūžā esmu kļuvis par krāpnieku upuri,” izdevumam “Kas Jauns” atzīst mūziķis Horens Stalbe, kuram krāpnieki izkrāpuši 1000 eiro.

Viņš telefonā saņēmis īsziņu it kā no CSDD, ka viņam jāmaksā sods par pārkāpumu, kas izdarīts ceļu posmā Rīga – Liepāja, un, lai uzzinātu, kas tas ir par pārkāpumu, jāatver pievienotā saite. “Nu kurš no mūziķiem nav braucis no Rīgas uz Liepāju! Es taču arī esmu bieži tur koncertējis, devies uz Liepāju ar auto, tāpēc atvēru šo saiti, jo gribējās taču saprast, kas tas ir par sodu, jo zināju, ka neko neesmu pārkāpis. Bet, lai to atvērtu, prasīja ievadīt manus Smart-ID elektroniskās autentifikācijas datus. Es to izdarīju, nekas nevērās vaļā, taču prasīja vēlreiz ievadīt šos datus. Un atkal nekas nenotika! Kļuvu pat nikns – kas tas ir, ka saite neveras vaļā! Domāju, paskatīšos caur savu bankas kontu. Atvēru to, un – še tev! 1000 eiro pārskaitīts kaut kādam Jaroslavam!” izdevumam stāsta mūziķis.

Viņš uzreiz sazinājies ar savu banku, kas nobloķēja Horena kontu un karti, lai nenotiktu vēl  kādi krāpnieciski darījumi. Tad Horens sazinājās ar banku, uz kuru tika veikts šis krāpnieciskais darījums, un tā uzreiz nobloķēja krāpnieka kontu. “Nezinu, vai tas palīdzēs noķert krāpnieku un vai atgūšu savu naudu. Abas cienījamas bankas, man konts ir “Luminor” bankā, bet pārskaitījums veikts uz “Swedbank”. Dīvaini, ka tiešām bankas pašas nespēj šādus gadījumus pamanīt, kāpēc tām nav augsta līmeņa aizsardzība? Jo tad, kad ielogojamies sociālajos tīklos, mums prasa visdažādākās paroles un apstiprinājumus, ka neesi robots vai cita persona, tikmēr no sveša konta izkrāpt naudu, izrādās, ir tik vienkārši…” izdevumam teic Horens Stalbe.

Latvijas iedzīvotājiem šogad izkrāpti vairāk nekā trīs miljoni

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati liecina, ka aprīlī bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – no telefonkrāpniekiem pasargāti vairāk nekā 630 tūkstoši eiro, kas ir vairāk nekā krāpniekiem izdevies izkrāpt, un tas ir tikai otrais šāds gadījums kopš 2023.gada. Savukārt no investīciju krāpniekiem aprīlī pasargāti vairāk nekā 412 tūkstoši eiro.

Krāpnieki nemitīgi pielāgo savas metodes noteiktām aktualitātēm, un diemžēl daudzi joprojām kļūst par upuriem, piedzīvojot būtiskus finansiālus zaudējumus. Šī gada pirmajos četros mēnešos bankām izdevies novērst krāpšanu vairāk nekā 3,4 miljonu eiro apmērā, taču izkrāptās naudas apmērs ir arī teju tikpat liels – 3,3 miljoni eiro.

Krāpnieku metodes nemainīgas, bet slīpētākas

Iedzīvotāji visbiežāk nodod sava bankas konta pieejas datus vai paši labprātīgi pārskaita naudu, nonākot dažādās telefonkrāpšanas shēmās, kurās krāpnieki uzdodas par banku, valsts iestāžu vai dažādu uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu cilvēku finanšu līdzekļus, iekrājumus vai pat aicinātu ņemt aizņēmumus. FNA dati rāda, ka pirmajos četros mēnešos kopumā īstenoti 993 krāpšanas mēģinājumi, izmantojot telefonkrāpšanas metodes, tādējādi no iedzīvotājiem izkrāpjot 1,6 miljonus eiro. Tikmēr novērsto telefonkrāpšanu mēģinājumu skaits ir teju divreiz lielāks – 1652 gadījumi, pasargājot vairāk par 1,5 miljonu eiro, kas apliecina finanšu un valsts iestāžu aktīvās sadarbības cīņā ar finanšu krāpšanu efektivitāti, norāda FNA.

Krāpnieki bieži uzdodas par dažādām valsts iestādēm, jo zina, ka cilvēki lielākoties rīkojas likumpaklausīgi. Krāpnieki ir izsūtījuši viltus paziņojumus “tiesas.lv” un “elietas.lv” vārdā, kas maldinoši brīdināja, ka pret konkrēto personu tiesa ir ierosinājusi lietu.

Lai it kā iepazītos ar lietas pilno spriedumu, iedzīvotāji tika aicināti atvērt viltus saiti un ievadīt savus datus. Ar iegūtās informācijas palīdzību krāpnieki izzaga naudu no upura konta. Tāpat aizvadītajā mēnesī par krāpnieciskām īsziņām brīdināja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta vārdā.

Lai pasargātu sevi, svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un nekad nesniegt personīgos datus, ja rodas šaubas par informācijas pieprasījuma autentiskumu.

Arī krāpniekiem mākslīgais intelekts nav svešs

Krāpnieki arvien biežāk izmanto modernās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, lai imitētu upura tuvinieka balsi, tādējādi radot satraukumu un steidzamības sajūtu. Šādas situācijas mērķis ir panākt, lai cilvēks, emociju vadīts, nekavējoties pakļautos krāpnieku norādījumiem.

Krāpnieki visbiežāk atdarina dēla, meitas, vecāku vai vecvecāku balsi un dramatiskā tonī stāsta par notikušu negadījumu vai briesmām. Visbiežāk tiek izmantots scenārijs, ka tuvinieks ir iekļuvis avārijā, atrodas slimnīcā, policijā vai pat ir nolaupīts. Tādos brīžos upurim tiek pieprasīts nekavējoties pārskaitīt vai nodot lielu naudas summu, lai “glābtu” savu radinieku vai tam “palīdzētu”. Diemžēl līdzīgi gadījumi (gan īstenoti, gan neīstenoti) fiksēti arī Latvijā.

FNA aicina būt īpaši vērīgiem, nekrist panikā un vienmēr pārbaudīt faktus, kā arī stāstīt saviem tuviniekiem par krāpnieku shēmām, īpaši mazāk aizsargātajām personu grupām.

Investīciju krāpšanā izmanto pazīstamas personas vai zīmolus

Arī investīciju krāpšanas joma attīstās strauji – krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu viltus investīciju platformas un “deepfake” video ar pazīstamu personu balsīm un sejām, kas iesaka konkrētus ieguldījumus. Mākslīgais intelekts ļauj personalizēt saziņu ar upuri, radot iespaidu, ka saruna notiek ar īstu finanšu konsultantu.

Viltotās platformas rāda neesošu peļņu, grafikus un konta bilanci, lai rosinātu pārliecību par ieguldījumu drošību, taču, kad investors vēlas izņemt peļņu, tad tiek pieprasīts samaksāt nodokli vai nodevu, kas nekad netiek atgriezta, tāpat kā investētā nauda.

FNA dati liecina, ka kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 759 investīciju krāpšanas gadījumi, iedzīvotājiem zaudējot 1,3 miljonus eiro. Tomēr investīciju krāpšanas mēģinājumus ir salīdzinoši vieglāk novērst, ko apliecina arī dati – šogad novērsti jau 3669 mēģinājumi, pasargājot finanšu aktīvus vairāk nekā 1,6 miljonu eiro apmērā.

Lasiet arī:

«Pārdzīvojam, ka mūs ķidā un cilā,» – diriģents Rubiķis komentē šībrīža attiecības ar Rēziju Kalniņu

Izdevums: Mixeru solista Raivo Andersona dzīvība jau reiz karājusies mata galā