Publicitātes foto

Saskaroties ar lielu cilvēku pieplūdumu – vai tie būtu sporta fani, mūzikas cienītāji, svētceļnieki vai tūristi –, tiek pārbaudīta ne tikai pilsētu infrastruktūra un drošības sistēmas, bet arī sabiedrības spēja reaģēt, pielāgoties un pašiem saglabāt kārtību, vēsta “National Geographic”.

Vēl samērā nesen, šā gada janvārī, Rīgas centru piepildīja Eiropas futbola līgas grupas turnīra komandas “Ajax” fani no Nīderlandes, kuri aptuveni 600 cilvēku sastāvā devās gājienā no Brīvības pieminekļa uz Daugavas stadionu, kur viņu atbalstītā komanda vēlāk spēkojās ar Latvijas futbola klubu RFS.

Lai arī tas nebija desmitu vai simtu tūkstošu cilvēku pūlis, situācija pie Brīvības pieminekļa visai ātri sasniedza kritisko punktu. Gan sociālajos tīklos, gan medijos tika uzsvērta nīderlandiešu fanu skaļā uzvedība, pirotehnikas izmantošana un necienīga izturēšanās pret žurnālistiem, kas izraisīja visas sabiedrības sašutumu un raizes, jo tika apdraudēta kultūrvēsturiska vieta.

Policijas vienības pastiprināti kontrolēja teritoriju. Kārtības sargi informēja, ka, gatavojoties pasākumam, bija veikta rūpīga risku izvērtēšana un izstrādāts sabiedriskās kārtības un drošības plāns, lai netiktu pieļautas jebkādas nekārtības un reakcija būtu tūlītēja. Iespējams tāpēc nemieri nepārauga masu nekārtībās.

Šie arī ir galveni pamatnoteikumi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību – plāns, operativitāte un mūsdienās arī jaunāko tehnoloģiju atbalsts. Lūk, piecas pilsētas un to veiksmes vai neveiksmes, uzņemot milzīgas cilvēku masas:

Riodežaneiro: popzvaigzne uz bezmaksas koncertu pulcina divus miljonus fanu

Šā gada 3. maijā amerikāņu dziedātāja Lady Gaga sniedza bezmaksas koncertu Kopakabanas pludmalē Riodežaneiro, Brazīlijā, kuru apmeklēja aptuveni 2,1 miljons cilvēku, ierindojot to starp pieciem lielākajiem solo koncertiem pasaules vēsturē.

Jāpiebilst, ka pērn Kopakabanas pludmali ar 1,6 miljoniem skatītāju piepildīja cita amerikāņu popdīva – Madonna, bet rekordists ir leģendārais Rods Stjuarts, kura koncertu turpat 1995. gada Jaungada naktī apmeklēja 4,2 miljoni viņa talanta cienītāju. Visus šos pasākumus apmaksāja Riodežaneiro pašvaldība.

Šādi lieli notikumi viennozīmīgi stiprina vietējo ekonomiku, taču izgaismo arī vairākus izaicinājumus loģistikas un drošības jomā. 3. maijā cilvēki jau no agra rīta sāka pulcēties un veidoja garas rindas, lai pirmie iekļūtu koncerta norises vietā. Par drošību gādāja aptuveni 5000 policistu, un koncerta apmeklētājiem nācās iet cauri metāla detektoriem. Varasiestādes izmantoja arī dronus un sejas atpazīšanas kameras, lai palīdzētu policijai saglabāt kontroli.

Tomēr, neskatoties uz striktajiem drošības pasākumiem, vēlāk Brazīlijas policija ziņoja, ka Gāgas koncertā tika plānots terorakts un sātanisks rituāls, mēģinot vērsties pret LGBTQ+ kopienu. Divas personas tika aizturētas aizdomās par uzbrukuma plānošanu, tostarp Molotova kokteiļu izmantošanu, ar mērķi iegūt atpazīstamību sociālajos medijos. Citu personu arestēja par iespējamu nodomu nogalināt bērnu. Aizturēšanas notika slepeni, lai izvairītos no panikas, un tikai pēc koncerta Gāga un viņas komanda uzzināja par potenciālajiem draudiem.

Jāatzīst, ka Riodežaneiro ļoti atbildīgi attiecas pret drošību masu pasākumos, nodrošinot pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, proaktīvi testējot evakuācijas scenārijus un koordinējot cilvēku plūsmas. Tas vērojams arī ikgadējā Riodežaneiro karnevālā, kas 2025. gada martā pulcēja vairāk nekā 53 miljonus cilvēku no visas pasaules.

Prajāgrādža: miljoniem svētceļnieku no visas pasaules vienuviet

2025. gadā “Maha Kumbh Mela” svētki Prajāgrādžā, Indijā, pulcēja miljoniem ticīgo no visas pasaules. Kopējais apmeklētāju skaits lēšams ap 663 miljoniem, padarot festivālu par lielāko masu pasākumu cilvēces vēsturē.

“Maha Kumbh Mela” notiek reizi 12 gados, ilgst vairāk nekā mēnesi un to var saukt par tādu kā attīrīšanās rituālu. Svētceļnieki mazgājas vai iegremdējas Gangā, jo tic, ka, peldoties svētajā upē, cilvēks tiek atbrīvots no grēkiem un dzimšanas un nāves cikla. Festivālu bez īpaša ielūguma apmeklē miljoniem cilvēku neatkarīgi no kastas, ticības vai dzimuma.

Tradicionāli svētceļnieki apmetas turpat upes krastā, kur tiek radīta pagaidu telšu pilsētiņa vairāk nekā 4000 hektāru platībā. Diemžēl šogad tā bija arī traģēdijas vieta – vismaz 30 cilvēki gāja bojā drūzmā un vēl 60 tika ievainoti. Parasti šādi negadījumi notiek dienās ar vislabvēlīgākajiem laikapstākļiem, lai peldētos, kad vienlaikus ūdenī atrodas vairāki desmiti miljonu cilvēku.

Mūsdienās festivāla organizatori izmanto mākslīgo intelektu, lai analizētu pūļa blīvumu, identificētu riskus un optimizētu ceļu plūsmas, ieviesti arī citi digitālie risinājumi – droni, skenēšanas punkti un pat higiēnas monitorings, lai izvairītos no saslimšanām. Vairākas ārkārtas vienības darbojas pastāvīgi 24 stundas diennaktī.

Rīga: “Sapņu komandas 2023” sagaidīšana

Pirms diviem gadiem tieši šajā dienā, 2023. gada 29. maijā, Latvijas hokeja izlase atgriezās no Pasaules čempionāta Tamperē, Somijā, ar bronzas medaļu. Rīgas centrs toreiz piedzīvoja sen neredzētu patriotisma vilni – desmitiem tūkstošu fanu pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai ar ovācijām sagaidītu savus tautas varoņus.

Cilvēki pārpildīja tuvējās ielas un laukumus, burtiski paralizējot gan gājēju, gan auto kustību. Sabiedriskais transports bija pārpildīts. Pēc Valsts policijas aplēsēm, hokejistus sagaidīja ap 30 tūkstošiem līdzjutēju un, protams, bez starpgadījumiem neiztika.

Lai arī pūlis uzvedās miermīlīgi un konflikti neizcēlās, izgaismojās vairākas infrastruktūras vājās vietas. Piemēram, intensīvās mobilā tīkla un interneta noslodzes dēļ tika vairākkārt pārtraukta un kavēta televīzijas tiešraide, kā arī apgrūtināta operatīvā saziņa.

Interneta un mobilo sakaru operatori vēlāk atzina, ka viņu serveri nespēja tikt galā ar tik lielu pieprasījumu skaitu vienlaicīgi. Šis notikums kalpoja par impulsu jauniem investīciju projektiem digitālās un transporta infrastruktūras attīstīšanai.

Seula: Halovīna svinības pārvēršas milzu traģēdijā

2022. gada oktobrī Seulas Itevanas rajonā, Dienvidkorejā, Halovīna svinību laikā uz šauras ielas drūzmējās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, izraisot traģēdiju, kurā bojā gāja 159 ballēties gribētāji, bet 300 tika ievainoti.

Pūlis grūdās cauri kādai nelielai šķērsielai netālu no viesnīcas “Hamilton” – vienas no populārākajām nakts uzdzīves vietām galvaspilsētā. Cilvēki samina cits citu un uz negadījuma vietu tika nosūtīti vairāki tūkstoši ugunsdzēsēju, glābēju, policistu un ātrās palīdzības dienesta darbinieku.

Diemžēl cilvēki bija aizsprostojuši ielas un ātrās palīdzības brigādēm bija grūti, pat teju neiespējami izkļūt cauri pūlim, lai sniegtu palīdzību cietušajiem. Kamēr tas izdevās, vairāk nekā simts cilvēkiem palīdzēt vairs nebija iespējams. Valstī tika izsludinātas sēras un prezidents lūdza atbildīgajām amatpersonām rūpīgi izmeklēt notikušo.

Tika konstatēts, ka pilsētas civilās aizsardzības plānā nemaz nebija iestrādāts skaidrs krīzes un pūļu kontroles scenārijs, līdz ar to arī atrast atbildīgos neizdevās. Taču kopš šī negadījuma Seulā ir uzlabota gan evakuācijas ceļu pieejamība, gan arī video novērošanas un informācijas sistēmu infrastruktūra. Vairākas valstis, tostarp Japāna un Vācija, šo incidentu analizēja, izstrādājot savus civilās aizsardzības plānus.

Seulas traģēdija latvieša acīm

Traģēdijas brīdī Seulā atradies arī latvietis Kristofers Gobiņš, kurš tobrīd atradās Dienvidkorejā, kur studēja apmaiņas programmas ietvaros. “Skanēja mūzika, cilvēki tusēja, svinēja Halovīnu, un, man šķiet, daudzi pat nezināja, ka notikusi traģēdija,” – tā par piedzīvoto un redzēto portālam Rīta kafija pirms vairākiem gadiem stāstījis Kristofers Gobiņš.

“Biju dzirdējis no draugiem, ka katru gadu tieši Halovīnā notiek diezgan liels pasākums, var redzēt daudz cilvēku kostīmos un maskās. Protams, daži draugi arī brīdināja, ka būs ļoti daudz cilvēku, bet nebiju domājis, ka varētu notikt kaut kas tāds. Es ierados Itevanas rajonā, ap plkst 23.00 vakarā – turp aizbraucu ar metro, un jau pazemes stacijā bija tik ļoti daudz cilvēku, ka bija grūti tikt ārā no vilciena. Lai tiktu ārā, vajadzēja spiesties, jo stacija bija pilna ar cilvēkiem, kuri vēlējās braukt prom. Tobrīd man tas nešķita tik traki un aizdomīgi, jo aptuveni pirms mēneša centrā notika Salūtu festivāls, un toreiz arī metro stacijās bija ļoti daudz cilvēku. Es biju viens pats, taču plānoju centrā satikt savus draugus. Kad izgāju no metro stacijas, man telefonā pienāca ziņa no citas draugu grupas, kas rakstīja, lai nebraucu uz pasākumu, jo svinībās gājuši bojā cilvēki, kas tobrīd man likās diezgan neticami,” notikušo atceras Kristofers.

Viņš centies sazināties ar draugiem, ar kuriem bija plānots tikties, taču viena no lielākajām problēmām bija interneta neesamība – tik daudzi cilvēki mēģināja lietot mobilos datus, ka tos izmantot nebija iespējams.

“Tad es ieraudzīju ātrās palīdzības brigādes un policiju, un tas sāka šķist nedaudz aizdomīgi. Draugi vietnē Whatsapp atsūtīja savu atrašanās vietu un es gāju viņus meklēt – viņi atradās uz ielas, kas ir nedaudz pirms traģiskā negadījuma vietas,” stāstīja Kristofers.

“Cilvēki tika saspiesti vienā mazā ieliņā, kas iet augšup kalnā. Cilvēku bija ļoti, ļoti daudz, un īsti nevarēja saprast, kas ir noticis. Lai tiktu uz priekšu, bija jāspiežas cauri drūzmai – cilvēku pūlis vai nu nekustējās, vai knapi virzījās uz priekšu. Tam visam fonā skanēja mūzika, cilvēki tusēja un svinēja Halovīnu, un, man šķiet, visi pat nezināja, ka notikusi šāda traģēdija, turklāt arī nedarbojās internets. Tad es tiku līdz ielai, kur cilvēki tika saspiesti, un redzēju steidzamies policiju un “ātros”. Tie bija speciāli sagatavoti cilvēki – kā dzirdēju, viņi bija gatavojušies tam, ka kaut kas varētu notikt, jo bija paredzams, ka svinībās piedalīsies ļoti daudz cilvēku, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā spēkā bija ierobežojumi. Meklējot draugus, ap pusdivpadsmitiem naktī redzēju, kā uz nestuvēm pa drošībnieku atbrīvotiem segmentiem nes ievainotos, tad arī sākās stress par to, ka kaut kas nav kārtībā. Tiku atpakaļ uz galvenās ielas, kas ir tieši paralēli ieliņai, kur notika traģēdija, un tur redzēju uz zemes noguldītus vairāk nekā 20 cilvēkus bez dzīvības pazīmēm. Ap viņiem pulcējās citi cilvēki, kas mēģināja mirušos atpazīt, saprast, kas tie ir par cilvēkiem. Visur bija policija, taču joprojām bija diezgan grūti saprast, kas īsti notiek, jo apkārt bija daudz cilvēku, skaņu un trokšņu – ļoti sirreāli bija kaut ko tādu redzēt. Taču lielākā daļa cilvēku vienkārši tusēja bāros un klubos, kā arī turpināja skanēt mūzika,” stāstījis traģiskā notikuma aculiecinieks.

“Es atradu savus draugus un mēs gājām prom, jo arī telefonā saņēmu ārkārtas īsziņu ar aicinājumu visiem doties mājās un nedoties uz svinībām. Tāpat bija problemātiski tikt prom no centra, jo ļoti daudz cilvēku darīja to pašu. Tik vēlu vakarā metro vairs nekursēja un vienīgā iespēja bija braukt ar vēlajiem autobusiem, kas bija tik pārpildīti, ka tajos knapi varēja iespiesties. Mēs tikām prom drošībā,” tā Kristofers.

Amsterdama: menedžē pūļus ik dienu

Amsterdamas Centrālā stacija ir viens no noslogotākajiem transporta mezgliem Eiropā, kuram ik dienu cauri plūst vairāk nekā 200 tūkstoši ceļotāju.

Stacijā strādā 900 darbinieku, tostarp dispečeri, apsargi, inženieri, veikalnieki un pat psihologi. Tiek izmantotas inovatīvas videonovērošanas un sejas atpazīšanas sistēmas, lai savlaicīgi identificētu bīstamas personas. Liela nozīme ir arī pasažieru informēšanai un uzvedības vadībai, kam tiek izmantoti digitālie ekrāni un skaņas brīdinājumi.

Lasiet arī:

«Pārdzīvojam, ka mūs ķidā un cilā,» – diriģents Rubiķis komentē šībrīža attiecības ar Rēziju Kalniņu

Izdevums: Mixeru solista Raivo Andersona dzīvība jau reiz karājusies mata galā